1. pants

Apstrīdētās normas un to pieņemšanas vēsture:

1.1. Saeima 2010. gada 26. jūlijā pieņēma

Maksātnespējas likumu, kas stājās spēkā 2010. gada 1.

novembrī.

Maksātnespējas likuma 9. panta pirmā daļa noteica:

"Maksātnespējas procesa administrators ir fiziskā

persona, kura ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora

sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un

pienākumi."

2014. gada 25. septembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi

Maksātnespējas likumā", kas stājās spēkā 2015. gada 1.

janvārī, un ar šā likuma 2. pantu Maksātnespējas likuma 9. panta

pirmā daļa tika papildināta ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir

pielīdzināti valsts amatpersonām."

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 34. punktu

konkrētais grozījums stājās spēkā 2015. gada 1. martā.

1.2. Saeima 2002. gada 25. aprīlī pieņēma likumu

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums),

kas stājās spēkā 2002. gada 10. maijā.

Ar 2014. gada 30. oktobra likumu "Grozījumi likumā

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā"", kas stājās spēkā 2014. gada 29. novembrī,

Saeima papildināja Interešu konflikta novēršanas likuma 4. panta

pirmajā daļā iekļauto valsts amatpersonu uzskaitījumu ar 26.

punktu šādā redakcijā: "26) maksātnespējas

administrators." Saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 22.

punktu šis grozījums stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī.

1.3. Satversmes tiesa ar 2015. gada 21. decembra

spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 atzina 2014. gada 25. septembra

likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. pantu un

2014. gada 30. oktobra likumu "Grozījumi likumā "Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā"", ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas

procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti,

profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās

saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes

106. panta pirmajam teikumam.

Savukārt lietās Nr. 2015-04-01 un Nr. 2015-20-01 attiecībā uz

maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus nav

advokāti, Satversmes tiesa nekonstatēja pieteikumu iesniedzēju

pamattiesību aizskārumu un tiesvedību izbeidza.

1.4. Saeima, atsaucoties uz Satversmes tiesas

spriedumu, ar 2016. gada 4. februāra likumu "Grozījumi

likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā"", kas stājās spēkā 2016. gada 16. februārī,

Interešu konflikta novēršanas likuma pārejas noteikumus

papildināja ar 22.2 punktu šādā redakcijā:

"Šā likuma 4. panta pirmās daļas 26. punktā minētajām

valsts amatpersonām, kuras vienlaikus ir arī advokāti, valsts

amatpersonas deklarācijas, kuru iesniedz, stājoties amatā,

iesniegšanas termiņš (25. panta pirmā daļa) skaitāms no 2016.

gada 1. septembra."

Savukārt ar 2016. gada 9. jūnija likumu "Grozījumi likumā

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā"", kas stājās spēkā 2016. gada 13. jūlijā,

Interešu konflikta novēršanas likuma 24. pants papildināts ar

1.1 daļu, kas nosaka valsts amatpersonas deklarācijā

norādāmās informācijas apjomu tām valsts amatpersonām, kuras

vienlaikus ieņem arī advokāta amatu.