Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2022-25-05

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

­ministrs - atbildes rakstā norāda, ka Apstrīdētais

rīkojums atbilst Satversmes 1. pantam, Hartas 4. panta ceturtajai

daļai un 8. pantam, likuma "Par pašvaldībām" 49. panta

pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27.

panta trešajai daļai.

Papildus jau Apstrīdētajā rīkojumā norādītajam atbildes rakstā

ir uzsvērts, ka Pieteikuma iesniedzējas argumentam par vēsturiski

izveidojušos situāciju, kad Rīgas administratīvajā teritorijā

vienlaikus pastāvējuši divi vienāda līmeņa teritorijas plānojumi,

nav nozīmes, jo līdz ar Saistošo noteikumu Nr. 103 apstiprināšanu

šī neatbilstība bija jānovērš. Proti, Pieteikuma iesniedzējai

vajadzējis ņemt vērā gan Noteikumu Nr. 628 27. punktu, kas liedz

divu teritorijas plānojumu vienlaicīgu spēkā esību vienā

administratīvajā teritorijā, gan arī Rīgas vēsturiskā centra

likumu, kas prasa Rīgas vēsturiskā centra lokālplānojuma

izstrādi.

Gan likumā "Par pašvaldībām", gan Administratīvo

teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, gan arī Azartspēļu un

izložu likumā likumdevējs esot konsekventi nošķīris terminu

"administratīvā teritorija" no termina

"teritorija", kas pēc nozīmes esot daudz plašāks un

nekonkrētāks. Tādējādi, ņemot vērā vispārējo praksi, proti, to,

ka ārējos normatīvajos aktos tiek lietoti vienoti un precīzi

termini, nevarot secināt, ka Azartspēļu un izložu likuma 41.

panta otrās daļas 11. punkts un 42. panta desmitā daļa ietvertu

pašvaldības tiesības azartspēļu organizēšanas aizliegumu

attiecināt uz visu tās administratīvo teritoriju. Turklāt

iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm neesot

pietiekams un pamatots ierobežojuma nepieciešamības kritērijs, jo

tas vienmēr novestu pie šāda ierobežojuma piemērošanas.

Teritorijas plānojuma mērķis esot nevis attēlot faktisko

situāciju apbūvētajās teritorijās, bet gan noteikt tādu

funkcionālo zonējumu un tajā atļautos teritorijas izmantošanas

veidus, kas ļautu konkrētajai teritorijai maksimāli izmantot tās

potenciālu. Lai gan funkcionālā zonējuma noteikšana esot

pašvaldības autonoma kompetence, tomēr tādā gadījumā, ja

Ekonomikas ministrija un Satiksmes ministrija uzskata, ka

atsevišķās Rīgas brīvostas teritorijās noteiktais funkcionālais

zonējums varētu negatīvi ietekmēt ne tikai tajās esošo uzņēmumu,

bet visas valsts ekonomiku, ministra pienākums esot Apstrīdētajā

rīkojumā uz to norādīt.