4. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētās normas

atbilst Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam

teikumam. Apstrīdētās normas veidojot daļu no administratoru

darbības regulējuma reformas, kas esot diezgan apjomīga.

Apstrīdētās normas attiecoties tikai uz papildu finanšu kontroli,

un to mērķis esot novērst iespējamu personiskās vai mantiskās

ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt

valsts amatpersonas darbības atklātumu un sabiedrības uzticēšanos

valsts amatpersonai.

4.1. Apstrīdētās normas ierindojot administratorus

to valsts amatpersonu kategorijā, uz kurām attiecas vispārīgie

amatu savienošanas noteikumi, kas paredzēti Interešu konflikta

novēršanas likuma 6. panta otrajā daļā. Interešu konflikta

novēršanas likums neliedzot administratoriem veikt nodokļu

(finanšu) konsultanta pienākumus un darboties kapitālsabiedrības

valdē.

Līdz ar to neesot ierobežotas Pieteikuma iesniedzējiem

Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties

nodarbošanos.

Pieteikuma iesniedzēji pēc būtības apšaubot likumdevēja

rīcības brīvības ietvaros izdarīto izšķiršanos par administratora

iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā. Valsts amatpersonas

statusa noteikšana administratoriem esot likumdevēja kompetencē.

Turklāt Maksātnespējas likuma 20. pants jau nosakot to, ka

administratora darbība ietver tādas funkcijas un uzdevumus, kuru

izpildē nav pieļaujams interešu konflikts un personiska vai

mantiska ieinteresētība.

4.2. Veicot amata pienākumus, administrators

realizējot varu, ko tam piešķīrusi valsts, taču iepriekšējais

regulējums neesot bijis pietiekams, lai kliedētu šaubas par

administratoru objektivitāti šīs varas realizēšanā.

Valsts amatpersonas statuss un no tā izrietošie Interešu

konflikta novēršanas likumā noteiktie pienākumi, kā arī valsts

amatpersonu krimināltiesiskā atbildība nodrošinot nepieciešamo

administratora finanšu kontroli un stiprinot viņa darbības

uzraudzību.

4.3. Ar apstrīdētajām normām neesot ieviestas

būtiskas izmaiņas administratora statusā. Tās nenosakot arī

jaunus pienākumus, kuru izpildei būtu nepieciešams ilgs pārejas

periods.

Apstrīdētās normas neprasot, lai Pieteikuma iesniedzēji

atteiktos no nodokļu (finanšu) konsultanta, kapitālsabiedrības

valdes locekļa vai administratora amata. Tātad apstrīdētās normas

neliekot izvēlēties, kuru no amatiem saglabāt. Turklāt valsts

amatpersonām noteiktie ierobežojumi lielākoties esot saistīti ar

amatpersonas atturēšanos no konkrētu darbību veikšanas, nevis ar

jauniem pienākumiem vai prasībām, kuru izpildei būtu nepieciešams

laikietilpīgs sagatavošanās darbs.

Laiks no 2014. gada 15. novembra, kad tika

izsludināti grozījumi Interešu konflikta novēršanas likumā, līdz

apstrīdēto normu spēkā stāšanās brīdim - 2016. gada

1. janvārim - esot pietiekams, lai Pieteikuma iesniedzēji

varētu iepazīties ar viņiem noteiktajiem pienākumiem un

sagatavoties to izpildei. Līdz ar to apstrīdētās normas atbilstot

Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības

principam.