2. pants

1Pieteikuma iesniedzējs - Senāts -

2uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas

3Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta pirmajam teikumam

4un 109. pantam.

5Senāta izskatīšanā esot administratīvā lieta, kas ierosināta

6pēc pieteikuma par tāda labvēlīga administratīvā akta izdošanu,

7ar kuru pieteicējai tiktu piešķirta valsts vecuma pensija.

8Pieteicējai esot Latvijas valsts vecuma pensijas piešķiršanai

9nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, un viņa esot sasniegusi

10likumā noteikto pensijas vecumu. Tomēr, pamatojoties uz

11apstrīdēto normu, pieteicējai esot atteikta valsts vecuma

12pensijas piešķiršana, jo pensijas pieprasīšanas brīdī viņas

13pastāvīgā dzīvesvieta neesot bijusi Latvijas teritorijā.

14Senāts neapšauba to, ka likumdevējs ir veicis pasākumus, lai

15personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā tiktu

16īstenotas, kā arī ir vispār nodrošinājis šo tiesību īstenošanu

17vismaz minimālā apmērā. Tomēr, pieņemot apstrīdēto normu, neesot

18ievērots Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais

19tiesiskās vienlīdzības princips, jo personai, kura citādi

20kvalificējas valsts vecuma pensijas saņemšanai, tiesības uz to

21tiek liegtas tikai tāpēc, ka tā pensijas pieprasīšanas brīdī

22nedzīvo Latvijas teritorijā. Tādēļ apstrīdētā norma esot pretrunā

23arī ar Satversmes 109. pantu.

24Pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodoties:

251) personas, kuras vispār kvalificējas vecuma pensijas

26saņemšanai, bet kuru pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas

27(piešķiršanas) brīdī ir ārvalstīs, un 2) personas, kuras

28vispār kvalificējas vecuma pensijas saņemšanai, bet pēc pensijas

29pieprasīšanas (piešķiršanas) izbrauc uz pastāvīgu dzīvi

30ārvalstīs. Abas minētās personu grupas vienojot tas, ka visas šīs

31personas vispār kvalificējas vecuma pensijas saņemšanai un ka tās

32kādā brīdī izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

33Senāts nekonstatē, ka pastāvētu kādi būtiski apsvērumi, kuru dēļ

34minētās personu grupas tomēr būtu atšķiramas un savstarpēji

35nesalīdzināmas.

36Apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret personu

37grupām, kuras atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

38apstākļos. Proti, personām, kuras ir izbraukušas uz pastāvīgu

39dzīvi ārvalstīs pirms Latvijas vecuma pensijas pieprasīšanas un

40piešķiršanas, tiekot liegtas tiesības uz vecuma pensijas

41saņemšanu, savukārt personām, kuras ir pieprasījušas pensiju

42brīdī, kad to pastāvīgā dzīvesvieta bija Latvijas teritorijā, bet

43pēc tam izbraukušas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, nekādi

44ierobežojumi attiecībā uz vecuma pensijas saņemšanu neesot

45paredzēti.

46Senāts neapšauba to, ka atšķirīgā attieksme ir noteikta ar

47normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu.

48Vispār Senāts pieļauj, ka apstrīdētās normas mērķis varētu būt

49sabiedrības labklājības aizsardzība, taču neesot saskatāms tāds

50leģitīms mērķis, kura dēļ pret personām, kas vispār kvalificējas

51valsts vecuma pensijas saņemšanai, bet ir izbraukušas uz

52pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, būtu nosakāma atšķirīga attieksme

53atkarībā no brīža, kad tās izbraukušas uz pastāvīgu dzīvi

54ārvalstīs, - pirms vai pēc Latvijas pensijas pieprasīšanas un

55piešķiršanas. Turklāt arī Labklājības ministrija neesot

56pamatojusi ar apstrīdēto normu noteiktās atšķirīgās attieksmes

57nepieciešamību.

58Pieņemot, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir

59nodrošināt efektīvu sociālā nodrošinājuma administrēšanas sistēmu

60un budžeta līdzekļu tērēšanu tikai šim mērķim, tādējādi sekmējot

61visas sabiedrības labklājību, varētu atzīt, ka izraudzītais

62līdzeklis ir piemērots šā mērķa sasniegšanai. Proti, tāds

63tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts vecuma pensiju var

64pieprasīt tikai Latvijā dzīvojošas personas, vispār varot

65atvieglot konkrētā sociālā nodrošinājuma pakalpojuma - vecuma

66pensijas - administrēšanu un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma

67kontroli.

68Tomēr pastāvot saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem apstrīdētās

69normas leģitīmo mērķi - nodrošināt efektīvu sociālā nodrošinājuma

70administrēšanas sistēmu un budžeta līdzekļu tērēšanu tikai šim

71mērķim - var sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē, vienlaikus

72nodrošinot personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma

73gadījumā. Proti, jau pastāvot un efektīvi darbojoties mehānismi

74valsts vecuma pensiju piešķiršanai Eiropas Savienības tiesību

75ietvaros un uz noslēgto starpvalstu līgumu pamata. Turklāt

76pastāvot arī mehānismi valsts vecuma pensiju piešķiršanai un

77izmaksai uz jebkuru citu valsti, kas nav kāda no Eiropas

78Savienības dalībvalstīm, ko regulē Eiropas Savienības tiesības

79sociālās drošības jomā, un nav arī tāda valsts, ar kuru Latvijai

80būtu noslēgts sadarbības līgums šajā jomā. Minētie mehānismi

81šobrīd tiekot piemēroti gadījumos, kad persona izbraukusi uz

82pastāvīgu dzīvi ārvalstīs pēc pensijas pieprasīšanas. Neesot

83saskatāms pamats tam, kāpēc minētie mehānismi nevarētu tikt

84izmantoti arī tādā gadījumā, kad persona jau pensijas

85pieprasīšanas brīdī atrodas ārvalstī. Lai gan, piešķirot pensiju,

86kas izmaksājama uz jebkuru ārvalsti, var būt nepieciešams

87nodrošināt papildu kontroles pasākumus, tomēr tas pats par sevi

88nenozīmējot, ka tādēļ šāda kārtība būtu neefektīva vai prasītu

89nesamērīgus resursus. Turklāt esot iespējams attiecīgo regulējumu

90veidot, uzliekot lielāku līdzdarbības pienākumu tieši pašai

91personai.

92Labums, ko sabiedrība varētu iegūt ar apstrīdēto normu radītās

93atšķirīgās attieksmes dēļ, neesot samērīgs ar zaudējumu, kas

94jāpacieš personai, kurai tiesības uz valsts vecuma pensijas

95saņemšanu tiek liegtas tikai tāpēc vien, ka tā izbraukusi uz

96pastāvīgu dzīvi ārvalstīs pirms tam, kad izpildījušies likumā

97"Par valsts pensijām" noteiktie pensijas pieprasīšanas

98kritēriji. Proti, neesot objektīva un saprātīga pamata personai,

99kura ir piedalījusies sociālās apdrošināšanas sistēmā, tostarp

100veicot sociālās iemaksas, liegt tiesības uz valsts vecuma

101pensiju, kas tai pienāktos un tiktu arī piešķirta tādā gadījumā,

102ja tā būtu palikusi dzīvot Latvijā vai izbraukusi no Latvijas pēc

103tam, kad tai pensija piešķirta.