15. pants

Obligātā iepirkuma ietvaros darbojošos

elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas mehānisms tika

ieviests 2016. gadā, izdarot grozījumus noteikumos

Nr. 262 nolūkā ierobežot valsts atbalsta maksājumus

gadījumos, kad elektroenerģijas ražotājs kopumā valsts atbalsta

veidā saņēmis līdzekļus, kas ir pārmērīgi valsts atbalsta mērķu

sasniegšanai.

Pārkompensācijas aprēķins ir matemātisks aprēķins, kura mērķis

ir noteikt, vai elektrostacija laikā, kad tai ir piešķirts valsts

atbalsts, to saņēmusi saprātīgā apjomā, un nepieciešamības

gadījumā novērst konstatēto pārkompensāciju. Ja tiek konstatēts,

ka kopējais saņemtais atbalsts ir pārmērīgs, tiek piemērots cenas

diferencēšanas koeficients, kas samazina valsts atbalsta summu,

kuru elektroenerģijas ražotājs ir tiesīgs saņemt par saražoto

elektroenerģiju (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

18. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-16-03

15. punktu).

Noteikumu Nr. 262 VI2 nodaļā bija iekļauti

nosacījumi pārkompensācijas izvērtēšanai un novēršanai,

izmantojot elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās

peļņas normas aprēķinu un cenas diferencēšanas koeficientu.

Proti, saskaņā ar šo noteikumu 63.8 punktu pēc

tam, kad elektroenerģijas ražotājs piecus pilnus kalendāra gadus

izmantojis obligātā iepirkuma tiesības, tika veikts

elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas

aprēķins visam atbalsta periodam. Atbilstoši šo noteikumu

104. punktam aprēķins tika veikts arī tiem elektroenerģijas

ražotājiem, kuriem tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros bija piešķirtas vismaz piecus pilnus

kalendāra gadus pirms pārkompensācijas novēršanas mehānisma

ieviešanas.

Aprēķinu veica, izmantojot noteikumu Nr. 262

10. pielikumā ietverto formulu, par atbalsta perioda sākumu

uzskatot brīdi, kad ražotājs sācis izmantot tam piešķirtās

tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka noteikumu

Nr. 262 normas, kas regulēja pārkompensācijas aprēķinu,

nelika kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā ņemt

vērā to atbalstu, ko komersanti bija saņēmuši līdz

Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās brīdim (sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 18. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2018-16-03 15. punktu).

Ja tika konstatēts, ka elektrostacijas kopējo

kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma visam atbalsta periodam

pārsniedz 9 procentus, tika veikts aprēķins par cenas

diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai.

Noteiktais koeficients tiek izmantots, nosakot pārdošanas cenu

elektroenerģijas apjomam (sk. noteikumu Nr. 262

37. un 63.10 punktu).

No lietas materiāliem izriet, ka Ekonomikas ministrija

2017. gadā Pieteikumu iesniedzējām veikusi kopējo

kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas un cenas diferencēšanas

koeficienta aprēķinu visam atbalsta periodam. Saskaņā ar

noteikumu Nr. 262 10. pielikumu pārkompensācijas

aprēķinā tika ņemti vērā vienīgi atbalsta maksājumi par

elektrostaciju, kurus Pieteikumu iesniedzējas saņēmušas laikā,

kad izmantoja tām saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma

normām piešķirtās tiesības (sk. lietas materiālu 1. sēj.

76.-91. un 94.- 103. lp.). Pieteikumu iesniedzējas

paļāvušās uz to, ka pēc šādas formulas aprēķinātais

kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas koeficients un cenas

diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai tām tiks

piemērots visu atbalsta periodu. Tomēr ar apstrīdēto

Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas

otro teikumu tiek mainīts iepriekš noteiktais pārkompensācijas

novēršanas mehānisms, paredzot, ka kapitālieguldījumu iekšējās

peļņas normas aprēķinā jāņem vērā arī tas atbalsts, ko komersanti

saņēmuši līdz Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās

brīdim.

Noteikumu Nr. 262 10. pielikums paredzēja aprēķināt

kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normu pēc formulas, kurā tiek

ņemtas vērā vairākas komponentes, tostarp līdz kalendāra gadam

par komersanta elektrostaciju piešķirtais un faktiski saņemtais

publiskais finansējums, tai skaitā maksājumi no valsts vai

pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī

cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts,

pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu

finanšu palīdzības līdzekļiem. Tas nozīmē, ka komersantam

piemērojamais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas

novēršanai bija atkarīgs no vairākām komponentēm. Tomēr pirms

apstrīdētā Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta

pirmās daļas otrā teikuma spēkā stāšanās Pieteikumu iesniedzējām

cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai

visam atbalsta periodam jau bija noteikts ar Ekonomikas

ministrijas lēmumiem. Ievērojot to, bija aprēķināma arī

pārdošanas cena elektroenerģijas apjomam. Apstrīdētais

Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās

daļas otrais teikums paredz kapitālieguldījumu iekšējās peļņas

normas aprēķina veikšanu no jauna atbilstoši tajā ietvertajam

principam, ka tiek ņemts vērā arī tas atbalsts, ko Pieteikumu

iesniedzējas saņēmušas līdz Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā

stāšanās brīdim. Tādējādi Pieteikumu iesniedzējām tiek

palielināts kopējā jau saņemtā atbalsta apmērs, ietekmēts tām

piemērojamais cenas diferencēšanas koeficients un samazināts

valsts atbalsta apjoms.

Pieteikumu iesniedzējas norādījušas, ka no apstrīdētā

Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās

daļas otrā teikuma izrietošās nelabvēlīgās tiesiskās sekas tās

izjūtot jau šobrīd. Proti, neatkarīgi no Pieteikumu iesniedzēju

rīcības nenovēršami esot tas, ka tām iepriekš noteiktais cenas

diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai tiks

pārskatīts tādā veidā, ka samazināsies obligātā iepirkuma apjoms.

Gluži tāpat kā likumdevēja pieņemtie Grozījumi Elektroenerģijas

tirgus likumā, kuri definē atbalsta perioda jēdzienu un nosaka šā

perioda ilgumu, arī Elektroenerģijas tirgus likuma

31.4 panta pirmās daļas otrais teikums jau šobrīd

liekot Pieteikumu iesniedzējām pārvērtēt savas darbības

ilgtspējīgumu, izsverot, vai un kāda veida ieguldījumus veikt

savās elektrostacijās.

Tātad Elektroenerģijas tirgus likuma

31.4 panta pirmās daļas otrais teikums aizskar

Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, kas ietvertas

Satversmes 105. panta pirmajā teikumā.

Līdz ar to Saeimas apgalvojums, ka ar apstrīdēto regulējumu

Pieteikumu iesniedzējām netiek aizskartas Satversmes

105. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu,

nav pamats tiesvedības izbeigšanai izskatāmajā lietā.