3. pants

Pieteikuma iesniedzēja - Rīgas dome - norāda,

ka Apstrīdētais rīkojums neatbilst Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk - Satversme) 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību

hartas (turpmāk - Harta) 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam,

likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai un

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai

daļai.

Pieteikumā norādīts, ka Rīgas teritorijas plānojuma 3.0

redakcijā tika veikts tehnisks labojums. Tādu izmaiņu veikšanu

nevarot uzskatīt par Rīgas teritorijas plānojuma pilveidošanu, un

tāpēc neesot bijusi nepieciešama arī atkārtota tā publiskā

apspriešana.

Tas, ka vienlaikus ir spēkā divi teritorijas plānojumi, jau

vēsturiski izrietot no Rīgas vēsturiskā centra likuma. Proti, ar

minēto likumu 2003. gadā esot ieviests speciāls teritorijas

plānošanas instruments - atsevišķs Rīgas vēsturiskā centra

teritorijas plānojums. Turklāt Rīgas teritorijas plānojums kā

vispārīgs regulējums norādot uz Rīgas vēsturiskā centra plānojuma

kā speciālā regulējuma piemērošanu, līdz ar to starp abiem

regulējumiem neesot pretrunu. Savukārt attiecībā uz Rīgas

vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādi likumdevējam vajadzējis

paredzēt tādus pārejas noteikumus, kas ieviestu lielāku tiesisko

noteiktību jautājumā par to, kad jaunajam Rīgas vēsturiskā centra

lokālplānojumam jāstājas spēkā.

Saistošo noteikumu Nr. 103 3. punkts esot pieņemts, ievērojot

nepieciešamību aizsargāt to personu tiesisko paļāvību, kuras

Rīgas teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdī būtu uzsākušas

detālplānojuma izstrādi. Turklāt Pieteikuma iesniedzēja esot

noteikusi saprātīgu periodu, kurā izstrādes procesā esošos

detālplānojumus ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības

zonas teritorijas var pabeigt atbilstoši Saistošajiem noteikumiem

Nr. 34, - 24 mēneši no Rīgas teritorijas plānojuma spēkā

stāšanās. Savukārt zemes izmantošanas un apbūves kārtības

noteikšana saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas

plānojumu esot pašvaldības autonomajā kompetencē atbilstoši

likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 13.

punktā noteiktajam. Saistošie noteikumi Nr. 103 nevis regulējot

zemes ierīcības procesu, bet gan nosakot materiāltiesiskās

normas, kurām jāatbilst izstrādātajam zemes ierīcības

projektam.

Apbūves noteikumu 6.8. apakšpunktā noteikto azartspēļu

organizēšanas ierobežojumu nevarot interpretēt kā absolūtu

aizliegumu, jo azartspēļu organizēšana joprojām būšot iespējama

četru un piecu zvaigžņu viesnīcās un būšot iespējama arī

interaktīvo azartspēļu organizēšana. Turklāt Azartspēļu un izložu

likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā neesot tieši noteikts

tas, ka šādu ierobežojumu nevar attiecināt uz visu pašvaldības

teritoriju. Līdz ar to nevarot uzskatīt, ka pašvaldība, nosakot

azartspēļu organizēšanas aizliegumu ļoti lielā tās

administratīvās teritorijas daļā, būtu pārsniegusi tai ar minēto

normu piešķirtā pilnvarojuma apjomu. Nosakot šādu ierobežojumu,

pašvaldība esot ņēmusi vērā dažādus pētījumus, kas pamato

iedzīvotāju viedokli un azartspēļu organizēšanas ierobežojuma

nepieciešamību.

Noteikumu Nr. 240 147.1 punkts neaizliedzot

pašvaldībai precizēt attiecīgo apbūves teritoriju izmantošanu

atbilstoši faktiskajai situācijai. Šādu izmaiņu veikšana neesot

atzīstama par jaunu izmantošanas veidu plānošanu minētās normas

izpratnē. Savukārt attiecībā uz atsevišķās Rīgas brīvostas

teritorijās noteikto funkcionālo zonējumu Pieteikuma iesniedzēja

norāda, ka ministram neesot kompetences norādīt pašvaldībai, kāds

funkcionālais zonējums konkrētajās teritorijās bija jāizvēlas, un

jo īpaši norāda uz to, ka Apstrīdētajā rīkojumā nav sniegts

pamatojums tam, kā un kādas tiesību normas pašvaldība ar savu

rīcību ir pārkāpusi.