14. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Atbilstoši Satversmes tiesas likumam Pieteikuma
iesniedzējai pirms vēršanās Satversmes tiesā bija jāizmanto visas
iespējas aizstāvēt savas aizskartās tiesības ar vispārējiem
tiesību aizsardzības līdzekļiem (sūdzība augstākai institūcijai
vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums
vispārējās jurisdikcijas tiesai u. c.) vai arī jāpamato šādu
iespēju neesība (sk. Satversmes tiesas likuma 19.2
panta otro daļu).
Jautājumu par vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu
izmantošanu jau ir vērtējusi Satversmes tiesas kolēģija, lemjot
par lietas ierosināšanu, jo saskaņā ar Satversmes tiesas likuma
20. panta piekto daļu kolēģija, izskatot pieteikumu, ir tiesīga
atteikties ierosināt lietu, ja tas neatbilst šā likuma 18. vai
19.-19.3 panta prasībām. Tomēr iesniegtā pieteikuma
vērtēšanas laikā kolēģijas rīcībā esošā informācija ir
ierobežota. Savukārt lietas izskatīšanas gaitā Satversmes tiesa
ņem vērā lietā savāktos materiālus, citstarp atkārtoti vērtē
personas pamattiesību aizskārumu un to, vai persona ir
izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar
vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
Izskatāmās lietas sagatavošanas laikā Satversmes tiesa saņēma
informāciju, ka Pieteikuma iesniedzēja pēc tam, kad uz tās
pieteikuma pamata tika ierosināta lieta Satversmes tiesā, ir
uzsākusi savu tiesību aizsardzību arī administratīvajā tiesā
(sk. lietas materiālu 5. sēj. 130. lp.).
Tādējādi Satversmes tiesai ir
jāpārliecinās par to, vai Pieteikuma iesniedzēja konkrētajā
tiesiskajā situācijā savu tiesību aizsardzībai ir izmantojusi
visus vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus.