2. pants

Pieteikuma iesniedzējs - Ainars Pencis

(turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka Noteikumu Nr.

810 1. pielikums, ciktāl tajā 2.1. saimes VII līmeņa koledžas

direktora amatam noteikta augstākā speciālā dienesta pakāpe -

pulkvedis, (turpmāk - apstrīdētā norma) neatbilst Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta pirmajam

teikumam un 106. panta pirmajam teikumam.

2.1. No pieteikuma, tam pievienotajiem dokumentiem, kā

arī citiem lietas sagatavošanas laikā iegūtiem dokumentiem

izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs ilgstoši pildīja valsts

dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, tai skaitā

laika posmā no 2005. gada 22. decembra līdz 2011. gada 1. aprīlim

ieņēma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk -

Dienests) priekšnieka amatu. Viņš tika atvaļināts no dienesta

2011. gada 1. aprīlī sakarā ar Dienesta gaitas likumā paredzētā

maksimālā vecuma sasniegšanu.

Dienesta priekšnieks 2011. gada 13. jūnijā izdeva rīkojumu Nr.

618 "Par izmaiņām Ugunsdrošības un civilās aizsardzības

koledžas amatu sarakstā". Ar šo rīkojumu Dienesta padotībā

esošās Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas (turpmāk -

Koledža) direktora amats Koledžas amatu sarakstā pārveidots no

tāda amata, ko var ieņemt amatpersona ar speciālo dienesta

pakāpi, par tādu amatu, ko var ieņemt uz darba līguma pamata

nodarbināta persona. 2011. gada 14. jūnijā Dienests noslēdza ar

Pieteikuma iesniedzēju darba līgumu par Koledžas direktora amata

pienākumu izpildi.

Iekšlietu ministrija 2018. gadā vairākkārt vērsa Dienesta

uzmanību uz to, ka, ņemot vērā Koledžas direktora amata

pienākumus, kas izriet no Noteikumiem Nr. 810, šo amatu nevar

ieņemt uz darba līguma pamata nodarbināta persona. Iekšlietu

ministrija arī uzsvēra Valsts kontroles 2018. gada 27. aprīļa

revīzijas ziņojumā "Par Iekšlietu ministrijas 2017. gada

pārskatu" ietverto secinājumu, ka saskaņā ar Dienesta gaitas

likuma regulējumu Koledžas direktora amats ir tāds amats, ko var

ieņemt vienīgi amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi. Iekšlietu

ministrija aicināja Dienestu nekavējoties pārveidot Koledžas

direktora amatu par tādu amatu, ko var ieņemt vienīgi amatpersona

ar speciālo dienesta pakāpi. Dienesta priekšnieks 2018. gada 12.

decembrī izdeva rīkojumu par grozījumiem Koledžas amatu sarakstā,

tādējādi pārveidojot Koledžas direktora amatu par amatpersonas ar

speciālo dienesta pakāpi amatu, bet 2019. gada 11. martā uzteica

ar Pieteikuma iesniedzēju noslēgto darba līgumu.

2.2. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Koledžas

direktora amats 2011. gadā tika pārveidots par darbinieka amatu

plašākas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatu reformas

ietvaros. Šīs reformas mērķis bijis pārkvalificēt par darbinieku

amatiem tos Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatus, kuriem

ir atbalsta funkcijas un kuru pienākumu pildīšanai nav

nepieciešama īpaša fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība.

Noteikumi Nr. 810, kas pieņemti pēc šīs reformas noslēguma,

neatspoguļojot reformu un tās mērķus.

Saskaņā ar apstrīdēto normu personai, kas vēlas ieņemt

Koledžas direktora amatu, esot nepieciešama speciālā dienesta

pakāpe. Tādējādi apstrīdētā norma ierobežojot Satversmes 106.

panta pirmajā teikumā ietvertās personas pamattiesības.

Apstrīdētā norma neatbilstot arī Satversmes 91. panta pirmajā

teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, jo Koledžas

direktors atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos ar vairākām tādu personu grupām, kuru

amati nav noteikti par amatpersonu ar speciālajām dienesta

pakāpēm amatiem, - Koledžā nodarbinātajām personām, it sevišķi

Koledžas akadēmisko personālu, un citu augstākās izglītības

iestāžu vadītājiem. Apstrīdētā norma nepamatoti paredzot

atšķirīgu attieksmi pret šīm vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām.

Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums neesot

noteikts ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pieņemtu tiesību

normu. Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienests esot

tāds valsts dienesta veids, kas prasa īpaši augstu fizisko un

psiholoģisko sagatavotību. Tāpēc par amatiem, kurus var ieņemt

tikai amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, esot nosakāmi

vienīgi tādi amati, kuru pienākumu izpildei šāda sagatavotība ir

nepieciešama. Savukārt pedagoģiskie amati, tai skaitā Koledžas

direktora amats, šādu sagatavotību neprasot. Likumdevējs

Atlīdzības likuma un Dienesta gaitas likuma normās esot

pilnvarojis Ministru kabinetu izveidot vienotu Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogu un

vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un kārtību, kā arī noteikt

amatiem atbilstošas augstākās speciālās dienesta pakāpes.

Likumdevējs neesot pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt prasību

pēc speciālās dienesta pakāpes arī attiecībā uz tiem amatiem,

kuru pienākumu izpilde nav saistīta ar sevišķu fizisko un

psiholoģisko slodzi. Tādējādi Ministru kabinets, pieņemot

apstrīdēto normu, esot pārkāpis tam likumā noteiktā pilnvarojuma

robežas.

Pamattiesību ierobežojumam esot leģitīms mērķis - sabiedrības

drošības aizsardzība. Proti, apstrīdētajā normā ietvertā prasība

nodrošinot to, ka Koledžas direktora amata kandidātam ir

atbilstošas zināšanas, pieredze un prasmes, lai garantētu to, ka

jaunie kadeti būs pienācīgi apmācīti un pēc mācību pabeigšanas

spēs pienācīgi aizsargāt sabiedrības drošību. Taču šis

pamattiesību ierobežojums neesot piemērots leģitīmā mērķa

sasniegšanai, jo Koledžas direktora amata pienākumos neietilpstot

dalība ugunsdzēsības un glābšanas darbos un šis amats neprasot

īpašu fizisko un psiholoģisko sagatavotību. Savukārt speciālā

dienesta pakāpe pati par sevi neapliecinot personas zināšanas par

Dienesta darbību un Koledžas vadīšanai nepieciešamās pedagoģiskās

dotības.

Turklāt minēto leģitīmo mērķi esot iespējams vēl efektīvāk

sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem, kurus Ministru kabinets neesot pienācīgi izvērtējis.

Par šādu līdzekli varot uzskatīt Iekšlietu ministrijas sistēmas

iestāžu amatu klasifikāciju atbilstoši tiem noteiktajām

funkcijām. Šo leģitīmo mērķi varot sasniegt, piemēram, nosakot

Koledžas direktora amata kandidātiem atbilstošas prasības

attiecībā uz profesionālo pieredzi, zināšanām un tālākizglītību

vai regulāri kontrolējot Koledžas direktora darba kvalitāti, bet

neprasot, lai šā amata kandidāts būtu amatpersona ar speciālo

dienesta pakāpi.

Pamattiesību ierobežojums ne vien nesniedzot sabiedrībai

labumu, bet pat kaitējot tās interesēm. Apstrīdētajā normā

ietvertā prasība, lai Koledžas vadītājs būtu amatpersona ar

speciālo dienesta pakāpi, pēc būtības nozīmējot Koledžas

vadītājam izvirzītu nepamatotu prasību pēc īpašas fiziskās un

psiholoģiskās sagatavotības, kas šā amata pienākumu pildīšanai

neesot nepieciešama. Tā rezultātā par Koledžas direktoru nevarot

kļūt kvalificēta, kompetenta persona, kurai ir atbilstoša

praktiskā pieredze un zināšanas, bet kura nav amatpersona ar

speciālo dienesta pakāpi. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais

pamattiesību ierobežojums neesot atbilstošs.