5. pants

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētais

likums ierobežo viņai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā

nostiprinātās tiesības saglabāt esošo nodarbošanos un neatbilst

no Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības

principam. Apstrīdētais likums liedzot viņai saglabāt esošās

nodarbošanās, proti, darboties kā administratorei un vienlaikus

veikt arī nodokļu (finanšu) konsultanta pienākumus,

kapitālsabiedrībā ieņemt valdes locekļa amatu un veikt mantiskā

ieguldījuma vērtētājas pienākumus.

5.1. Satversmes tiesa 2016. gada

22. februārī pieņēma lēmumu izbeigt tiesvedību lietā

Nr. 2015-04-01 "Par 2014. gada 25. septembra

likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. panta

un 2014. gada 30. oktobra likuma "Grozījumi likumā

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes

1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam"

(turpmāk - lieta Nr. 2015-04-01).

Minētajā lietā Satversmes tiesa secināja, ka valsts

amatpersonas statusa noteikšana administratoriem neierobežo

pieteikuma iesniedzēju iegūtās tiesības saglabāt esošo

nodarbošanos. Ar 2014. gada 25. septembra likuma

"Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. pantu un

2014. gada 30. oktobra likumu "Grozījumi likumā

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā"" administratoriem noteiktie ierobežojumi,

aizliegumi un pienākumi neliedz personai darboties kā

administratoram un vienlaikus veikt savu profesionālo darbību kā

nodokļu (finanšu) konsultantam vai ieņemt amatu

kapitālsabiedrības valdē. Tātad personai Satversmes

106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības saglabāt esošo

nodarbošanos netiek ierobežotas.

Lietā Nr. 2015-04-01 Satversmes tiesa arī atzina, ka

izvērtēt 2014. gada 25. septembra likuma

"Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. panta un

2014. gada 30. oktobra likuma "Grozījumi likumā

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā"" atbilstību no Satversmes 1. panta

izrietošajam tiesiskās paļāvības principam nav iespējams, jo ar

šīm normām netiek ierobežotas personai Satversmes 106. panta

pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības saglabāt esošo

nodarbošanos (sk. Satversmes tiesas 2016. gada

22. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2015-04-01 17., 18. un 20. punktu).

5.2. Pieteikuma iesniedzējas konstitucionālajā

sūdzībā norādītie lietas faktiskie apstākļi un juridiskais

pamatojums, ciktāl tie attiecas uz administratora darbību arī

nodokļu (finanšu) konsultanta un kapitālsabiedrības valdes

locekļa amatā, ir līdzīgi lietas Nr. 2015-04-01 ietvaros

izvērtētajiem faktiskajiem apstākļiem un juridiskajam

pamatojumam. Ar lēmumu lietā Nr. 2015-04-01 Satversmes tiesa

izbeidza tiesvedību pēc prasījuma izvērtēt tā paša likuma

atbilstību Satversmei, kas ir apstrīdēts arī izskatāmajā

lietā.

Līdz ar to Satversmes tiesai nav nepieciešams no jauna

pārbaudīt, vai apstrīdētais likums administratoriem, kuri

vienlaikus ir arī nodokļu (finanšu) konsultanti vai

kapitālsabiedrībās ieņem valdes locekļa amatu, ierobežo

Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās

pamattiesības saglabāt esošo nodarbošanos.

5.3. Tomēr Pieteikuma iesniedzēja līdztekus

administratora darbībai vēlas saglabāt arī mantiskā ieguldījuma

vērtētāja nodarbošanos. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka

apstrīdētais likums viņai to liedz. Pieteikuma iesniedzēji lietā

Nr. 2015-04-01 nebija mantiskā ieguldījuma vērtētāji, tāpēc

Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētais likums ierobežo

Pieteikuma iesniedzējas tiesības saglabāt minēto

nodarbošanos.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka saskaņā ar Interešu

konflikta novēršanas likuma 6. panta pirmo daļu

administrators kā valsts amatpersona savu amatu var savienot ar

jebkuru citu amatu, ja to neaizliedz Interešu konflikta

novēršanas likums vai citi amata darbību regulējoši normatīvie

akti (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 22. februāra

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-04-01

17. punktu). No fakta, ka administrators ir valsts

amatpersona Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē,

neizriet tiešs aizliegums šo amatu savienot ar citu amata

darbību, šajā gadījumā - veikt mantiskā ieguldījuma vērtētāja

pienākumus.

Komerclikuma 153. un 154. pants nosaka kārtību

kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmaksai ar mantisko

ieguldījumu. Saskaņā ar Komerclikuma 154. panta pirmo daļu

kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmaksai paredzēto mantisko

ieguldījumu novērtē un atzinumu sniedz eksperts, kurš iekļauts

komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. Kārtību, kādā

ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu, un vērtētājiem

izvirzāmās prasības Ministru kabinets ir noteicis ar

2010. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 598

"Noteikumi par kārtību, kādā ved mantiskā ieguldījuma

vērtētāju sarakstu, un vērtētājiem izvirzāmām prasībām"

(turpmāk - Noteikumi Nr. 598). Noteikumi Nr. 598 regulē

personas iekļaušanu mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā un

izslēgšanu no tā, šā saraksta publicēšanas kārtību un vērtētājiem

izvirzāmās prasības, kā arī citus ar saraksta vešanu saistītus

jautājumus.

Tādējādi mantiskā ieguldījuma vērtētājs ir komercreģistra

iestādes apstiprinātajā sarakstā iekļauts eksperts, kura uzdevums

ir novērtēt kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmaksai paredzēto

mantisko ieguldījumu un sniegt par to atzinumu. Mantiskā

ieguldījuma vērtētājs ir tiesīgs novērtēt mantisko ieguldījumu un

sniegt atzinumus noteiktās jomās, par ko izdarīts ieraksts

komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā.

No apstrīdētajā likumā noteiktā valsts amatpersonas statusa

neizriet tādi valsts amatpersonai saistoši ierobežojumi,

aizliegumi vai pienākumi, kas neļautu vai traucētu Pieteikuma

iesniedzējai vienlaikus darboties gan kā administratorei, gan kā

mantiskā ieguldījuma vērtētājai. Administratoriem noteiktais

valsts amatpersonas statuss neapdraud mantiskā ieguldījuma

vērtētāja sniegtā novērtējuma objektivitāti un vērtēšanas

procedūras neatkarību. Arī no pieteikumā paustajiem apsvērumiem

nav gūstams apstiprinājums tam, ka Pieteikuma iesniedzējai kā

mantiskā ieguldījuma vērtētājai būtu jāveic tādas funkcijas, kuru

izpilde nav savienojama ar administratoram noteikto valsts

amatpersonas statusu, un tādējādi būtu liegts saglabāt esošo

nodarbošanos.

Tātad ar apstrīdēto likumu netiek ierobežotas Pieteikuma

iesniedzējai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās

tiesības saglabāt esošo nodarbošanos.