4. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētais likums

atbilst Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam

teikumam. Apstrīdētais likums veidojot daļu no administratoru

darbības regulējuma reformas, kas esot diezgan apjomīga.

Apstrīdētais likums attiecoties tikai uz papildu finanšu

kontroli, un tā mērķis esot novērst iespējamu personiskās vai

mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību,

veicināt valsts amatpersonas darbības atklātumu un sabiedrības

uzticēšanos valsts amatpersonai.

4.1. Apstrīdētais likums ierindojot

administratorus to valsts amatpersonu kategorijā, uz kurām

attiecas vispārīgie amatu savienošanas noteikumi, kas paredzēti

Interešu konflikta novēršanas likuma 6. panta otrajā daļā.

Interešu konflikta novēršanas likums neliedzot administratoriem

šā amata pildīšanu savienot ar citu nodarbošanos, šajā gadījumā -

nodokļu (finanšu) konsultāciju un vadības jomā.

Līdz ar to neesot ierobežotas Pieteikuma iesniedzējai

Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties

nodarbošanos.

Pieteikuma iesniedzēja pēc būtības apšaubot likumdevēja

rīcības brīvības ietvaros izdarīto izšķiršanos par administratora

iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā. Valsts amatpersonas

statusa noteikšana administratoriem esot likumdevēja kompetencē.

Turklāt Maksātnespējas likuma 20. pants jau nosakot to, ka

administratora darbība ietver tādas funkcijas un uzdevumus, kuru

izpildē nav pieļaujams interešu konflikts un personiska vai

mantiska ieinteresētība.

4.2. Veicot amata pienākumus, administrators

realizējot varu, ko tam piešķīrusi valsts, taču iepriekšējais

regulējums neesot bijis pietiekams, lai kliedētu šaubas par

administratoru objektivitāti šīs varas realizēšanā.

Valsts amatpersonas statuss un no tā izrietošie Interešu

konflikta novēršanas likumā noteiktie pienākumi, kā arī valsts

amatpersonu krimināltiesiskā atbildība nodrošinot nepieciešamo

administratora finanšu kontroli un stiprinot viņa darbības

uzraudzību.

4.3. Ar apstrīdēto likumu neesot ieviestas

būtiskas izmaiņas administratora statusā. Tas nenosakot arī

jaunus pienākumus, kuru izpildei būtu nepieciešams ilgs pārejas

periods, kā arī neliekot izvēlēties, kuru no esošajiem amatiem

saglabāt. Turklāt valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi

lielākoties esot saistīti ar amatpersonas atturēšanos no konkrētu

darbību veikšanas, nevis ar jauniem pienākumiem vai prasībām,

kuru izpildei būtu nepieciešams laikietilpīgs sagatavošanās

darbs.

Laiks no 2014. gada 15. novembra, kad tika

izsludināti grozījumi Interešu konflikta novēršanas likumā, līdz

tā spēkā stāšanās brīdim - 2016. gada 1. janvārim -

esot pietiekams, lai Pieteikuma iesniedzēja varētu iepazīties ar

viņai noteiktajiem pienākumiem un sagatavoties to izpildei. Līdz

ar to apstrīdētais likums atbilstot Satversmes 1. pantā

ietvertajam tiesiskās paļāvības principam.

Satversmes tiesa

secināja: