16. pants

No Satversmes tiesas likuma 29. panta

pirmās daļas 3. punkta izriet, ka Satversmes tiesai pirms

apstrīdētās normas satversmības izvērtēšanas pēc būtības ir

jāpārliecinās par pieteikuma atbilstību arī Satversmes tiesas

likuma 18. un 19.-19.3 panta prasībām.

Proti, saskaņā ar šo Satversmes tiesas likuma normu Satversmes

tiesa tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai

ar Satversmes tiesas lēmumu, ja lēmums par lietas ierosināšanu

neatbilst šā likuma 20. panta piektās daļas prasībām.

Tātad lietas izskatīšanas gaitā, lai lemtu par to, vai ir

pamats turpināt tiesvedību, Satversmes tiesai jāpārliecinās arī

par to, vai pieteikumi atbilst arī citām Satversmes tiesas likuma

18. un 19.2 panta prasībām, tostarp par to, vai

Pieteikumu iesniedzējas ir ievērojušas termiņu konstitucionālās

sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā.

Attiecībā uz termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai

jāņem vērā tas, ka Satversmes tiesas likumā noteiktais termiņš ir

konstitucionālās sūdzības saturu veidojošs noteikums, kura

neievērošana liedz pieeju Satversmes tiesai (sal. sk.

Satversmes tiesas 2002. gada 26. novembra sprieduma

lietā Nr. 2002-09-01 secinājumu daļas 1. un

2. punktu). Izbeidzoties Satversmes tiesas likumā

noteiktajam termiņam, zūd personas tiesības iesniegt

konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā. Tādēļ tad, ja

Satversmes tiesa konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs nav

ievērojis Satversmes tiesas likumā noteikto termiņu

konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā,

tiesvedība lietā ir izbeidzama.

16.1. Satversmes tiesas likuma

19.2 panta ceturtā daļa noteic, ka

konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var

iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma

spēkā stāšanās. Ja nav iespēju Satversmē noteiktās pamattiesības

aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem,

konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var

iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma rašanās

brīža.

Konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa noteikšanu

pamato vairāki apsvērumi. Citstarp šāds termiņš kalpo tiesiskās

drošības principa elementa - tiesiskās stabilitātes -

nodrošināšanai. Tā mērķis ir nodrošināt, lai ātri un saprātīgā

laikā būtu iespējams reaģēt uz tiesību pārkāpumiem. Vienlaikus

tas nodrošina arī otras puses paļāvību uz to, ka konflikta

risinājums vēlāk netiks pārskatīts. Tāpat termiņa noteikšana ir

saistīta ar izpratni par konstitucionālo sūdzību kā līdzekli, kas

visupirms kalpo tieši konkrētās personas pamattiesību

aizsardzībai. Paredzot šo termiņu, likumdevējs ir prezumējis, ka

gadījumā, ja apstrīdētā norma personai rada būtisku pamattiesību

aizskārumu, tā nekavējoties vērsīsies Satversmes tiesā. Jo ilgāk

persona pacieš savu tiesību aizskārumu, jo mazāk tā ir

ieinteresēta savu pamattiesību aizsargāšanā (sal. sk.

Satversmes tiesas 2002. gada 26. novembra sprieduma

lietā Nr. 2002-09-01 secinājumu daļas 1. punktu un

2013. gada 10. maija sprieduma lietā

Nr. 2012-16-01 22.3. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes tiesas likumā

noteiktais termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai ir

uzskatāms par samērīgu un pietiekami garu, lai persona varētu

sagatavot un iesniegt konstitucionālo sūdzību (sal. sk.

Satversmes tiesas 2002. gada 26. novembra sprieduma

lietā Nr. 2002-09-01 secinājumu daļas

2.1. punktu). Kā norādīts tiesību doktrīnā,

Latvijā konstitucionālās sūdzības iesniegšanai atvēlētais sešu

mēnešu termiņš ir viens no garākajiem Eiropas konstitucionālās

kontroles modeļa ietvaros (sk.: Rodiņa A. Konstitucionālās

sūdzības teorija un prakse Latvijā. Rīga, Latvijas Vēstnesis,

2009, 199. lpp.). Persona tiesības iesniegt

konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā var īstenot jebkurā

brīdī likumā noteiktajā sešu mēnešu laikā.

Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā

daļā izsmeļoši noteikts, kas uzskatāms par konstitucionālās

sūdzības iesniegšanas termiņa skaitījuma sākumu, - tā ir diena,

kad pēdējās institūcijas nolēmums ir stājies spēkā, ja personai

ir iespēja Satversmē noteiktās pamattiesības aizstāvēt ar

vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, vai pamattiesību

aizskāruma rašanās brīdis, ja personai tādas iespējas nav.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmo daļu

procesuālo termiņu skaitīšanai piemērojami Civilprocesa likuma

noteikumi. Atbilstoši Civilprocesa likuma 48. panta pirmajai

un otrajai daļai termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa

pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja termiņa pēdējā diena ir

sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par

termiņa pēdējo dienu uzskatāma nākamā darba diena. Savukārt

Civilprocesa likuma 48. panta ceturtajā daļā ir reglamentēta

kārtība, kādā procesuālās darbības iespējams izpildīt termiņa

pēdējā dienā. Proti, saskaņā ar šo normu gadījumā, ja procesuālā

darbība izpildāma tiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad tiesa

beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi pasta

sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten

divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

Tātad, ja procesuālo darbību var izdarīt arī ārpus tiesas, tad

to var izdarīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit

četriem. Augstākās tiesas Civillietu departaments ir atzinis, ka

Civilprocesa likuma 48. panta ceturtās daļas otrajā teikumā

paredzētā kārtība ir attiecināma arī uz tiem procesuālajiem

dokumentiem, kas tiesai nosūtīti, izmantojot elektronisko pastu

(sk., piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2016. gada 11. marta lēmuma lietā

Nr. SKC-1350/2016 4.2. punktu).

Tādējādi Satversmes tiesas likuma 19.2 panta

ceturtajā daļā noteiktais termiņš ir ievērots, ja pieteikums,

izmantojot elektronisko pastu, Satversmes tiesai ir nosūtīts

termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.

16.2. Izskatāmajā lietā pieteikumi Satversmes tiesai

iesniegti elektroniskā formā, izmantojot elektronisko pastu.

Elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko

statusu, kā arī elektronisko dokumentu apriti un glabāšanas

noteikumus regulē Elektronisko dokumentu likums un uz tā pamata

izdotie Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija

noteikumi Nr. 473 "Elektronisko dokumentu

izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts

un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko

dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp

šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām"

(turpmāk - noteikumi Nr. 473).

Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 1. panta

3. punktu elektronisks dokuments ir jebkāds saturs, kas tiek

glabāts elektroniskā formā, jo īpaši teksta vai skaņas, vizuāls

vai audiovizuāls ieraksts. Elektroniskais dokuments uzskatāms par

pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts.

Elektronisko dokumentu apritē starp valsts un pašvaldību iestādēm

vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām

elektroniskais dokuments uzskatāms par parakstītu, ja tam ir ne

tikai drošs elektroniskais paraksts, bet arī laika zīmogs (sk.

Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otro un piekto

daļu). Laika zīmoga pievienošanas datums un laiks ir

elektroniskā dokumenta parakstīšanas laiks (sk. noteikumu

Nr. 473 8. punktu).

Noteikumu Nr. 473 14. punkts noteic, ka elektronisko

dokumentu apriti nodrošina, citstarp izmantojot elektronisko

pastu. Saskaņā ar šo noteikumu 24. punktu iestāde reģistrē

elektroniskā dokumenta nosūtīšanas vai saņemšanas datumu, laiku

un elektroniskā dokumenta adresātu.

Elektroniska dokumentu aprite, izmantojot elektronisko pastu,

ir ātrs personas un tiesas savstarpējās saziņas veids. Tai

raksturīga gandrīz vienlaicīga sūtījuma nosūtīšana un tā

saņemšana tiesas norādītajā elektroniskā pasta adresē. Kā jau

tika norādīts iepriekš, Satversmes tiesas likuma

19.2 panta ceturtajā daļā noteiktais termiņš ir

ievērots, ja pieteikums, izmantojot elektronisko pastu,

Satversmes tiesai ir nosūtīts termiņa pēdējā dienā līdz pulksten

divdesmit četriem. Tātad izšķirošais brīdis ir tas, kad

elektroniskais dokuments nosūtīts Satversmes tiesai, nevis tas,

kad tiesa to saņēmusi savā elektroniskā pasta adresē.

Par apliecinājumu tam, ka attiecīgais dokuments patiešām ir

nosūtīts attiecīgajā datumā, var kalpot vienīgi tādi pierādījumi,

kas ir objektīvi pārbaudāmi, piemēram, izdrukā no pieteikuma

iesniedzēja elektroniskā pasta adreses norādītais dokumenta

nosūtīšanas laiks. Ja Satversmes tiesa vērtējumā par

konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa ievērošanu

pamatotos vienīgi uz pieteikuma iesniedzēja apgalvojumiem par

dokumenta nosūtīšanas laiku, tā rīkotos pretēji no tiesiskās

drošības principa atvasinātajai prasībai pēc paredzamības un

noteiktības. Savukārt laika zīmoga pievienošanas datums un laiks

uz elektroniskā dokumenta ir apliecinājums tam, ka dokuments

parakstīts tajā norādītajā datumā un laikā. Tādēļ laika zīmogs uz

elektroniskā dokumenta nav uzskatāms par dokumenta nosūtīšanas

laiku apliecinošu pierādījumu.

16.3. Satversmes tiesas kolēģija, lemjot par

lietas ierosināšanu, jau ir atzinusi un arī Satversmes tiesa

secina, ka apstrīdētais regulējums ir formulēts nepārprotami un

Pieteikumu iesniedzējas atrodas šā regulējuma tvērumam tipiskā

situācijā. Tādējādi konkrētajā gadījumā Pieteikumu iesniedzēju

rīcībā nav tādu reālu un efektīvu vispārējo tiesību aizsardzības

līdzekļu, ar kuriem tās varētu aizsargāt savas tiesības uz

īpašumu, kas noteiktas Satversmē.

To ievērojot, atbilstoši Satversmes tiesas likuma

19.2 panta ceturtajai daļai konkrētajā gadījumā

termiņš pieteikumu iesniegšanai Satversmes tiesā ir skaitāms no

brīža, kad apstrīdētais regulējums stājies spēkā, proti, no

2020. gada 15. februāra. Tā kā termiņa pēdējā diena -

2020. gada 15. augusts - bija sestdiena, atbilstoši

Civilprocesa likuma 48. panta otrajai daļai par termiņa

pēdējo dienu ir uzskatāms 2020. gada 17. augusts.

Tātad, ja pieteikumi ir iesniegti, izmantojot elektronisko pastu,

tie Satversmes tiesai bija jānosūta līdz 2020. gada

17. augustam pulksten divdesmit četriem.

Pieteikumi ar drošu elektronisko parakstu parakstīti termiņa

pēdējā dienā, 2020. gada 17. augustā, plkst. 17.23

un plkst. 17.25, un to apliecina laika zīmogs uz

attiecīgajiem dokumentiem. Satversmes tiesas elektroniskajā

lietvedības sistēmā esošās elektroniskā pasta izdrukas rāda, ka

Satversmes tiesai tie nosūtīti jau pēc Satversmes tiesas likuma

19.2 panta ceturtajā daļā noteiktā sešu mēnešu

termiņa, tas ir, 2020. gada 18. augustā

plkst. 00.16. Savukārt Satversmes tiesā pieteikumi saņemti

2020. gada 18. augustā plkst. 00.21. Neilgi pēc

tam Pieteikumu iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis informējis

Satversmes tiesu, ka pieteikumi Satversmes tiesai elektroniskā

pasta sūtījumā izsūtīti uzreiz pēc to parakstīšanas, taču lielā

apjoma dēļ ilgstoši palikuši izsūtnē līdz pārbaudes beigām. Tādēļ

kā pieteikumu nosūtīšanas datums esot reģistrējams

2020. gada 17. augusts plkst. 17.25. Taču

Pieteikumu iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis nav iesniedzis

Satversmes tiesai pierādījumus, kas apstiprinātu viņa apgalvojumu

par pieteikumu nosūtīšanu 2020. gada 17. augustā

plkst. 17.25.

Tātad pieteikumi Satversmes tiesā iesniegti nevis

2020. gada 17. augustā, kā to, lemjot par lietas

ierosināšanu, konstatējusi Satversmes tiesas kolēģija, bet gan

2020. gada 18. augustā. Tādējādi Pieteikumu

iesniedzējas nav ievērojušas Satversmes tiesas likuma

19.2 panta ceturtajā daļā noteikto

konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņu.

Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā

lietā ir izbeidzama.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 3. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2020-52-01 "Par

Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas

3.1 punkta vārdu "vai citu darbības atbalstu

elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta

pirmās un otrās daļas, 31.4 panta pirmās daļas

otrā teikuma un pārejas noteikumu 83. punkta atbilstību

Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta

pirmajam teikumam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja

S. Osipova