2. pants

Pieteikumu iesniedzēji - Uri Traube un SIA

"PZD‑1" (turpmāk - Pieteikumu iesniedzēji) -

uzskata, ka Spēkā stāšanās likuma 38. panta pirmā un otrā daļa

neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1.

pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, Spēkā

stāšanās likuma 38. panta otrā daļa neatbilst Satversmes 91.

panta pirmajam teikumam un Spēkā stāšanās likuma 42. panta trešā

daļa neatbilst Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam

teikumam.

Pieteikumu iesniedzēju īpašumā ir zeme, uz kuras atrodas citām

personām piederošas būves. Starp Pieteikumu iesniedzējiem un

minēto būvju īpašniekiem līdz šim pastāvējušas piespiedu nomas

attiecības.

Spēkā stāšanās likuma 38. panta pirmā daļa paredzot pāreju uz

jaunu reālservitūta veidu - zemes lietošanas tiesībām -, kas

radot neskaidru un abstraktu zemes īpašnieka tiesību

ierobežojumu. Šādu servitūta veidu neparedzot nedz Civillikums,

nedz citi civiltiesības regulējoši likumi. Pieteikumu iesniedzēji

paļāvušies uz to, ka jauns tiesiskais risinājums netiks ieviests,

jo iepriekšējais regulējums bijis stabils un piemērots. Savukārt

šā likuma 38. panta otrās daļas dēļ tiekot samazināti ieņēmumi no

zemes iznomāšanas, uz kādiem Pieteikumu iesniedzējiem arī esot

radusies aizsargājama tiesiskā paļāvība. Spēkā stāšanās likuma

38. panta otrā daļa neesot noteikta ar pienācīgā kārtā pieņemtu

likumu, jo likumdevējs neesot veicis atbilstošu analīzi un ņēmis

vērā Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas jautājumos.

Turklāt esot bijuši iespējami alternatīvi risinājumi piespiedu

nomas attiecību regulēšanai, piemēram, nosakot, ka starp zemes

īpašnieku un būves īpašnieku pastāv personālservitūts, - tādā

gadījumā par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kļūtu būves

īpašnieks; veicinot piespiedu nomas attiecību izbeigšanu vai

nosakot, ka nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā vispār, un

atbrīvojot zemes īpašnieku no ienākuma nodokļa un pievienotās

vērtības nodokļa samaksas. Nosakot, ka atlīdzība par zemes

lietošanas tiesībām ir četri procenti no zemes kadastrālās

vērtības gadā, neesot pilnvērtīgi izvērtēts zemes īpašnieka

tiesību ierobežojums, jo neesot veikti pamatoti ekonomiski

aprēķini.

Spēkā stāšanās likuma 38. panta otrā daļa paredzot vienādu

attieksmi pret atšķirīgos apstākļos esošām personu grupām. Spēkā

stāšanās likuma 38. panta otrajā daļā noteiktā atlīdzība esot

attiecināma vienlīdz uz visiem zemes īpašniekiem dalītā īpašuma

gadījumā neatkarīgi no zemes lietošanas veida, mērķa un objekta,

kas uz tās atrodas, taču skarot zemes īpašniekus atšķirīgi.

Proti, gadījumā, ja īpašuma tiesības uz zemi pieder valstij vai

pašvaldībai, zemes īpašnieka ienākumi tiekot būtiski palielināti,

bet citos gadījumos - būtiski samazināti un visvairāk samazināti

tiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes ir komercobjekti.

Vienādajai attieksmei pret atšķirīgos apstākļos esošām personu

grupām neesot leģitīma mērķa, un neesot ievērots samērīguma

princips.

Piespiedu nomas attiecības starp dažiem Pieteikumu

iesniedzējiem un būvju īpašniekiem esot noregulētas ar tiesas

spriedumiem. Tādējādi, pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, Spēkā

stāšanās likuma 42. panta trešā daļa, nosakot, ka vienošanās vai

tiesas nolēmumā noteiktā nomas maksa nav spēkā ar 2023. gada 1.

janvāri, pārkāpjot no Satversmes 1. panta un 92. panta pirmā

teikuma izrietošo res judicata principu.