Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-09-01

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - biedrības "Sabiedriskās

politikas centrs PROVIDUS" pētniece Mg. iur. Iveta

Kažoka - uzskata, ka apstrīdēto normu iespējams

interpretēt gan tā, lai netiktu aizskartas tiesības uz vārda

brīvību, gan arī tā, ka šāds aizskārums varētu rasties.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta pirmajā daļā esot

noteikts tā saucamais pārdomu periods jeb laiks bez politiskajām

reklāmām vēlēšanu dienā, kā arī dienā pirms vēlēšanām. Tas

ieviests, lai īsi pirms vēlēšanām radītu no aģitācijas tīru telpu

un vēlētājam būtu iespēja pieņemt pārdomātu lēmumu. Ar

"pārdomu periodu" saistītā aizlieguma centrālais

objekts esot apmaksāta priekšvēlēšanu reklāma (reklāmas klipi

televīzijā un apmaksātie laukumi internetā, preses izdevumos vai

vides reklāmās).

Jau "pārdomu perioda" regulējuma ieviešanas laikā

piedāvātā tiesību normas redakcija neesot bijusi skaidra, jo ar

to bijis iespējams saprast gan tikai politiskās reklāmas

aizliegumu, gan jebkuras ar deputātu kandidātiem un kandidātu

sarakstiem saistītas informācijas publicēšanas aizliegumu. Ja

kontrolējošās iestādes apstrīdētajā normā ietverto regulējumu

interpretējušas plašāk par apmaksātās politiskās reklāmas

aizliegumu, tām esot bijis pienākums sniegt skaidrojošas

vadlīnijas šīs normas piemērošanai. Pretējā gadījumā apstrīdētās

normas adresātiem esot bijis teju vai neiespējami prognozēt, vai

viņu rīcība būs atbilstoša šīs normas plašajam formulējumam.

Tomēr esot bijis iespējams apstrīdēto normu interpretēt arī

tādējādi, ka tā vēlēšanu dienā un dienā pirms vēlēšanām aizliedz

izvietot internetā vienīgi apmaksātu politisko reklāmu.

Satversmes tiesa

secināja: