11. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas

Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Dr. oec.

Raita Karnīte - norāda, ka elektroenerģijas ražošanai

komersanti izmanto dažādus atjaunojamos energoresursus: biomasu,

biogāzi, saules, vēja un ūdens enerģiju. Biomasu un biogāzi

izmantojošās elektrostacijas esot ekonomiski spēcīgākas nekā

hidroelektrostacijas. Tieši mazās hidroelektrostacijas esot

vismazāk aizsargātas, tāpēc tām valsts atbalsts esot ļoti

nozīmīgs.

Atbalsts "dubultā tarifa" ietvaros un obligātā

iepirkuma sistēma esot atšķirīgas atbalsta sistēmas, kuru mērķis

ir veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus. Tomēr labas likumdošanas principam neatbilstot

tas, ka vēsturiskais atbalsts tiek iekļauts atbalsta perioda

jēdzienā, tādējādi samazinot atbalsta ilgumu tiem

elektroenerģijas ražotājiem, kuri pirms Elektroenerģijas tirgus

likuma spēkā stāšanās jau bija saņēmuši valsts atbalstu.

Vēsturisko atbalstu varot atbalsta perioda jēdzienā iekļaut

vienīgi analītiskos nolūkos, piemēram, lai noteiktu sniegtā

atbalsta efektivitāti ilgtermiņā.

Atbalsta "dubultā tarifa" ietvaros iekļaušana

atbalsta perioda jēdzienā neesot saderīga arī ar Eiropas

Komisijas lēmumu. Esot jāņem vērā, ka šis Komisijas lēmums

attiecas uz atbalstu, kas piešķirts laika posmā no

2007. gada 1. jūlija līdz 2012. gada

31. decembrim. Ar šo lēmumu citstarp esot apstiprināts tas

Latvijas ieviestais mehānisms pārkompensācijas novēršanai, kas

neparedzēja vēsturiskā atbalsta ņemšanu vērā.

Apstrīdētais regulējums esot pieņemts nevis tādēļ, lai

novērstu elektroenerģijas ražotāju pārkompensāciju, bet faktiski

tādēļ, lai likvidētu obligātā iepirkuma sistēmu. Ja tā notiks,

tad Latvija būšot viena no nedaudzajām, ja ne vienīgā Eiropas

Savienības valsts, kura nekādā veidā neatbalstīs elektroenerģijas

ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem.

Pateicoties tieši lielajām hidroelektrostacijām, Latvija

viegli virzoties uz Eiropas Savienības mērķiem elektroenerģijas

ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem. Mazās

hidroelektrostacijas elektroenerģiju ražojot nelielos apjomos, un

to ietekme uz sabiedrības labklājību un atjaunojamo energoresursu

attīstību esot neliela. Tomēr arī mazo hidroelektrostaciju

darbība esot sabiedriski nozīmīga. Ja to nāktos pārtraukt, tad

Latvijā būtu par daudzām nesakārtotām vietām vairāk nekā tagad,

netiktu saglabātas senās dzirnavu ēkas, vēsturiskās hidrobūves un

dzirnavu iekārtas, kam ir arī kultūrvēsturiska vērtība. Mazo

hidroelektrostaciju pastāvēšana esot svarīga arī no ekonomiskās

attīstības viedokļa, jo tās nodrošinot darba vietas daudzos

nomaļos apvidos.

Satversmes tiesa

secināja: