13. pants

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma regulējumam

personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt,

personai Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības; otrkārt,

tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās

pamattiesības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 28.

maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020‑52‑01 13.

punktu).

Satversmes 106. panta pirmais teikums nosaka: "Ikvienam

ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu

atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai."

Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos aizsargā personu pret

valsts darbībām, kas ierobežo brīvību izvēlēties nodarbošanos.

Tomēr šīs tiesības neliedz valstij noteikt prasības, kas personai

jāizpilda, lai tā konkrētu nodarbošanos varētu īstenot.

Likumdevējam ir rīcības brīvība izvirzīt prasības attiecībā uz

konkrētu profesionālo darbību, ciktāl tas nepieciešams

sabiedrības interesēs. Valstij ir pienākums arī atturēties no

tādu tiešu vai netiešu apstākļu radīšanas, kuri traucētu personai

īstenot tās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 11. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2020‑50‑01 11.2. punktu).

Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka Satversmes 106.

panta pirmais teikums negarantē tiesības uz darbu, bet gan

tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Tiesības

brīvi izvēlēties nodarbošanos ietver arī tādu būtisku elementu kā

tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, kas savukārt ietver

tiesības turpināt šo nodarbošanos arī nākotnē. Ar Satversmes 106.

panta pirmajā teikumā ietverto jēdzienu "nodarbošanās"

saprotams tāda veida darbs, kas prasa atbilstošu sagatavotību un

kas ir cilvēka eksistences avots, kā arī profesija, kas cieši

saistīta ar katra indivīda personību kopumā. Jēdziens

"nodarbošanās" Satversmes 106. panta pirmā teikuma

izpratnē ir attiecināms uz nodarbinātību gan privātajā, gan

publiskajā sektorā, turklāt arī uz tādām profesijām, kurās

nodarbinātības tiesiskais pamats nav Darba likumā regulētais

darba līgums (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 11.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2020‑50‑01 11.2. punktu).

Līdz ar to Satversmes 106. panta

pirmais teikums aizsargā personas tiesības brīvi izvēlēties un

saglabāt nodarbošanos un aptver arī nodarbinātību valsts

dienestā.