9. pants

Pieaicinātā persona - Viļņas Universitātes

Juridiskās fakultātes profesors Dr. habil.

iur. Vītauts Nekrošus (Vytautas Nekrošius) -

norāda, ka tiesas aizsardzības apjoms konkrētā valstī ir atkarīgs

no šīs valsts tiesiskajām tradīcijām.

Mācība par tiesību aizsardzības priekšnoteikumiem esot

radusies Vācijā, un atbilstoši šai mācībai tiesvedība esot

pieļaujama tikai tad, ja prasītājam ir nepieciešama tiesību

aizsardzība. Šobrīd gan praksē, gan tiesību zinātnē valdot tāda

pieeja, atbilstoši kurai tiek identificēti atsevišķi gadījumi,

kuros prezumējams, ka personai nav tiesību aizsardzības

intereses. Piemēram, Austrijā tiekot uzskatīts, ka atzīšanas

prasības gadījumā personai šādas intereses nav. Savukārt Šveicē

atzīšanas prasība esot pieļaujama tikai tad, ja personai nav

iespējas aizstāvēt savas tiesības ar citas prasības palīdzību.

Tiesības celt atzīšanas prasību neesot neatņemama daļa no

tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tas, vai personai ir nodrošināmas

tiesības vērsties tiesā ar atzīšanas prasību, esot atkarīgs no

konkrētās valsts tiesiskajām tradīcijām. Tādējādi esot secināms,

ka Satversmes 92. panta pirmais teikums neparedz personas

tiesības vērsties tiesā ar atzīšanas prasību.

Kontinentālo tiesību lokā prasību celšanas priekšnoteikumi

esot izkristalizējušies tiesību doktrīnā un tiesu praksē,

izvērtējot to, vai konkrētās situācijās personai ir vai nav

aizsargājama tiesiska interese. Tādēļ neesot šaubu par to, ka

Latvijā gan Augstākā tiesa savā judikatūrā, gan arī citas tiesas

praksē varētu pieļaut atzīšanas prasību.

Satversmes tiesa

secināja: