Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2018-13-03

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - atbildes rakstā atsaucas uz to, kas

secināts Augstākās tiesas 2017. gada 21. decembra spriedumā

administratīvajā lietā Nr. A420305714, kurā tika izskatīts strīds

par Pieteikuma iesniedzēja būvprakses sertifikāta anulēšanu, un

norāda: lai arī Latvijas būvnormatīvi tika apstiprināti

pakāpeniski un pāreja no padomju laika būvnormatīviem uz Latvijas

būvnormatīviem notika ilgstošā periodā, sabiedrības interesēs

nebija pieļaujams vakuums būvniecības nozari regulējošajās

tiesībās. Praksē gan nozarē strādājošajiem, gan uzraugošajām

institūcijām bijusi vienprātīga attieksme pret slodžu

aprēķināšanā piemērojamām normām, turklāt arī Pieteikuma

iesniedzējs neesot norādījis, ka šajā ziņā būtu valdījusi

tiesiskā neskaidrība vai ka attiecīgie normatīvi viņam nav bijuši

pieejami vai saprotami. Pieteikuma iesniedzēja iebildumi esot

teorētiski, un viņš nenorādot, ka būvkonstrukciju daļas

projektēšanas procesā nebūtu bijis skaidrības par piemērojamām

tiesību normām.

Būvnormatīvu joma Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas tiešām

ilgu laiku neesot bijusi sakārtota - praksē piemēroti Padomju

Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk arī - PSRS) normatīvi

SNiP, kuri pieejami internetā krievu valodā. Taču būvkonstrukciju

daļas projekta paskaidrojuma rakstā esot uzskaitīti normatīvi,

saskaņā ar kuriem izstrādāta būvkonstrukciju daļa, tai skaitā arī

SNiP. Tas liecinot, ka minētie noteikumi ir bijuši Pieteikuma

iesniedzēja rīcībā un viņam ir pilnībā zināms to saturs. Līdz ar

to Pieteikuma iesniedzējam neesot bijis šķēršļu savu profesionālo

pienākumu pienācīgai veikšanai un par šādu šķērsli neesot

atzīstams arī tas, ka SNiP nebija pieejami latviešu valodā.

Satversmes 90. pantā lietotais vārds "zināt" esot

saprotams galvenokārt objektīvā nozīmē, proti, tiekot prezumēts,

ka privātpersona ir bijusi pienācīgi informēta par savām tiesībām

un pienākumiem, ja konkrētajā situācijā tā varēja zināt un tai

vajadzēja zināt par tiem. Līdz ar to apstrīdētās normas atbilstot

Satversmes 90. pantam.

Ministru kabinets lūdz izbeigt tiesvedību lietā saskaņā ar

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, jo

apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku 2015. gada 1. jūnijā, kad

stājās spēkā Noteikumi Nr. 248.