Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2024-29-01

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka:

"Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

intereses taisnīgā tiesā."

Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertais jēdziens

"taisnīga tiesa" ietver divus aspektus, proti,

"taisnīga tiesa" kā neatkarīga tiesu varas institūcija,

kas izskata lietu, un "taisnīga tiesa" kā pienācīgs,

tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta.

Pēdējais nozīmē pienākumu paredzēt garantijas tiesiskuma un

taisnīguma principu ievērošanai lietu izspriešanā (piemēram,

Satversmes tiesas 2015. gada 16. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2014‑13‑01 11. punkts). Taisnīga tiesa kā pienācīgs,

tiesiskai valstij atbilstošs process aptver vairākus elementus -

savstarpēji saistītas tiesības, arī tiesības uz pieeju tiesai.

Satversmes 92. panta pirmais teikums negarantē personai tiesības

uz jebkura tai subjektīvi svarīga jautājuma izlemšanu tiesā,

tomēr valstij ir jānodrošina efektīva aizsardzība ikvienai

personai, kuras tiesības vai likumiskās intereses ir aizskartas

(sk. Satversmes tiesas 2025. gada 24. oktobra lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2025‑08‑01 10. punktu).

Proti, Satversmes 92. panta pirmais teikums garantē personai

tiesības taisnīgā tiesā aizsargāt tikai "tiesības un

likumiskās intereses" (sk. Satversmes tiesas 2014.

gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 2013‑18‑01 10.

punktu).

Satversmes 92. panta pirmā teikuma izpratnē jēdziens

"tiesības" apzīmē personas subjektīvās tiesības, kas

šai personai izriet no tiesību normām. Savukārt personas

likumiska interese, kuras aizsardzību prasa nodrošināt Satversmes

92. panta pirmais teikums, ir tikai tāda personas interese, kas

ir nesaraujami saistīta ar personas subjektīvajām tiesībām. Ar

jēdzienu "likumiska interese" ir saprotama personas

interese gūt saistošu apstiprinājumu noteiktu tiesisko attiecību

pastāvēšanai vai nepastāvēšanai, kā arī to saturam, ja no šāda

apstiprinājuma ir atkarīgas tieši šīs personas subjektīvās

tiesības vai juridiskie pienākumi (sk. Satversmes 2020. gada

30. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2020‑08‑01 12.1. punktu).

Lai noteiktu, vai izskatāmajā lietā ir aizskartas Pieteikuma

iesniedzējas pamattiesības, kas ietilpst Satversmes 92. panta

pirmā teikuma tvērumā, Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai

Pieteikuma iesniedzējai ir tādas tiesības vai likumiskas

intereses, kuru aizsardzībai būtu jānodrošina tiesības uz pieeju

tiesai.