8. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieaicinātā persona - biedrības "Sabiedriskās
politikas centrs PROVIDUS" pētniece Mg. iur. Iveta
Kažoka - uzskata, ka apstrīdēto normu iespējams
interpretēt gan tā, lai netiktu aizskartas tiesības uz vārda
brīvību, gan arī tā, ka šāds aizskārums varētu rasties.
Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta pirmajā daļā esot
noteikts tā saucamais pārdomu periods jeb laiks bez politiskajām
reklāmām vēlēšanu dienā, kā arī dienā pirms vēlēšanām. Tas
ieviests, lai īsi pirms vēlēšanām radītu no aģitācijas tīru telpu
un vēlētājam būtu iespēja pieņemt pārdomātu lēmumu. Ar
"pārdomu periodu" saistītā aizlieguma centrālais
objekts esot apmaksāta priekšvēlēšanu reklāma (reklāmas klipi
televīzijā un apmaksātie laukumi internetā, preses izdevumos vai
vides reklāmās).
Jau "pārdomu perioda" regulējuma ieviešanas laikā
piedāvātā tiesību normas redakcija neesot bijusi skaidra, jo ar
to bijis iespējams saprast gan tikai politiskās reklāmas
aizliegumu, gan jebkuras ar deputātu kandidātiem un kandidātu
sarakstiem saistītas informācijas publicēšanas aizliegumu. Ja
kontrolējošās iestādes apstrīdētajā normā ietverto regulējumu
interpretējušas plašāk par apmaksātās politiskās reklāmas
aizliegumu, tām esot bijis pienākums sniegt skaidrojošas
vadlīnijas šīs normas piemērošanai. Pretējā gadījumā apstrīdētās
normas adresātiem esot bijis teju vai neiespējami prognozēt, vai
viņu rīcība būs atbilstoša šīs normas plašajam formulējumam.
Tomēr esot bijis iespējams apstrīdēto normu interpretēt arī
tādējādi, ka tā vēlēšanu dienā un dienā pirms vēlēšanām aizliedz
izvietot internetā vienīgi apmaksātu politisko reklāmu.
Satversmes tiesa
secināja: