11. pants

Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt

apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam un 106. panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesa jau

iepriekš ir atzinusi: ja ir apstrīdēta tiesību normas atbilstība

vairākām Satversmes normām, tad Satversmes tiesai, ņemot vērā

izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja tās

satversmības izvērtēšanai (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 8.

marta sprieduma lietā Nr. 2016‑07‑01 14.2. punktu).

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma nosaka

Koledžas direktora amatu par amatpersonas ar speciālo dienesta

pakāpi amatu un tādējādi nepamatoti ierobežo Satversmes 106.

panta pirmajā teikumā ietvertās personas tiesības brīvi

izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un

kvalifikācijai, savukārt Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

ietvertais tiesiskās vienlīdzības princips esot pārkāpts, jo

attiecībā uz citiem, pēc viņa ieskata, salīdzināmiem amatiem šāds

ierobežojums neesot noteikts.

Tātad Pieteikuma iesniedzēja viedoklis par apstrīdētās normas

neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam ir balstīts

uz to, ka apstrīdētā norma, pēc viņa ieskata, ierobežo Satversmes

106. panta pirmajā teikumā ietvertās personas pamattiesības tādā

veidā, kas neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam. Turklāt

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Satversmes 106. panta pirmajā

teikumā ietverto pamattiesību ierobežojums ir nepamatots arī pats

par sevi. Tādējādi lietas pamatā ir jautājums par apstrīdētās

normas atbilstību Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Savukārt šim jautājumam pakārtots ir jautājums par apstrīdētās

normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms izvērtēs apstrīdētās

normas atbilstību Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Savukārt tas, vai lietā nepieciešams vērtēt arī apstrīdētās

normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, ir

atkarīgs no lietas pamatjautājuma atrisinājuma.