10. pants

Pieaicinātā persona - Mg. iur.

Aigars Strupišs - norāda, ka ar apstrīdētajām normām

administratori pielīdzināti valsts amatpersonām, lai viņus

pakļautu stingrākai kontrolei, galvenokārt ar deklarāciju

palīdzību.

10.1. Administratora loma esot jāskata kontekstā

ar maksātnespējas procesa regulēšanas mērķiem. Maksātnespējas

procesa pamatā esošās attiecības pēc sava rakstura esot

privāttiesiskas attiecības. Administrators šajās attiecībās esot

uzskatāms par parādniekam piederošu lietu pārzini, kas darbojas

kreditoru interesēs. Administratora pamatuzdevums esot realizēt

likumā noteiktos mehānismus kreditoru kopuma interesēs uz

proporcionalitātes un citu maksātnespējas procesa principu

pamata.

Lai gan administratora pārziņā esot parādnieka manta, tomēr

viņš neīstenojot publiski tiesisko varu jeb valsts varu.

Administratora funkcija esot iespēju robežās nodrošināt

maksātnespējīgā parādnieka kreditora prasījumu apmierināšanu no

parādnieka mantas. Tas, lai gan valsts regulēts un uzraudzīts,

tomēr pēc savas dabas un mērķiem esot privāttiesisks process.

Administrators rīkojoties savā, nevis valsts vārdā, tāpēc viņa

atbildība esot privāttiesiska. Viņš neietilpstot nevienā

publiskās varas hierarhiskajā sistēmā. Administrators esot

pašnodarbināta persona, kas pati organizē savu darbu un nosaka

savu darba laiku. Administratora atlīdzība tiekot noteikta, pašam

administratoram vienojoties ar parādnieku.

Tiesiskuma kritērijiem neatbilstot likumdevēja prakse

apstrīdamas normas bez skaidru mērķu formulēšanas, bez nopietnas

analīzes un bez anotācijas iekļaut likumprojektā tikai pirms

trešā lasījuma Saeimā.

10.2. Valsts amatpersonas statuss pats par sevi

neliedzot administratoram turpmāk pildīt arī sertificēta nodokļu

(finanšu) konsultanta, komercsabiedrības konsultanta,

kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumus. Līdz ar to neesot

saskatāms šo amatu vienlaicīgas pildīšanas ierobežojums.