1. pants

Latvijas Republikas Augstākā padome (turpmāk -

Augstākā padome) 1992. gada 14. janvārī pieņēma likumu "Par

Latvijas Republikas 1937. gada Civillikumu", saskaņā ar kuru

tika atjaunots Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma spēks.

Īpašos likumos tika noteikts atsevišķo Civillikuma daļu spēkā

stāšanās laiks un kārtība. Augstākā padome 1992. gada 7. jūlijā

pieņēma likumu "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada

Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas

spēkā stāšanās laiku un kārtību" (turpmāk - Spēkā stāšanās

likums), ar kuru noteica, ka šis likums un Civillikuma lietu

tiesību daļa stājas spēkā ar 1992. gada 1. septembri.

Saeima ar 2021. gada 30. septembra likuma "Grozījumi

likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada

Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas

spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" (turpmāk

- Grozījumu likums) 2. pantu Spēkā stāšanās likumu papildināja ar

38. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: "Ja būve ir

patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās

daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā

īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas

tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību

īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību

aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs

īpašuma tiesību objekts, un lietošanas tiesībām ir piemērojami

Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums

nenosaka citādi.

Būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt

lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām.

Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no

lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks

par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var

rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda

vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves

vai zemes īpašniekam."

Tāpat ar Grozījumu likuma 2. pantu Spēkā stāšanās likums tika

papildināts ar 42. panta trešo daļu šādā redakcijā: "Šā

panta otrajā daļā minētajos gadījumos vienošanās vai tiesas

nolēmumā noteiktā nomas maksa nav spēkā ar 2023. gada 1.

janvāri."