Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-08-01

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Apstrīdētā norma nosaka: "Katrai fiziskajai un

juridiskajai personai (turpmāk - persona) ir tiesības uz savu

aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto

interešu aizsardzību tiesā."

Apstrīdētā norma tieši noteic, ka civilprocesa ietvaros tiesas

aizsardzība ir nodrošināma aizskartajām vai apstrīdētajām

personas civilajām tiesībām, kā arī ar likumu aizsargātām jeb

likumiskām personas interesēm. Tādējādi apstrīdētā norma ir

Satversmes 92. panta pirmā teikuma atspoguļojums, kurā vienīgi

konkretizēts šīs Satversmes normas saturs civilprocesā. Proti,

apstrīdētā norma papildus precizē vienīgi to, ka jēdziens

"persona" aptver ne vien fiziskās, bet arī juridiskās

personas, kā arī konkretizē Satversmes 92. panta pirmā teikuma

saturu, nosakot, ka civilprocesa ietvaros tiek risināti strīdi

tieši par civiltiesiskajām attiecībām.

Šā sprieduma 12.1. punktā Satversmes tiesa jau secināja, ka

Satversmes 92. panta pirmais teikums citstarp ietver personas

tiesības uz pieeju tiesai savu likumisko interešu aizsardzībai

arī gadījumā, ja personas tiesības vēl nav aizskartas. Šādā

gadījumā personai no Satversmes 92. panta pirmā teikuma izriet

tiesības vērsties tiesā ar prasību konstatēt noteiktu tiesisko

attiecību pastāvēšanu vai nepastāvēšanu, kā arī to saturu.

Attiecīgi arī apstrīdētā norma kā Satversmes 92. panta pirmā

teikuma atspoguļojums ir saprotama tādējādi, ka tā paredz

personas tiesības vērsties tiesā ar šādu prasību.

Ņemot vērā apstrīdētās normas mērķi un patieso jēgu,

Satversmes tiesa secina, ka Pieteikuma iesniedzējai Satversmes

92. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārumu

konkrētajā lietā ir izraisījusi nevis pati apstrīdētā norma, bet

gan tās interpretācija un piemērošana vispārējās jurisdikcijas

tiesā. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējas argumenti par viņas

pamattiesību aizskārumu un apstrīdētās normas iespējamo

neatbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam pēc būtības

attiecas nevis uz pašu apstrīdēto normu, bet uz tās

interpretāciju un piemērošanu konkrētajā civillietā.

Līdz ar to Satversmes tiesa uzskata, ka nav iespējams turpināt

tiesvedību izskatāmajā lietā un vērtēt apstrīdētās normas

atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2020-08-01 "Par

Civilprocesa likuma 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.

Osipova