5. pants

Apvienošanās

ietekmes izvērtējums

5.1. Konkrēto

tirgu izvērtējums

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju

Būvkomersantu reģistrā kā aktīvas komercsabiedrības bija

reģistrēti (bez norādes uz specializāciju būvniecības jomā):

2010.gada 31.decembris - 4248 uzņēmumi

2009.gada 31.decembris - 5490 uzņēmumi

2008.gada 31.decembris - 5924 uzņēmumi.

Saskaņā ar Ziņojumā minēto "(..) Latvijas teritorijā

ir reģistrēti vairāk nekā 3000 uzņēmumi, kas par savu

pamatdarbības veidu ir norādījuši būvniecību. Protams, uzņēmumu

skaits vien nav noteicošais rādītājs konkurences noteikšanai,

tomēr tas ir svarīgs indikators, kas liecina par visai

sadrumstalotu tirgu gan reģionālā, gan katra atsevišķa uzņēmuma

ieņemtās tirgus daļas griezumā".

Konkurences padome, pamatojoties uz savu iepriekšējo

konkurences lietu izskatīšanas praksi, piekrīt apgalvojumam, ka

būvniecības pakalpojumu tirgus ir sadrumstalots. Konkurences

padome, ievērojot lietā iegūto informāciju, uzskata, ka esošajā

situācijā nav pazīmju, ka kādam tirgus dalībniekam jebkurā no

vērtējamiem konkrētajiem tirgiem būtu stāvoklis tuvs dominējošam

stāvoklim.

5.1.1. Apvienošanās dalībnieku

stāvokļa konkrētajos tirgos izvērtējums

Saskaņā ar Ziņojumā minēto informāciju, apgrozījums

konkrētajos tirgos ir, skat. Tabulu Nr.1. Apvienošanās dalībnieku

apgrozījums tirgos, kuros uzņēmumi darbojas.

Tabula Nr.1. Apvienošanās

dalībnieku apgrozījums tirgos, kuros uzņēmumi darbojas

SIA LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS

SIA SKONTO BŪVE

Kopējais neto apgrozījums Ls 2009.gadā

25 197 477,00

78 263 371,00

Kopējais neto apgrozījums Ls 2010.gadā

21 076 189,00

73 769 111,00

2009.gads

2010.gads

2009.gads

2010.gads

kopējā summa latos

elektroapgādes sistēmu būvniecības darbi

(*)

(*)

telekomunikāciju sistēmu būvniecības darbi

(*)

(*)

dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība

(*)

(*)

(*)

(*)

infrastruktūras būvniecības (inženierbūvniecība)

(*)

(*)

Ziņojumā minēts, ka "Apskatot sniegto informāciju par

SIA "SKONTO BŪVE" un SIA "LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS" veikto darbību, var konstatēt, ka katrai no

sabiedrībām ir raksturīga specializēšanās dažādās būvniecības

nozarēs. Tā SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS"

specializējusies elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu

būvniecībā, savukārt SIA "SKONTO BŪVE" darbībā

apskatītajā periodā ievērojami lielāko apgrozījuma daļu

sastādījuši tiltu, ceļu un maģistrāļu būvniecības darbi. Tas ļauj

pamatoti uzskatīt, ka ievērojama daļa no katra uzņēmuma

apgrozījuma nav attiecināma uz vienu tirgu, savukārt kopā tirgū

abi uzņēmumi darbojas tikai tajā daļā, kas veikta dzīvojamo un

nedzīvojamo ēku būvniecībā".

Ziņojumā minēts, ka "Atbilstoši CSP sniegtajai

informācijai SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" kopējā

būvniecības produkcijas tirgus daļa 2009.gadā sastādīja aptuveni

2,47%, bet 2010.gadā 2,78%, savukārt SIA "SKONTO BŪVE"

kopējā būvniecības produkcijas tirgus daļa 2009.gadā sastādīja

aptuveni 7,68%, bet 2010.gadā 9,74%".

Vērtējot apvienošanās dalībnieku (SIA "LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS" un SIA "SKONTO BŪVE") tirgus

daļas, kā arī uzklausot būvniecības nozares pārstāvju viedokļus,

jāņem vērā, ka Centrālās statistikas pārvaldes informācija par

būvniecības produkcijas apjomiem neatspoguļo precīzos un

objektīvos tirgus rādītājus.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju

"(..) Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais

Būvniecības izmaksu indekss (turpmāk - BII) neprecīzi atspoguļo

reālās izmaksas būvniecībā (..) līdz ar minētajām problēmās

būvniecības izmaksu aprēķināšanā, papildus tiek norādīts uz

apkopojamo būvniecības darbu apjomu statistikas datu pārklāšanos

(..)".

Latvijas Būvnieku asociācija informēja, ka "(..)

Statistikas pārvaldes dati par būvniecības firmu apgrozījumu ir

neprecīzi, jo sanāk, ka dati dublējas - viena un tā paša objekta

apgrozījuma datus iesniedz gan lielās firmas, piemēram, SIA

"LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS", gan mazie apakšuzņēmēji,

kas reāli šos darbus veica".

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome konstatēja būtiskas

grūtības SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" un SIA

"SKONTO BŪVE" tirgus daļas aprēķināšanā, kā arī

uzskata, ka Ziņojumā minētie apvienošanās dalībnieku tirgus daļu

apjomi neatspoguļo reālās minēto uzņēmumu tirgus daļas, tāpēc

lūdza sniegt Ekonomikas ministrijai informāciju par 20

būvniecības kompānijām, kas saskaņā ar Būvkomersantu reģistru ir

uzrādījušas vislielāko apgrozījumu. Saskaņā ar Ekonomikas

ministrijas sniegto informāciju, skat. Tabula Nr.2 SIA

"SKONTO BŪVE" un SIA "LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS" apgrozījumu saskaņā ar Būvkomersantu

reģistra datiem.

Tabula Nr.2. SIA "SKONTO

BŪVE" un SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS"

apgrozījums saskaņā ar Būvkomersantu reģistra datiem (bez

specializācijas pa jomām, kuras veido konkrētos tirgus,

identifikācijas)

SIA

Skonto Būve

SIA

Latvijas Energoceltnieks

2008.gads

Kopējais apgrozījums, Ls

59 001 215,00

46 720 011,00

Apgrozījums bez apakšuzņēmēju

piesaistes, Ls

25 377 600,00

22 562 864,00

2009.gads

Kopējais apgrozījums, Ls

92 264 092,00

25 197 477,00

Apgrozījums bez apakšuzņēmēju

piesaistes, Ls

39 104 992,00

13 552 900,00

2010.gads

Kopējais apgrozījums, Ls

87 097 268,00

21 071 765,00

Apgrozījums bez apakšuzņēmēju

piesaistes, Ls

36 819 855,00

10 828 101,00

Konstatējams, ka SIA "SKONTO BŪVE" kopējais

apgrozījums 2009. un 2010.gadā, salīdzinājumā ar 2008.gadu ir

pieaudzis, savukārt SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" -

samazinājies.

Konkurences padome izvērtēja citu Latvijas nozīmīgāko un

lielāko būvfirmu kopējo apgrozījumu un apgrozījumu bez

apakšuzņēmēju piesaistes 2008., 2009. un 2010.gadā, saskaņā

ar Būvkomersantu reģistra datiem (bez specializācijas pa

jomām, kuras veido konkrētos tirgus, identifikācijas), un

konstatēja, konkrētajos tirgos darbojas arī citi nozīmīgi tirgus

dalībnieki, kā piemēram AS "BMGS", AS

"A.C.B.", SIA "Merks", SIA

"Arčers".

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka Latvijas

būvniecības tirgus ir uzskatāms par ļoti sadrumstalotu,

vienlaikus nav pieejama precīza informācija par kopējo

būvniecības apjomu. Līdz ar neprecīzo uzskaiti Konkurences padome

secina, ka nav iespējams veikt precīzu tirgus daļu aprēķinu vai

to ir iespējams izdarīt, veicot ļoti ilgu un laikietilpīgu datu

apkopošanu. Tā kā no esošās pieejamās informācijas konstatējams,

ka nedz SIA "SKONTO BŪVE", nedz SIA "LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS" neatrodas dominējošā stāvoklī, kā arī šāds

stāvoklis neizveidojas konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā,

Konkurences padome neuzskata par lietderīgu veikt padziļinātu

izpēti, lai noteiktu precīzas apvienošanās dalībnieku tirgus

daļas.

5.1.2. Apvienošanās iespējamās sekas

attiecībā pret dažādām tirgū iesaistītām pusēm - būvniecības

uzņēmumu klientiem, piegādātājiem, konkurentiem

Ņemot vērā, ka SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" un SIA

"SKONTO BŪVE" praktiskā darbība pārklājas tikai

dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības tirgū, par tirgu,

kurā apvienošanās rezultātā notiek koncentrācija, ir

uzskatāms dzīvojamo un nedzīvojamo ēku

būvniecības pakalpojumu tirgus. Konkurences padome

konstatēja, ka apvienošanās horizontālā aspektā neradīs un

nenostiprinās dominējošo stāvokli. Savukārt elektroapgādes

sistēmu būvniecības darbu, telekomunikāciju sistēmu būvniecības

darbu, infrastruktūras būvniecības (inženierbūvniecība) darbu

tirgi apvienošanās rezultātā nav uzskatāmi par tieši ietekmētiem

un apvienošanās rezultātā apvienošanās dalībnieku pakalpojumi

(elektroapgādes sistēmu būvniecība, telekomunikāciju sistēmas

būvniecība un infrastruktūras būvniecība no vienas puses un

dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība no otras puses)

tiks vertikāli integrēti, kā arī sakomplektēti, veidojot

iegūstošajai sabiedrībai t.s. portfeļa efektu (plašāks

pakalpojumu sniedzēja piedāvājums visās pakalpojumu grupās rada

tam priekšrocības attiecībā pret konkurentiem) un nostiprinot

apvienošanās dalībnieku tirgus varu.

Izvērtējot būvniecības nozares, tirgus dalībnieku un

pasūtītāju viedokļus, Konkurences padome secina, ka spēja sniegt

dažādus savstarpēji saistītus būvniecības pakalpojumus ir

uzņēmuma ieguvums un palielina tā konkurētspēju un potenciālās

iespējas piedāvāt pakalpojumus ne tikai Latvijas teritorijā, kas

arī uzskatāms par šīs apvienošanās pozitīvo aspektu, jo

pastiprināsies konkurences spiediens tirgos ārpus Latvijas

robežām.

Konkurences padomes vērtējumā apvienošanās rezultātā līdz ar

portfeļa efektu pieaug arī apvienošanās dalībnieku tirgus vara

pār apakšuzņēmējiem, kas var tikt vērtēts kā negatīvs aspekts.

Vienlaikus Konkurences padome uzskata, ka jāņem vērā, ka

nepieciešamība pēc apakšuzņēmējiem ir atkarīga no tā, cik daudz

un kādi projekti tiek realizēti, t.i., no pieprasījuma.

Būvniecības specifika ir tāda, ka vienlaicīgi tirgū var tikt

veikti vairāki desmiti savstarpēji nesaistīti projekti, gan

publiskā, gan privātā sektorā. Apvienošanās dalībnieki, kaut arī

ir lielas kompānijas, nespēj vienlaicīgi realizēt tādu projektu

daudzumu, kas ļautu runāt par visa tirgus pārņemšanu. Līdz ar to

tirgū pastāv lielas iespējas citiem tirgus dalībniekiem

iesaistīties projektu realizēšanā kā ģenerāluzņēmējiem,

piesaistot pēc nepieciešamības apakšuzņēmējus. Tāpēc nav bažu par

to, ka būvniecības kompānijas, kuras piedalās būvprojektos kā

apakšuzņēmēji, nokļūs apvienotā uzņēmuma atkarībā. Turklāt

Konkurences padome uzskata, ka jāņem vērā fakts, ka arī t.s.

"lielās" firmas var būt par apakšuzņēmējiem vai nelieli

un vidēji uzņēmumi var piedalīties projektā kā ģenerāluzņēmēji,

piesaistot apakšuzņēmējus, tādējādi apvienošanās neradīs nekādus

ierobežojumus apakšuzņēmēju piesaistei vai būšanai par

apakšuzņēmēju. Līdz ar to Konkurences padome secina, ka

apvienošanās dalībnieki nekādā veidā ar apvienošanos tieši vai

netieši nevar nelabvēlīgi ietekmēt apakšuzņēmējus.

5.1.3. Tirgus dalībnieku un nozares asociāciju un

citu ieinteresēto pušu viedokļi par apvienošanos

Lai iegūtu tirgus dalībnieku, nozares asociāciju un citu

ieinteresēto pušu viedokli par apvienošanos, Konkurences padome

nosūtīja informācijas pieprasījumus SIA "SKONTO BŪVE"

un SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS"

1) konkurentiem: SIA "Energoremonts Rīga", SIA

"Reck", SIA "Kvēle", SIA "REMUS",

SIA "EMPOWER", SIA "Citrus Solution", SIA

"Remeks Serviss", SIA "ELTEL Networks", SIA

"RIO", SIA "F.L.TADAO&Lukševics", SIA

"GRAF X", SIA "Siltumelektroprojekts", SIA

"Nams", SIA "Projektēšanas birojs ARHIS", SIA

"Arčers", SIA "Merks", SIA "RBSSKALS

Būvsabiedrība", SIA "Abora", SIA

"RE&RE", AS "BMGS", SIA

"Katleri", AS "Latvijas Tilti", SIA

"BGS", AS "DHB".

2) piegādātājiem: SIA "Tirdzniecības nams

"Kurši"", SIA "Energokomplekss", SIA

"Sanistal", SIA "Krāsu grupa", SIA "EK

Sistēmas";

3) apakšuzņēmējiem: SIA "Būve Stils", AS

"A.C.B.", SIA "Norma S", SIA

"Regal", SIA "Būvētājs AB", SIA

"Giva";

4) pasūtītājiem:

• publisko iepirkumu: Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas

gaisma", LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija, Latvijas Banka, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā

universitātes slimnīca", Valsts aizsardzības militāro

objektu un iepirkumu centrs

• privātā sektora: AS "Latvijas Gāze", SIA

"Liepājas Olimpiskais centrs", SIA "Latvijas

Mobilais Telefons", SIA "Zemgales Olimpiskais

centrs", AS "UPB", SIA "Nacionālais

konteineru terminālis";

5) organizēja tikšanās/apmeklējumus ar Latvijas Būvnieku

asociāciju, Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas

Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju.

Latvijas Būvnieku asociācija uzskata, ka "(..) līdz ar

SIA "ENERGO HOLDINGS" un SIA "LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS" apvienošanos (..) paši iekšēji nostiprinās,

panāk izmaksu ietaupījumu, būs lielāki aktīvi un kļūs

konkurētspējīgāki Eiropas līmenī". Latvijas Būvnieku

asociācijas vērtējumā šīs apvienošanās negatīvā puse ir

"(..) "tirgus sagrābšana", kuras rezultātā mazo

būvuzņēmēju situācija pasliktināsies un daudzas mazās firmas

bankrotēs, jo nebūs konkurētspējīgas".

