3. pants

Pieteikuma iesniedzēja Elīna

Dupate (turpmāk arī - Pieteikuma iesniedzēja) uzskata, ka

2014. gada 30. oktobra likums "Grozījumi likumā

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā"" (turpmāk - apstrīdētais likums) neatbilst

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam.

Pieteikuma iesniedzēja ir maksātnespējas procesa

administratore (turpmāk - administrators), kura administratora

amata pienākumu pildīšanu apvieno ar citiem amata pienākumiem

nodokļu (finanšu) konsultāciju un vadības jomā. Proti, Pieteikuma

iesniedzēja ir sertificēta nodokļu (finanšu) konsultante,

kapitālsabiedrības valdes locekle un konsultante grāmatvedības

jomā, kā arī mantiskā ieguldījuma vērtētāja.

Pieteikumam pievienots Latvijas Sertificēto maksātnespējas

procesa administratoru asociācijas sertifikācijas centra izdotais

sertifikāts, atbilstoši kuram Pieteikuma iesniedzēja līdz

2016. gada 28. maijam ir tiesīga veikt administratora

pienākumus. Tāpat pieteikumam pievienots Uzņēmumu reģistra lēmums

par iekļaušanu mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Saskaņā

ar šo lēmumu Pieteikuma iesniedzēja ir ierakstīta mantiskā

ieguldījuma vērtētāju sarakstā ar tiesībām novērtēt un sniegt

atzinumus šādās jomās: "tehnoloģiskās iekārtas un

aprīkojums, transporta līdzekļi, lauksaimniecības tehnika,

intelektuālais īpašums, komersanta darbība (bizness), meži,

antikvārie, mākslas priekšmetīpašums".

3.1. Apstrīdētajā likumā noteiktais, ka

administratori amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,

aizskarot Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 106. panta

pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības.

Administratora profesija esot privātā sektora profesija,

administrators nepildot amata pienākumus valsts institūcijās un

neveicot valsts amatpersonas funkcijas. Valsts amatpersonas

statuss administratoram uzliekot jaunus pienākumus un

ierobežojumus, kas noteikti Interešu konflikta novēršanas likumā.

Tā kā šo pienākumu izpilde un ierobežojumu ievērošana neesot

iespējama, Pieteikuma iesniedzēja nevarēšot turpināt darbību

administratora amatā.

Satversmes 106. pantā lietotais jēdziens

"nodarbošanās" aptverot gan administratora darbību, gan

darbību citos amatos. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka

apstrīdētais likums radīšot viņai nelabvēlīgas sekas, jo viņa

nevarēšot apvienot administratora amata darbību ar savu

profesionālo darbību citās jomās. Proti, viņa vairs nevarēšot

veikt nodokļu (finanšu) konsultanta pienākumus, ieņemt

kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu un būt mantiskā

ieguldījuma vērtētāja.

Minētās profesijas esot privātā sektora profesijas. Nodokļu

(finanšu) konsultantam vajagot būt neitrālam un neatkarīgam,

aizstāvot savu klientu intereses strīdos ar valsts un pašvaldību

iestādēm. Lai ievērotu šos pamatprincipus, nodokļu (finanšu)

konsultants nevarot vienlaikus būt arī valsts amatpersona.

Pieteikuma iesniedzējas vadītās kapitālsabiedrības darbība esot

saistīta ar uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas

pakalpojumu sniegšanu, konsultēšanu grāmatvedības jomā. Šī

kapitālsabiedrība esot iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju

sarakstā, jo komersants nodarbinot Pieteikuma iesniedzēju, kas ir

mantiskā ieguldījuma vērtētāja. Mantiskā ieguldījuma novērtēšanā

ekspertam vajagot būt neatkarīgam, lai nodrošinātu sniegtā

vērtējuma objektivitāti un vērtēšanas procedūras neatkarību.

Tādēļ mantiskā ieguldījuma vērtētājs vienlaikus nevarot būt arī

valsts amatpersona.

Tādējādi Pieteikuma iesniedzējai esot ierobežotas Satversmes

106. pantā garantētās tiesības brīvi izvēlēties

nodarbošanos.

3.2. Apstrīdētais likums esot pretrunā ar valsts

amatpersonas statusa piešķiršanas būtību un jēgu, jo

administratori nepildot amata pienākumus valsts institūcijās un

neveicot valsts amatpersonas funkcijas.

Apstrīdētais likums neesot bijis paredzams un pārkāpjot

tiesiskās paļāvības principu. Tas nepiedāvājot saprātīgu pārejas

periodu un mehānismu, kas Pieteikuma iesniedzējai ļautu izdarīt

pārdomātu izvēli attiecībā uz viņas turpmāko profesionālo

darbību. Pieteikuma iesniedzējai esot izveidojusies aizsargājama

tiesiskā paļāvība uz to, ka viņa arī turpmāk varēs veikt

administratora pienākumus.

Apstrīdētajā likumā ietvertais regulējums esot pieņemts

sasteigti un esot acīmredzami nepietiekams administratora

profesijas reformēšanai. Tā kā apstrīdētais likums neatbilstot

likuma kvalitātes prasībām, tajā noteiktais pamattiesību

ierobežojums neesot noteikts ar likumu.

3.3. Ar apstrīdēto likumu likumdevējs esot

vēlējies uzlabot administratoru darbības kontroli. Taču šāds

mērķis neatbilstot nevienam no Satversmes 116. pantā

norādītajiem pamattiesību ierobežošanas mērķiem. Līdz ar to

apstrīdētajā likumā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam neesot

leģitīma mērķa.

Ar apstrīdēto likumu neesot iespējams uzlabot administratoru

darbības kontroli, nedz arī nodrošināt kreditoru un valsts

interešu aizsardzību maksātnespējas procesā. Esot pieejami citi,

personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojoši

līdzekļi, ar kuriem varētu uzlabot administratoru darbības

kontroli. Jau šobrīd tiesai esot piešķirtas plašas pilnvaras

administratora darbības uzraudzībā. Arī Maksātnespējas

administrācija kontrolējot administratora darbību tiesiskās

aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā. Ja Maksātnespējas

administrācijas veiktā administratoru darbības kontrole nav

efektīva, to varot pilnveidot, grozot normatīvos aktus un

uzlabojot to piemērošanu.

Turklāt Maksātnespējas likums paredzot kreditoram un kreditoru

sapulcei plašas iespējas kontrolēt administratora darbību. Savas

kompetences ietvaros administratorus uzraugot arī Valsts ieņēmumu

dienests, policija un prokuratūra. Administrators katru ceturksni

iesniedzot savas darbības pārskatu kreditoriem un Maksātnespējas

administrācijai. Arī maksātnespējīgās juridiskās personas bijušie

valdes locekļi un kapitāla daļu vai akciju turētāji esot

ieinteresēti, lai administrators savus pienākumus pildītu saskaņā

ar likumu.

Administratoram esot noteiktas stingras prasības attiecībā uz

viņa sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un anulēšanu.

Pastāvot arī administratoru disciplināratbildības sistēma, kuru

īstenojot biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas

procesa administratoru asociācija". Pēc Pieteikuma

iesniedzējas ieskata, likumdevējs varēja noteikt, ka

administratori ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas, kas

darbojas brīvajā juridiskajā profesijā.