1Obligātā iepirkuma ietvaros darbojošos
2elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas mehānisms tika
3ieviests 2016. gadā, izdarot grozījumus noteikumos
4Nr. 262 nolūkā ierobežot valsts atbalsta maksājumus
5gadījumos, kad elektroenerģijas ražotājs kopumā valsts atbalsta
6veidā saņēmis līdzekļus, kas ir pārmērīgi valsts atbalsta mērķu
7sasniegšanai.
8Pārkompensācijas aprēķins ir matemātisks aprēķins, kura mērķis
9ir noteikt, vai elektrostacija laikā, kad tai ir piešķirts valsts
10atbalsts, to saņēmusi saprātīgā apjomā, un nepieciešamības
11gadījumā novērst konstatēto pārkompensāciju. Ja tiek konstatēts,
12ka kopējais saņemtais atbalsts ir pārmērīgs, tiek piemērots cenas
13diferencēšanas koeficients, kas samazina valsts atbalsta summu,
14kuru elektroenerģijas ražotājs ir tiesīgs saņemt par saražoto
15elektroenerģiju (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada
1618. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-16-03
1715. punktu).
18Noteikumu Nr. 262 VI2 nodaļā bija iekļauti
19nosacījumi pārkompensācijas izvērtēšanai un novēršanai,
20izmantojot elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās
21peļņas normas aprēķinu un cenas diferencēšanas koeficientu.
22Proti, saskaņā ar šo noteikumu 63.8 punktu pēc
23tam, kad elektroenerģijas ražotājs piecus pilnus kalendāra gadus
24izmantojis obligātā iepirkuma tiesības, tika veikts
25elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas
26aprēķins visam atbalsta periodam. Atbilstoši šo noteikumu
27104. punktam aprēķins tika veikts arī tiem elektroenerģijas
28ražotājiem, kuriem tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju
29obligātā iepirkuma ietvaros bija piešķirtas vismaz piecus pilnus
30kalendāra gadus pirms pārkompensācijas novēršanas mehānisma
31ieviešanas.
32Aprēķinu veica, izmantojot noteikumu Nr. 262
3310. pielikumā ietverto formulu, par atbalsta perioda sākumu
34uzskatot brīdi, kad ražotājs sācis izmantot tam piešķirtās
35tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma
36ietvaros. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka noteikumu
37Nr. 262 normas, kas regulēja pārkompensācijas aprēķinu,
38nelika kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā ņemt
39vērā to atbalstu, ko komersanti bija saņēmuši līdz
40Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās brīdim (sk.
41Satversmes tiesas 2019. gada 18. aprīļa sprieduma lietā
42Nr. 2018-16-03 15. punktu).
43Ja tika konstatēts, ka elektrostacijas kopējo
44kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma visam atbalsta periodam
45pārsniedz 9 procentus, tika veikts aprēķins par cenas
46diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai.
47Noteiktais koeficients tiek izmantots, nosakot pārdošanas cenu
48elektroenerģijas apjomam (sk. noteikumu Nr. 262
4937. un 63.10 punktu).
50No lietas materiāliem izriet, ka Ekonomikas ministrija
512017. gadā Pieteikumu iesniedzējām veikusi kopējo
52kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas un cenas diferencēšanas
53koeficienta aprēķinu visam atbalsta periodam. Saskaņā ar
54noteikumu Nr. 262 10. pielikumu pārkompensācijas
55aprēķinā tika ņemti vērā vienīgi atbalsta maksājumi par
56elektrostaciju, kurus Pieteikumu iesniedzējas saņēmušas laikā,
57kad izmantoja tām saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
58normām piešķirtās tiesības (sk. lietas materiālu 1. sēj.
5976.-91. un 94.- 103. lp.). Pieteikumu iesniedzējas
60paļāvušās uz to, ka pēc šādas formulas aprēķinātais
61kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas koeficients un cenas
62diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai tām tiks
63piemērots visu atbalsta periodu. Tomēr ar apstrīdēto
64Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas
65otro teikumu tiek mainīts iepriekš noteiktais pārkompensācijas
66novēršanas mehānisms, paredzot, ka kapitālieguldījumu iekšējās
67peļņas normas aprēķinā jāņem vērā arī tas atbalsts, ko komersanti
68saņēmuši līdz Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās
69brīdim.
70Noteikumu Nr. 262 10. pielikums paredzēja aprēķināt
71kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normu pēc formulas, kurā tiek
72ņemtas vērā vairākas komponentes, tostarp līdz kalendāra gadam
73par komersanta elektrostaciju piešķirtais un faktiski saņemtais
74publiskais finansējums, tai skaitā maksājumi no valsts vai
75pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī
76cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts,
77pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu
78finanšu palīdzības līdzekļiem. Tas nozīmē, ka komersantam
79piemērojamais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas
80novēršanai bija atkarīgs no vairākām komponentēm. Tomēr pirms
81apstrīdētā Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta
82pirmās daļas otrā teikuma spēkā stāšanās Pieteikumu iesniedzējām
83cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai
84visam atbalsta periodam jau bija noteikts ar Ekonomikas
85ministrijas lēmumiem. Ievērojot to, bija aprēķināma arī
86pārdošanas cena elektroenerģijas apjomam. Apstrīdētais
87Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās
88daļas otrais teikums paredz kapitālieguldījumu iekšējās peļņas
89normas aprēķina veikšanu no jauna atbilstoši tajā ietvertajam
90principam, ka tiek ņemts vērā arī tas atbalsts, ko Pieteikumu
91iesniedzējas saņēmušas līdz Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā
92stāšanās brīdim. Tādējādi Pieteikumu iesniedzējām tiek
93palielināts kopējā jau saņemtā atbalsta apmērs, ietekmēts tām
94piemērojamais cenas diferencēšanas koeficients un samazināts
95valsts atbalsta apjoms.
96Pieteikumu iesniedzējas norādījušas, ka no apstrīdētā
97Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās
98daļas otrā teikuma izrietošās nelabvēlīgās tiesiskās sekas tās
99izjūtot jau šobrīd. Proti, neatkarīgi no Pieteikumu iesniedzēju
100rīcības nenovēršami esot tas, ka tām iepriekš noteiktais cenas
101diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai tiks
102pārskatīts tādā veidā, ka samazināsies obligātā iepirkuma apjoms.
103Gluži tāpat kā likumdevēja pieņemtie Grozījumi Elektroenerģijas
104tirgus likumā, kuri definē atbalsta perioda jēdzienu un nosaka šā
105perioda ilgumu, arī Elektroenerģijas tirgus likuma
10631.4 panta pirmās daļas otrais teikums jau šobrīd
107liekot Pieteikumu iesniedzējām pārvērtēt savas darbības
108ilgtspējīgumu, izsverot, vai un kāda veida ieguldījumus veikt
109savās elektrostacijās.
110Tātad Elektroenerģijas tirgus likuma
11131.4 panta pirmās daļas otrais teikums aizskar
112Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, kas ietvertas
113Satversmes 105. panta pirmajā teikumā.
114Līdz ar to Saeimas apgalvojums, ka ar apstrīdēto regulējumu
115Pieteikumu iesniedzējām netiek aizskartas Satversmes
116105. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu,
117nav pamats tiesvedības izbeigšanai izskatāmajā lietā.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.