3. pants

Pieteikuma iesniedzēji Uldis Bērziņš,

Linda Sniega-Svilāne un Santa Strode (atbilstoši lietas

materiāliem pievienotajai laulības apliecībai Santas Strodes

uzvārds kopš 2015. gada 28. decembra ir Kovaļevska)

(turpmāk arī - Pieteikuma iesniedzēji) uzskata, ka

2014. gada 25. septembra likuma "Grozījumi

Maksātnespējas likumā" 2. pants un 2014. gada

30. oktobra likums "Grozījumi likumā "Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā""

(turpmāk kopā - apstrīdētās normas) neatbilst Latvijas Republikas

Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. pantam un

106. panta pirmajam teikumam.

Pieteikuma iesniedzēji ir maksātnespējas procesa

administratori (turpmāk - administratori), kuri administratora

pienākumu pildīšanu apvieno ar citu amatu pildīšanu. Proti, Uldis

Bērziņš ir sertificēts nodokļu (finanšu) konsultants, Linda

Sniega-Svilāne - kapitālsabiedrības valdes locekle un konsultante

grāmatvedības jomā, bet Santa Strode - kapitālsabiedrības valdes

priekšsēdētāja.

Pieteikumam pievienoti Latvijas Sertificēto maksātnespējas

procesa administratoru asociācijas sertifikācijas centra izdotie

sertifikāti, atbilstoši kuriem pieteikuma iesniegšanas brīdī

Pieteikuma iesniedzēji bija tiesīgi veikt administratora

pienākumus. Maksātnespējas reģistrā izdarītie ieraksti

apstiprina, ka arī tie administratori, kuru sertifikāta darbības

termiņš beidzās lietas izskatīšanas laikā, to ir

pagarinājuši.

3.1. Apstrīdētajās normās noteiktais, ka

administratori amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,

aizskarot Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 106. panta

pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības.

Administratora profesija esot privātā sektora profesija,

administrators nepildot amata pienākumus valsts institūcijās un

neveicot valsts amatpersonas funkcijas. Valsts amatpersonas

statuss administratoram uzliekot jaunus pienākumus un

ierobežojumus, kas noteikti Interešu konflikta novēršanas likumā.

Tā kā šo pienākumu izpilde un ierobežojumu ievērošana neesot

iespējama, Pieteikuma iesniedzēji nevarēšot turpināt darbību

administratora amatā.

Satversmes 106. pantā lietotais jēdziens

"nodarbošanās" aptverot gan administratora darbību, gan

darbību citos amatos. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka

apstrīdētās normas radīšot viņiem nelabvēlīgas sekas, jo pēc

apstrīdēto normu spēkā stāšanās viņi nevarēšot apvienot

administratora amata darbību ar savu profesionālo darbību citās

jomās. Proti, viņi vairs nevarēšot veikt nodokļu (finanšu)

konsultanta pienākumus un kapitālsabiedrībā ieņemt valdes locekļa

amatu. Pieteikuma iesniedzēji esot ieguldījuši ievērojamu laiku,

pūles un finanšu līdzekļus, lai papildus administratora amatam

varētu veikt arī citus pienākumus kā nodokļu (finanšu)

konsultanti vai darboties kapitālsabiedrību valdēs.

Tādējādi viņiem esot ierobežotas Satversmes 106. pantā

garantētās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.

3.2. Apstrīdētās normas nonākot pretrunā ar valsts

amatpersonas statusa piešķiršanas būtību un jēgu, jo

administratori nepildot amata pienākumus valsts institūcijās un

neveicot valsts amatpersonas funkcijas. No apstrīdētajām normām

neesot skaidri saprotams, kā pēc to spēkā stāšanās jāmainās

administratora darbībai, kādas jaunas tiesības un pienākumi

radīsies Pieteikuma iesniedzējiem.

Apstrīdētās normas neesot bijušas paredzamas un pārkāpjot

tiesiskās paļāvības principu. Tās nepiedāvājot saprātīgu pārejas

periodu un mehānismu, kas Pieteikuma iesniedzējiem ļautu izdarīt

pārdomātu izvēli attiecībā uz viņu turpmāko profesionālo darbību.

Pieteikuma iesniedzējiem esot izveidojusies aizsargājama tiesiskā

paļāvība uz to, ka viņi arī turpmāk varēs veikt administratora

pienākumus.

Apstrīdētajās normās ietvertais regulējums esot pieņemts

sasteigti un esot acīmredzami nepietiekams administratora

profesijas reformēšanai. Tā kā apstrīdētās normas neatbilstot

likuma kvalitātes prasībām, tajās noteiktais pamattiesību

ierobežojums neesot noteikts ar likumu.

3.3. Ar apstrīdētajām normām likumdevējs esot

vēlējies uzlabot administratoru darbības kontroli. Taču šāds

mērķis neatbilstot nevienam no Satversmes 116. pantā

norādītajiem pamattiesību ierobežošanas mērķiem. Līdz ar to

apstrīdētajās normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam

neesot leģitīma mērķa.

Ar apstrīdētajām normām neesot iespējams uzlabot

administratoru darbības kontroli, nedz arī nodrošināt kreditoru

un valsts interešu aizsardzību maksātnespējas procesā. Arī citās

valstīs netiekot izmantots tāds administratoru darbības kontroles

mehānisms kā valsts amatpersonas statusa noteikšana. Esot

pieejami citi, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk

ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem varētu uzlabot administratoru

darbības kontroli. Jau šobrīd tiesai esot piešķirtas plašas

pilnvaras administratora darbības uzraudzībā. Arī Maksātnespējas

administrācija kontrolējot administratora darbību tiesiskās

aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā. Ja Maksātnespējas

administrācijas veiktā administratoru darbības kontrole nav

efektīva, to varot pilnveidot, grozot normatīvos aktus un

uzlabojot to piemērošanu.

Turklāt Maksātnespējas likums paredzot kreditoram un kreditoru

sapulcei plašas iespējas kontrolēt administratora darbību. Savas

kompetences ietvaros administratorus uzraugot arī Valsts ieņēmumu

dienests (turpmāk arī - VID), policija un prokuratūra.

Administrators katru ceturksni iesniedzot darbības pārskatu

kreditoriem un Maksātnespējas administrācijai. Arī

maksātnespējīgās juridiskās personas bijušie valdes locekļi un

kapitāla daļu vai akciju turētāji esot ieinteresēti, lai

administrators savus pienākumus pildītu saskaņā ar likumu.

Administratoram esot noteiktas stingras prasības attiecībā uz

viņa sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un anulēšanu.

Pastāvot arī administratoru disciplināratbildības sistēma, kuru

īstenojot biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas

procesa administratoru asociācija". Pēc Pieteikuma

iesniedzēju ieskata, likumdevējs varēja noteikt, ka

administratori ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas, kas

darbojas brīvajā juridiskajā profesijā.