15. pants

Atlīdzības likuma mērķis saskaņā ar tā 1. pantu ir

nodrošināt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu

(darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi

nosacījumi. Šis likums nosaka atlīdzības sistēmu tā 2. pantā

norādītajām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un

darbiniekiem, tai skaitā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas

iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar

speciālajām dienesta pakāpēm.

Savukārt Dienesta gaitas likums saskaņā ar tā 1. pantu regulē

profesionālā dienesta tiesisko statusu Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Dienesta gaitas

likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka dienests šajās iestādēs ir

tāds valsts dienesta veids, kuru pilda amatpersona ar speciālo

dienesta pakāpi, bet otrā daļa - ka Iekšlietu ministrijas sistēmā

kā šīs sistēmas iestādes ietilpst Iekšlietu ministrijas padotībā

esošās iestādes - Iekšējās drošības birojs, Valsts policija,

Valsts robežsardze un Dienests -, kā arī šo iestāžu padotībā

esošās koledžas. Koledžas statusu nosaka Ministru kabineta 2006.

gada 30. novembra noteikumi Nr. 979 "Ugunsdrošības un

civilās aizsardzības koledžas nolikums". Atbilstoši šo

noteikumu 1. punktam Koledža atrodas Dienesta pakļautībā.

Tādējādi tā ir viena no Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām

un uz to ir attiecināms Dienesta gaitas likuma regulējums.

No Dienesta gaitas likuma projekta anotācijas izriet, ka pirms

šā likuma pieņemšanas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un

Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta

pakāpēm dienesta gaitu regulēja vairāki normatīvie akti, kuru

normas atsevišķos jautājumos pārklājās vai bija savstarpēji

pretrunīgas, un Dienesta gaitas likums izstrādāts, lai izveidotu

vienotu un visaptverošu Iekšlietu ministrijas sistēmas un

Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta

pakāpēm dienesta gaitas regulējuma sistēmu. Likuma izstrādē ņemts

vērā tas, ka amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm piemīt

tādas funkcijas, kas nav raksturīgas civildienesta ierēdņiem, kā

arī īpaša loma sabiedriskās kārtības un drošības jomā (sk. 8.

Saeimas likumprojekta Nr. 1547 "Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar

speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums"

anotāciju. Pieejama: www.saeima.lv).

Likumdevējs nav Dienesta gaitas likumā sniedzis amatpersonas

ar speciālo dienesta pakāpi definīciju, kā arī nav noteicis

kritērijus, pēc kuriem būtu nosakāms tas, vai konkrēts amats

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu

pārvaldē būtu uzskatāms par amatpersonas ar speciālo dienesta

pakāpi amatu. Tomēr šajā likumā ir noregulētas obligātās prasības

dienestam (4. pants), amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi

vispārīgie pienākumi (6. pants), kārtība tās pieņemšanai dienestā

un iecelšanai amatā (7.-11. pants), kā arī noregulēta amatā

ieceltas amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dienesta gaita

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu

pārvaldē, tai skaitā speciālās dienesta pakāpes, dienesta

pienākumu izpildes laika organizācija un dienesta attiecību

izbeigšanās.

Tātad likumdevējs Dienesta gaitas likumā izveidojis vienotu

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu

pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta

gaitas regulējuma sistēmu, lai nostiprinātu vienotus šo

amatpersonu dienesta gaitas principus. No Dienesta gaitas likuma

normām izriet, ka amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm

dienesta gaitai, tostarp savstarpējām attiecībām dienesta

ietvaros, piemīt militāra rakstura iezīmes. Ar Dienesta gaitas

likuma 2. panta otro daļu likumdevējs Iekšlietu ministrijas

sistēmā iekļāvis arī Iekšējās drošības biroja, Valsts policijas,

Valsts robežsardzes un Dienesta padotībā esošās koledžas. Šāda

regulējuma mērķis citstarp ir attiecināt amatpersonas ar speciālo

dienesta pakāpi dienesta gaitas principus arī uz šīm koledžām,

lai jau mācību laikā koledžu audzēkņi varētu tos iepazīt.

Satversmes tiesa atzīst par pamatotu pieaicinātās personas Marika

Petrušina viedokli, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu

audzēkņu apmācībā un sagatavošanā dienestam attiecīgajā iestādē

būtiska nozīme ir šo dienesta gaitas principu apgūšanai.

Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 8. panta pirmo un otro daļu

kandidāta atbilstību konkrētas iestādes amatpersonas ar speciālo

dienesta pakāpi amatam vispār novērtē attiecīgās Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes

vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas

komisija. Kandidāta atbilstību Iekšējās drošības biroja, Valsts

policijas, Valsts robežsardzes un Dienesta vadītāja amatam

novērtē iekšlietu ministra, bet Ieslodzījuma vietu pārvaldes

vadītāja amatam - tieslietu ministra izveidota vērtēšanas

komisija. Savukārt kandidāta atbilstību Iekšlietu ministrijas

sistēmas koledžas vadītāja amatam novērtē vērtēšanas komisija, ko

izveido tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas

koledža.

Atbilstoši Dienesta gaitas likuma 9. panta pirmajai daļai

lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā

vispār pieņem attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes

vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs vai viņa pilnvarota

amatpersona. Savukārt saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu

lēmumu par kandidāta iecelšanu Iekšējās drošības biroja, Valsts

policijas, Valsts robežsardzes, Dienesta un Ieslodzījuma vietu

pārvaldes vadītāja amatā pieņem attiecīgais ministrs pēc tam, kad

kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets, bet Iekšlietu

ministrijas sistēmas koledžas vadītāju amatā ieceļ tās iestādes

vadītājs, kuras padotībā atrodas attiecīgā koledža. Līdzīgi

speciāls tiesiskais regulējums Iekšlietu ministrijas sistēmas

iestāžu, tostarp Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu, un

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājiem ir paredzēts arī normās,

kas regulē amatpersonas atstādināšanu no pienākumu izpildes (14.

panta sestā daļa), amatpersonas amata aprakstu (15. panta otrā

daļa), amatpersonas atbilstības novērtēšanu (16. panta otrā

daļa), ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu (33. panta

septītā daļa), kā arī amatpersonas dienesta laiku (46. panta otrā

daļa).

Tātad likumdevējs ir izlēmis, ka par amatpersonu ar

speciālajām dienesta pakāpēm uzņemšanu dienestā un iecelšanu

amatā, kā arī dienesta gaitu vispār lemj attiecīgās Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes

vadītājs. Vienlaikus likumā ir noteikts speciāls tiesiskais

regulējums attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes,

tai skaitā šīs sistēmas koledžas, un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

vadītāja iecelšanu amatā un dienesta gaitu. Dienesta gaitas

likuma 9. panta otrajā un trešajā daļā likumdevējs tieši noteicis

kandidāta iecelšanu minētajos amatos. Skatot šīs normas kopsakarā

ar Dienesta gaitas likuma 1. un 2. pantu, kas noteic, ka likums

regulē tieši amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta

gaitu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma

vietu pārvaldē, ir izsecināms likumdevēja lēmums, ka minētie

amati ir amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amati. Šis

likumdevēja lēmums bija ietverts jau Dienesta gaitas likuma

sākotnējā redakcijā un pēc būtības nav mainījies kopš likuma

spēkā stāšanās 2006. gada 1. oktobrī.

Tādējādi likumdevējs Dienesta gaitas

likumā ir noteicis Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, tai

skaitā Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas, un Ieslodzījuma

vietu pārvaldes vadītāja amatu par amatpersonas ar speciālo

dienesta pakāpi amatu.