3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima

- uzskata, ka Spēkā stāšanās likuma 38. panta pirmā un otrā

daļa atbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un

trešajam teikumam, Spēkā stāšanās likums 38. panta otrā daļa

atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī šā likuma

42. panta trešā daļa atbilst Satversmes 1. pantam un 92. panta

pirmajam teikumam.

Spēkā stāšanās likuma 38. panta pirmā un otrā daļa un 42.

panta trešā daļa esot pieņemta un izsludināta Satversmē un

Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, tāpat esot pietiekami

skaidri formulēta un publiski pieejama. Minētajās normās ietvertā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot citu cilvēku

tiesību aizsardzība.

Reālservitūts esot labāk piemērots zemes lietošanas tiesību

institūta izveidošanai, jo tas varot tikt nodibināts ne tikai

līgumiski, bet arī ar tiesas spriedumu vai likumu. Pēc Saeimas

ieskata, nepastāvot tikpat efektīvi alternatīvi līdzekļi dalītā

īpašuma problemātikas risināšanai, kā arī no zemes lietošanas

tiesību noteikšanas sabiedrības ieguvums esot lielāks nekā

atsevišķiem indivīdiem nodarītais zaudējums.

Zemes lietošanas maksa sastāvot no divām šādām komponentēm:

ienākums, kura apmērs ir taisnīgs atbilstoši šā brīža

ekonomiskajiem apstākļiem, un izmaksas, kas saistītas ar

lietošanā esošās zemes atrašanos īpašumā, proti, 2,1-2,5 procenti

no zemes kadastrālās vērtības gadā un nekustamā īpašuma nodokļa

kompensācija 1,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības

gadā. Zemes īpašniekam esot nodrošināts ienākums par lietošanas

tiesību aprobežojumu, esot izvērtēti likumos noteiktie pienākumi

un nodokļu regulējums, kas attiecas uz zemes īpašnieku, zemes

īpašnieka ienākumi esot sasaistīti ar ekonomiskajiem procesiem

valstī, un esot izvērtēta tiesiskā regulējuma ietekme uz zemes

īpašnieku. Tiesiskais regulējums dalītā īpašuma jomā neesot bijis

pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties.

Visi zemes īpašnieki atrodoties salīdzināmos apstākļos, jo

objekts, kas atrodas uz zemes, neesot izšķirošs apstāklis

atšķirīgu personu grupu izveidošanās kontekstā. Visos gadījumos

īpašuma tiesību aprobežojums esot noteikts vienāds, lai

aizsargātu citas personas (būves īpašnieka) tiesības uz īpašumu.

Tādējādi Satversmes 91. pants šajā aspektā neesot pārkāpts.

Spēkā stāšanās likuma 42. panta trešā daļa neskarot res

judicata principu, jo saskaņā ar to nevienam nav tiesību lūgt

pārskatīt galīgu un spēkā stājušos spriedumu ar mērķi panākt

atkārtotu lietas izspriešanu. Tādējādi Spēkā stāšanās likuma 42.

panta trešā daļa Pieteikumu iesniedzējiem neierobežojot

Satversmes 92. pantā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.