Latvijas Būvinženieru savienība, uzskata, ka "(..)

lielu uzņēmumu apvienošanās ieguvums ir lielāka kompetence,

resursi, zināšanas, kā arī iespēja iziet ārpus

Latvijas". Latvijas Būvinženieru savienība uzskata, ka

"(..) nākotnē būs tādi lieli projekti, kurus, lai

realizētu firmām vajadzēs apvienoties, savādāk viņas nebūs

konkurētspējīgas, lai šos darbus veiktu. Tāpēc Latvijas

Būvinženieru savienība prognozē, ka nākotnē šādas un līdzīgas kā

SIA "ENERGO HOLDINGS" un SIA "LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS" apvienošanās ir neizbēgamas".

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija

uzskata, ka "(..)SIA "ENERGO HOLDINGS" un SIA

"LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" un apvienošanās nevarētu

nodarīt kādu kaitējumu energobūvniecības tirgum".

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas

vērtējumā "(..) ja SIA "LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS" būtu bankrotējis, nevis apvienojies ar SIA

"ENERGO HOLDINGS", tas būtu nelabvēlīgi

energobūvniecības tirgum (..)".

SIA "Energoremonts Rīga" uzskata, ka "(..)

G.Rāvim caur SIA "ENERGO HOLDINGS" iegūstot izšķirošu

ietekmi SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS", konkurence

saglabāsies vai pat pastiprināsies".

SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" uzskata,

ka "(..) apvienošanās būtiski neietekmēs būvniecības

darba tirgu (..) darba tirgus ir ierobežots un pašlaik ir

novērojams darbaspēka trūkums būvniecības sektorā, tādēļ šī

darbaspēka apvienošanās minētā uzņēmumā dotu tikai pozitīvu

efektu". SIA "Tirdzniecības nams

"Kurši"" norāda, ka "apvienošanās mūsu

tirgus pozīcijas neietekmēs, tāpēc, ka ar šiem uzņēmumiem mums ir

ilgstoša sadarbība, kas balstās uz korektu attieksmi no abām

pusēm, kas sevī iekļauj savlaicīgu pasūtījumu izpildi no mūsu

puses un labu maksājumu termiņu ievērošanu no šo būvuzņēmēju

puses".

SIA "Citrus Solution" uzskata, ka "SIA

"ENERGO HOLDINGS" un SIA "LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS" apvienošanās atstās ietekmi uz

elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecības tirgu.

Minētais saistīts ar to, ka SIA "SKONTO BŪVE" ir viens

no lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem (..) gūstot netiešu

izšķirošu ietekmi uzņēmumā SIA "LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS", SIA "SKONTO BŪVE" un citi

holdinga uzņēmumi nostiprinās savas pozīcijas tirgū. Tomēr minētā

procesa ietekmi uz tirgu šobrīd nevaram prognozēt".

AS "Siltumelektroprojekts" uzskata, ka

"apvienošanās rezultātā veidojas jaudīgs būvniecības

kompāniju holdings, kurš būtu spējīgs veikt ģenerāluzņēmēja lomu

vairākumā realizējamu Latvijā rūpniecisko objektu būvniecībā.

Uzskatām, ka tāda holdinga veidošana palielinās Latvijas firmu

konkurētspēju Latvijā un ārzemēs lielo rūpniecisko, vispirms

enerģētisko, objektu realizācijā (..)".

SIA "Energokomplekss" vērtējumā "(..)

apvienošanās neatstāj nekādu būtisku ietekmi uz būvniecības darbu

tirgu, jo (..) SIA "ENERGO HOLDINGS" vispār neveic

nekādu aktīvu uzņēmējdarbību būvniecībā, savukārt SIA

"LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" un SIA "SKONTO

BŪVE", kā arī citas (..) saistītās kompānijas aizņem dažādas

būvniecības tirgus nišas, proti, SIA "LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS" specializējas enerģētikā un ar to saistītās

infrastruktūras objektu būvniecību, savukārt par SIA "SKONTO

BŪVE" vai citām ar Gunti Rāvi saistītajām kompānijām (..),

neesam dzirdējuši, ka tās aizņemtu to pašu būvniecības tirgus

nišu. Vadoties no iepriekš minētā, šobrīd nekādas pazīmes

neliecina par to, ka šī apvienošanās kaut kā varētu ietekmēt

mūsu, kā piegādātāja, pozīcijas tirgū".

SIA "Merks" uzskata, ka "(..) apvienošanās

ietekmi uz dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības tirgu nevar

vērtēt kā būtisku. Latvijas būvniecības tirgus specifika ir tā

lielā sadrumstalotība, kā rezultātā nevienam no tirgus

dalībniekiem nav būtiska tirgus daļa un tā nebūs būtiska arī SIA

"SKONTO BŪVE" un SIA "LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS" kopīgi pēc šo uzņēmumu apvienošanās vienā

grupā".

SIA "Arčers" vērtējumā "(..) būvniecība ir

viena no tām nozarēm, kur uzņēmumu apvienošanās priekšnosacījumi

ir visobjektīvākie, ekonomikas eksperti prognozēja jau pirms

vairākiem gadiem. To vēl vairāk stimulē patreizējie apstākļi:

būvniecības apjomu samazināšanās, lielais tirgus spēlētāju

skaists un kopējā trauslā ekonomiskā situācija valstī. Papildus

tradicionālajiem apvienošanās mērķiem - samazināt izmaksas, celt

uzņēmuma vērtību, palielināt tirgus daļu u.c., būvniecībā

apvienošanos stimulē arī nepieciešamība veikt lielus projektus,

kādi nav pa spēkam vienam uzņēmumam. Vēl viens šai nozarei

specifisks apvienošanos veicinošs faktors ir tāds, ka

būvkompānijas daudzos gadījumos ir kļuvušas arī par nekustamo

īpašumu attīstītājiem, t.i., tām ir arī liels bankās paņemto

kredītu slogs. Latvijas ekonomikas galvenais stimuls šobrīd ir

eksports. Taču Eiropas kopējā tirgus kontekstā mūsu zemes

uzņēmumiem nākas konkurēt ar ļoti lielām ārvalstu kompānijām.

Līdz ar to šāds apvienošanās fakts ir vērtējams kā pozitīvs, un

nākotnē potenciāli tas var dot būtisku pienesumu Latvijas kopējai

tautsaimniecības attīstībai. (..) SIA "Arčers" uzņēmumu

SIA "ENERGO HOLDINGS" un SIA "LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS" apvienošanās faktam pievērsīs pastiprinātu

uzmanību, taču nedomājam, ka pats par sevi tas būtiski ietekmēs

mūsu kompānijas situāciju tirgū, kropļos vispārējo konkurenci vai

radīs dominējošo stāvokli kādam no spēlētājiem".

SIA "Nacionālais konteineru terminālis" norāda, ka

"(..) uzskatām, ka būvniecības pakalpojumu tirgū, kur

darbojas SIA "SKONTO BŪVE" pastāv pietiekama konkurence

starp būvniecības kompānijām, jo ilgstošā laika periodā darbojas

vairāki uzņēmumi, kuri var nodrošināt līdzīgu būvniecības

pakalpojumu izpildi, tajā skaitā nodrošinot attiecīgo pakalpojumu

izpildes termiņus un pakalpojumu kvalitāti".

AS "UPB" uzskata, ka "elektroapgādes sistēmu

būvniecības, telekomunikāciju sistēmu būvniecības un būvniecības

pakalpojumu tirgū pastāv pietiekama konkurence starp

elektroapgādes sistēmu būvniecības, telekomunikāciju sistēmu

būvniecības un būvniecības kompānijām, par ko liecina arī lielais

pretendentu skaits publiskajos iepirkumos".

Apkopojot viedokļus, Konkurences padome secina, ka tirgus

dalībnieku, kā arī nozares pārstāvju viedokļi ir atšķirīgi,

vienlaikus nenorādot uz būtiskiem draudiem vai problēmām nozarei

un konkurencei, kas varētu rasties tieši apvienošanās

rezultātā.