15. pants

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka administratīvajā

tiesā "jautājums par apstrīdēto tiesību normu

konstitucionalitāti vispār netiks vērtēts" (sk.

Pieteikuma iesniedzējas papildu paskaidrojuma 6. punktu lietas

materiālu 8. sēj. 112. lp.). Pieteikumu administratīvajā

tiesā tā iesniegusi vienīgi tādēļ, lai panāktu A kategorijas

atļaujā ietverto vides aizsardzības nosacījumu atcelšanu, nevis

apstrīdēto normu atzīšanu par spēkā neesošām. Administratīvajā

lietā esot strīds par to, vai Valsts vides dienests ir tiesīgs

iekļaut A kategorijas atļaujā pienākumu nodrošināt apstrīdētajās

normās noteikto prasību ievērošanu pēc Ventspils pilsētas domes

lūguma neatkarīgi no Ventspils brīvostas noteikumu spēkā esības

(sk. turpat). Savukārt Administratīvā rajona tiesa lēmumā

par tiesvedības apturēšanu lietā norādījusi, ka Pieteikuma

iesniedzēja šajā administratīvajā lietā citstarp iebilst pret

apstrīdētajām normām, kuru piemērošana bez tiesiska pamata

uzliekot tai papildu pienākumus. Administratīvajā lietā tiesai

jālemj arī par A kategorijas atļaujas nosacījumiem, kuru

iekļaušanu minētajā atļaujā Valsts vides dienests un Vides

pārraudzības valsts birojs pamatojuši citstarp ar apstrīdētajām

normām (sk. Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 21.

jūnija lēmuma lietā Nr. A420125919 5. punktu).

15.1. Satversmes tiesas judikatūrā ir atzīts, ka

pieteikuma iesniedzējam jāievēro subsidiaritātes princips

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 24. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2012-23-01 14. punktu). Satversmes tiesas

likumā ietvertā subsidiaritātes principa mērķis ir nodrošināt,

lai tiesa, izskatot lietu pēc būtības, visupirms izmantotu tās

rīcībā esošās juridiskās metodes Satversmei atbilstoša rezultāta

sasniegšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 19.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 14. punktu). Tiesību

normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām savas

kompetences robežās vērtē ne tikai Satversmes tiesa, bet arī

citas tiesas, tostarp arī administratīvajai tiesai lietas

izskatīšanas ietvaros ir kompetence izvērtēt piemērojamo tiesību

normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 18. decembra

sprieduma lietā Nr. 2013-06-01 15.3. punktu).

Līdz ar to, ievērojot subsidiaritātes principu, personai pirms

vēršanās Satversmes tiesā nepieciešams izsmelt reālās un

efektīvās iespējas aizstāvēt savas aizskartās pamattiesības ar

vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Konstitucionālā

sūdzība ir galvenokārt personas pamattiesību aizsardzības papildu

mehānisms gadījumos, kad ar citiem tiesību aizsardzības

līdzekļiem pamattiesību aizskārumu novērst nav iespējams (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2006-38-03 8.1. punktu).

15.2. Attiecībā uz administratīvo tiesu Satversmes

tiesas judikatūrā nostiprināta atziņa, ka tā, īstenojot savu

kompetenci, noskaidro un izvērtē visus lietā nozīmīgos tiesību un

faktu jautājumus. Tādējādi administratīvajā procesā tiek īstenota

visaptveroša tiesas kontrole (sk. Satversmes tiesas 2017. gada

22. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-08-01 14.2. punktu).

Īpaši uzsvērts objektīvās izmeklēšanas princips, kas ir efektīvas

privātpersonu tiesību aizsardzības garantija administratīvajā

procesā (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 11. jūnija lēmuma

par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-11-01 8.

punktu).

Administratīvā procesa likums noteic, ka administratīvā tiesa

piemēro ārējos normatīvos aktus, ievērojot to hierarhiju,

starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību normas, kā

arī vispārējos tiesību principus (sk. Administratīvā procesa

likuma 15. panta pirmo un otro daļu). Pārbaudot

administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un

noskaidrojot privātpersonas publiski tiesiskos pienākumus vai

tiesības, tiesa šaubu gadījumā pārbauda arī to, vai iestādes

piemērotā vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību

norma atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām (sk.

Administratīvā procesa likuma 104. panta pirmo daļu). Turklāt

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 104. panta trešo daļu

tiesa, ja tā atzīst, ka pašvaldību saistošie noteikumi neatbilst

Ministru kabineta noteikumiem vai likumam vai Ministru kabineta

noteikumi neatbilst likumam, vai iekšējais normatīvais akts

neatbilst ārējam normatīvajam aktam vai tieši piemērojamam

vispārējam tiesību principam, attiecīgo tiesību normu nepiemēro.

Šādā gadījumā tiesa lēmumā vai spriedumā pamato savu viedokli par

neatbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (sk.,

piemēram, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

2017. gada 5. jūlija spriedumu lietā Nr. SKA-48/2017 un 2018.

gada 27. jūnija spriedumu lietā Nr. SKA-195/2018).

Pieteikuma iesniedzēja lūgusi administratīvo tiesu atcelt A

kategorijas atļaujas nosacījumus, kas noteikti ar apstrīdētajām

normām, jo tie esot noteikti pretēji likumdevēja pilnvarojumam.

Proti, likumdevējs Piesārņojuma likumā ir pilnvarojis Ministru

kabinetu, nevis pašvaldību noregulēt jebkurus jautājumus, kas

attiecas uz piesārņojošu darbību rezultātā radušos smaku

ierobežošanu. Lai gan Ostu likuma 6. panta pirmās daļas 5. punkts

paredz pašvaldībai tiesības izdot saistošos noteikumus par vides

aizsardzības noteikumiem ostu teritorijās, tomēr pašvaldības

neesot pilnvarotas regulēt tos pašus ar smakām saistītos

jautājumus, kurus jau noregulējis Ministru kabinets (sk.

pieteikumu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namam

lietas materiālu 5. sēj. 134.-138. lp.).

Administratīvajai tiesai lietas izskatīšanas ietvaros

atbilstoši tās kompetencei citstarp ir jāpārbauda tas, vai

apstrīdētās normas atbilst likumdevēja dotajam pilnvarojumam. Ja

šīs normas tiktu atzītas par neatbilstošām augstāka juridiska

spēka tiesību normām, tās Pieteikuma iesniedzējai netiktu

piemērotas. Līdz ar to administratīvās tiesas procesā ir

iespējams panākt tādu materiāltiesisku rezultātu, kas varētu

novērst Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību iespējamo

aizskārumu.

Tādējādi administratīvais process tiesā Pieteikuma

iesniedzējas situācijā ir reāls un efektīvs tiesību aizsardzības

līdzeklis.