1. pants

Saeima 1995. gada 2. novembrī pieņēma

likumu "Par valsts pensijām", kas stājās spēkā

1996. gada 1. janvārī.

Likuma "Par valsts pensijām" 3. panta pirmā

daļa redakcijā, kas bija spēkā no 2002. gada 1. janvāra

līdz 2023. gada 16. jūnijam, (turpmāk - apstrīdētā

norma) noteica: "Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas

pensiju (turpmāk - valsts pensija) saskaņā ar šā likuma

nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas

bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju

apdrošināšanai."

Ar 2023. gada 15. jūnija likumu "Grozījumi

likumā "Par valsts pensijām"", kas stājās spēkā

2023. gada 17. jūnijā, (turpmāk - 2023. gada

15. jūnija grozījumi) citstarp likuma "Par valsts

pensijām" 3. panta pirmā daļa papildināta ar teikumu

šādā redakcijā: "Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas

Ekonomikas zonas valstīs un valstīs, ar kurām ir spēkā līgums par

sadarbību sociālās drošības jomā, dzīvojošām personām tiesības uz

pensiju nosaka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes

2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par

sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk - regula

Nr. 883/2004) vai Saeimas apstiprinātos starptautiskos

līgumus."

Tāpat ar 2023. gada 15. jūnija grozījumiem likuma

"Par valsts pensijām" 3. pants tika papildināts ar

ceturto daļu, bet pārejas noteikumi - ar 81. punktu.

Likuma "Par valsts pensijām" 3. panta ceturtā

daļa paredz, ka personai, kura pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas

teritorijas un kurai nav tiesību uz pensiju atbilstoši šā panta

pirmajā daļā noteiktajam, saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir

tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju, ja saskaņā ar

šo likumu ir uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais

apdrošināšanas stāžs.

Savukārt likuma "Par valsts pensijām" pārejas

noteikumu 81. punkts nosaka: "Pensijas pieprasījumus,

kas iesniegti, pamatojoties uz šā likuma 3. panta ceturto

daļu, izskata, sākot no 2023. gada 1. novembra.

Personām, kuras līdz šā likuma 3. panta ceturtās daļas spēkā

stāšanās dienai ir izbraukušas uz dzīvi ārvalstī, kas nav Eiropas

Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai

valsts, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības

jomā, un ir uzsākušas savu aizskarto tiesību aizsardzību ar

vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem tā iemesla dēļ, ka

tām atteiks piešķirt vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju, jo

tās nedzīvo Latvijas teritorijā, piešķir un izmaksā vecuma vai

apgādnieka zaudējuma pensiju no pensijas pieprasījuma un tās

piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas

dienas."