4. pants

Pieaicinātā persona - Saeima - uzskata, ka

Ministru kabinets pieņēmis apstrīdēto normu tam likumā noteiktā

pilnvarojuma ietvaros.

Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi statuss esot obligāts

priekšnoteikums Koledžas direktora amata pienākumu pildīšanai.

Tādējādi šis nosacījums ierobežojot Satversmes 106. panta pirmajā

teikumā ietvertās personas pamattiesības.

Noteikumi Nr. 810 esot izdoti, pamatojoties uz Atlīdzības

likuma 7.2 panta piektās daļas 1., 2. un 3. punktu un

Dienesta gaitas likuma 22. panta trešo daļu. Šīs normas citstarp

pilnvarojot Ministru kabinetu noteikt Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar

speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogu, kā arī noteikt šajā

katalogā minētajiem amatiem atbilstošas augstākās speciālās

dienesta pakāpes. Tādējādi Ministru kabinets esot ievērojis tam

likumā noteikto pilnvarojumu, izdodot Noteikumu Nr. 810 1.

pielikumu, kurš satur šo katalogu un kurā ir noteiktas konkrētiem

amatiem atbilstošas augstākās speciālās dienesta pakāpes.

Dienesta gaitas likuma 22. panta trešā daļa paredzot Ministru

kabinetam plašu rīcības brīvību, lemjot par to, kādas ir

konkrētiem amatiem atbilstošas augstākās speciālās dienesta

pakāpes. Pieteikuma iesniedzējs pēc būtības iebilstot nevis pret

apstrīdētajā normā noteikto augstāko speciālo dienesta pakāpi

pašu par sevi, bet pret to, ka Koledžas direktora amatam vispār

ir noteikta prasība pēc speciālās dienesta pakāpes. Šajā ziņā

esot jāņem vērā tas, ka šāda prasība izriet no Dienesta gaitas

likuma. Lai gan likumdevējs Dienesta gaitas likumā nav izsmeļoši

norādījis visus amatus, kas nosakāmi par amatpersonu ar

speciālajām dienesta pakāpēm amatiem, šā likuma 9., 16. un 46.

pantā esot atspoguļota likumdevēja izšķiršanās par to, ka šāda

prasība ir attiecināma citstarp arī uz Koledžas direktora un viņa

vietnieka amatiem. Pie līdzīga secinājuma savas darbības ietvaros

esot nonākusi arī Valsts kontrole.