12. pants

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma

iesniedzēji iesnieguši lūgumu paplašināt prasījuma robežas,

izvērtējot arī Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta

1.1 daļas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam (sk. Pieteikuma iesniedzēju viedokli pēc iepazīšanās

ar lietas materiāliem lietas materiālu 155.-156. lpp.). Kā

procesuāls lūgums arī šis jautājums var tikt izvērtēts pirms

lietas izskatīšanas pēc būtības.

12.1. Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta

1.1 daļa nosaka:

"(11) Valsts amatpersona, kura vienlaikus ir

arī advokāts, deklarācijā, sniedzot informāciju, kas ir saistīta

ar advokāta profesionālo darbību:

1) sniedz informāciju par citiem amatiem, ko tā ieņem papildus

valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai

pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda

(šā panta pirmās daļas 3. punkts), norādot tikai informāciju par

advokāta profesionālo pienākumu pildīšanu, un norāda to kā citu

amatu, ko tā pilda papildus valsts amatpersonas amatam;

2) sniedz informāciju par pārskata periodā gūtajiem visu veidu

ienākumiem (šā panta pirmās daļas 8.punkts) no advokāta

profesionālās darbības, norādot kopējo gūto ienākumu summu, bet

neidentificējot ienākumu avotus - fiziskās vai juridiskās

personas;

3) nenorāda informāciju par tās veiktajiem darījumiem advokāta

profesionālās darbības ietvaros (šā panta pirmās daļas 9.

punkts)."

Vispārējās prasības par valsts amatpersonas deklarācijā

norādāmās informācijas saturu ir noteiktas Interešu konflikta

novēršanas likuma 24. panta pirmajā daļā. Šī norma attiecas uz

visām valsts amatpersonām, tostarp arī maksātnespējas procesa

administratoriem. Savukārt Interešu konflikta novēršanas likuma

24. panta 1.1 daļa paredz īpašus noteikumus attiecībā

uz valsts amatpersonas deklarācijā norādāmās informācijas apjomu

tām valsts amatpersonām, kuras vienlaikus ieņem arī advokāta

amatu.

Pieteikums iesniegts Satversmes tiesā 2016. gada 27. aprīlī.

Savukārt Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta

1.1 daļa stājusies spēkā 2016. gada 13. jūlijā. Tātad

pieteikuma iesniegšanas brīdī Pieteikuma iesniedzējiem nebija

iespējas apstrīdēt šīs normas atbilstību Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam.

12.2. Satversmes tiesa vairākkārt secinājusi, ka

noteiktos gadījumos var tikt paplašinātas prasījuma robežas jau

ierosinātās lietās (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007.

gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-13-03 6. punktu un

2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 18.

punktu).

Lai secinātu, vai kādā konkrētā gadījumā prasījuma robežas ir

iespējams un nepieciešams paplašināt, jānoskaidro, pirmkārt, vai

tā norma, attiecībā uz kuru prasījums tiek paplašināts, ir tik

cieši saistīta ar lietā expressis verbis apstrīdēto normu,

ka tās izvērtēšana iespējama tā paša pamatojuma ietvaros, vai

nepieciešama konkrētās lietas izlemšanai un, otrkārt, vai

prasījuma robežu paplašināšana ir nepieciešama Satversmes tiesas

procesa principu ievērošanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 17. punktu,

2010. gada 25. novembra sprieduma lietā Nr. 2010-06-01 17.1.

punktu un 2011. gada 20. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-72-01

15. punktu).

Maksātnespējas likuma 9. panta pirmās daļas otrais teikums un

Interešu konflikta novēršanas likuma 4. panta pirmās daļas 26.

punkts ar Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 tika

atzīti par neatbilstošiem Satversmes 106. pantam, ciktāl tie

nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri

vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas

izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai.

Saeimā 2016. gada 3. februārī iesniegtā likumprojekta Nr.

501/Lp12 "Grozījums likumā "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" anotācijā ir

norādīts: "[..] līdz brīdim, kad tiks pieņemts vispusīgi

izsvērts regulējums, kas novērsīs Satversmes tiesas konstatētās

kļūdas, ir nepieciešams nekavējoties pieņemt pagaidu

noregulējumu, kas pagarinātu Likumā noteikto termiņu, kurā Likuma

4. panta pirmās daļas 26. punktā minētā valsts amatpersona

iesniedz deklarāciju, kas iesniedzama, stājoties amatā"

(sk. minētā likumprojekta anotācijas 1. punktu). Arī

Saeima savā atbildes rakstā norāda, ka Interešu konflikta

novēršanas likuma 24. panta 1.1 daļā noteiktais valsts

amatpersonas deklarācijā norādāmās informācijas saturs un pārejas

noteikumu 22.2 punktā paredzētais pārejas termiņš ir

risinājums, ar kuru likumdevējs centies novērst Satversmes tiesas

spriedumā lietā Nr. 2015-03-01 konstatētās tiesiskā regulējuma

nepilnības un nodrošināt maksātnespējas procesa administratoriem,

kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības

garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai (sk. Saeimas

atbildes rakstu lietas materiālu 115. lpp.).

Tādējādi pastāv cieša saistība starp apstrīdētajām normām un

Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta 1.1

daļu. Satversmes tiesa ņem vērā arī to, ka gan Saeima, gan

vairākas lietā pieaicinātās personas ir analizējušas Interešu

konflikta novēršanas likuma 24. panta 1.1 daļā

noteikto valsts amatpersonas deklarācijā norādāmās informācijas

saturu kā vienu no būtiskākajiem apstākļiem, kas varētu radīt

atšķirīgu attieksmi pret maksātnespējas procesa administratoriem,

kuri vienlaikus ir arī advokāti, un tiem maksātnespējas procesa

administratoriem, kuri nav piederīgi advokāta profesijai.

Tādējādi lietā apkopotie materiāli ir pietiekami, lai izskatāmās

lietas ietvaros izvērtētu arī šīs normas atbilstību Satversmes

91. panta pirmajam teikumam. Proti, no Satversmes tiesas procesa

ekonomijas viedokļa būtu lietderīgi paplašināt prasījumu un šo

normu izvērtēt jau uzsāktās lietas ietvaros.

Līdz ar to izskatāmajā lietā ir

izvērtējama arī Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta

1.1 daļas atbilstība Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam.