3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam

teikumam.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Koledža esot Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestāde un dienests šajā iestādē esot valsts

dienesta veids. Valsts dienestu pildošās personas atrodoties

īpašās attiecībās ar valsti, proti, valstij, nosakot šo personu

tiesības un pienākumus, esot plašāka rīcības brīvība nekā darba

tiesisko attiecību regulēšanā. Atbilstoši Satversmes 106. panta

pirmajam teikumam valsts esot tiesīga noteikt prasības attiecībā

uz noteiktu profesionālo darbību, kā arī noteikt to, vai konkrētā

profesionālā darbība ir uzskatāma par valsts dienestu. Attiecīgie

noteikumi esot vērtējami kā Satversmes 106. panta pirmajā teikumā

ietverto pamattiesību ierobežojums. Atbilstoši apstrīdētajai

normai Koledžas direktora amats esot amatpersonas ar speciālo

dienesta pakāpi amats. Tādējādi apstrīdētā norma ierobežojot

Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās personas

pamattiesības.

Pieteikuma iesniedzēja viedoklis, ka Ministru kabinets,

pieņemot apstrīdēto normu, ir pārkāpis tam likumā noteiktā

pilnvarojuma robežas, neesot pamatots, jo tas, ka Koledžas

direktora amats ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi

amats, izrietot no Dienesta gaitas likuma normām, kurās esot

ietverts tieši šāds likumdevēja lēmums. Attiecībā uz iestāžu

vadītājiem šis lēmums esot ietverts Dienesta gaitas likuma 9.

pantā, bet attiecībā uz vadītāju vietniekiem - 16. panta otrajā

daļā. Valsts kontrole revīzijas ziņojumā "Par Iekšlietu

ministrijas 2017. gada pārskatu" esot nonākusi pie līdzīga

secinājuma. Tādējādi Ministru kabinets esot rīkojies tam likumā

noteiktā pilnvarojuma robežās, iekļaujot Koledžas direktora amatu

amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogā. Arī

no Ministru kabineta apstiprinātās koncepcijas, kas izstrādāta

Pieteikuma iesniedzēja norādītās Iekšlietu ministrijas sistēmas

iestāžu amatu reformas ietvaros, izrietot, ka šo iestāžu vadītāju

amati, tostarp Koledžas direktora amats, saglabājami kā

amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amati.

Dienesta gaitas likumā nostiprinātā dienesta gaitas sistēma

nodrošinot to, ka par amatpersonām ar speciālajām dienesta

pakāpēm kļūst tādas personas, kurām ir atbilstošas zināšanas un

prasmes. Turklāt Dienesta gaitas likums ļaujot pagarināt dienesta

laiku akadēmiskos amatos esošām amatpersonām ar speciālajām

dienesta pakāpēm līdz pat 70 gadu vecumam, kas pārsniedzot valstī

noteikto vispārējo pensionēšanās vecumu. Tādējādi nedz

apstrīdētajā normā, nedz Dienesta gaitas likumā ietverto tiesisko

regulējumu nevarot uzskatīt par tādu, kas kaitētu sabiedrības

interesēm. Dienesta gaitas likuma un Noteikumu Nr. 810 regulējums

veidojot vienotu un visaptverošu amatu sistēmu, kas nodrošinot

tiesisku, stabilu un efektīvu Iekšlietu ministrijas sistēmas

iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību. Atstājot

Koledžas direktora amatu ārpus šīs sistēmas, tā tiktu

deformēta.

Koledžas direktors neatrodoties vienādos un salīdzināmos

apstākļos ar Koledžas akadēmiskajā personālā ietilpstošajām

personām. Koledžas direktora amats saskaņā ar Augstskolu likumu

ietilpstot augstākās izglītības iestādes administratīvā personāla

amatu grupā un esot salīdzināms ar citiem šajā grupā

ietilpstošajiem Koledžas amatiem - Koledžas direktora vietnieka

amatu un Koledžas katedras vadītāja amatu, un abi šie amati

atbilstoši Noteikumu Nr. 810 1. pielikumam esot amatpersonu ar

speciālajām dienesta pakāpēm amati. Tādējādi apstrīdētā norma

neparedzot atšķirīgu attieksmi pret šīm personu grupām. Koledžas

direktors atrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos arī ar

pārējo Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpstošu koledžu

direktoriem, bet neatrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos

ar citu, šajā sistēmā neietilpstošu augstākās izglītības iestāžu

vadītājiem. Visu Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpstošo

koledžu vadītāji atbilstoši apstrīdētajai normai esot

amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tādējādi apstrīdētā

norma neparedzot atšķirīgu attieksmi arī pret šīm personu

grupām.

Dienesta gaitas likuma regulējums un tam pakārtotais

tiesiskais regulējums, tai skaitā apstrīdētā norma, nodrošinot un

sekmējot valsts dienesta darbību un tādējādi nodrošinot ne vien

labas pārvaldības principu, bet arī demokrātiskas valsts iekārtas

un sabiedrības labklājības aizsardzību. Tādējādi apstrīdētā norma

esot vērsta uz leģitīma mērķa sasniegšanu un tajā ietvertais

regulējums esot samērīgs.