4. pants

Konkrētie tirgi

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu

"konkrētais tirgus - konkrētās preces tirgus, kas

izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu".

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās

preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to

preču kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto preci konkrētajā

ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma

aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

īpašības", un saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiskā

teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir

pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo

teritoriju var nošķirt no citām teritorijām".

Atbilstoši Noteikumu 2.punktam, apvienošanās rezultātā

ietekmētais tirgus ir: 1) konkrētais tirgus, kurā darbojas

apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki; 2) ar konkrēto tirgu,

kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem tirgus

dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas cits

apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas praksi banku pakalpojumus no

pieprasījuma puses var sadalīt šādos lielos sektoros: 1)

pakalpojumi privātpersonām (retail banking) - pakalpojumi,

kas sniegti privātpersonām/ mājsaimniecībām/ maziem uzņēmumiem un

sastāv no noguldījumiem, aizdevumiem (ieskaitot kredītkartes),

fondiem un citiem aktīvu pārvaldīšanas veidiem; 2) pakalpojumi

juridiskajām personām (corporate banking) - pakalpojumi

korporatīvajiem klientiem, t.sk., pakalpojumu sniegšana

noguldījumiem, aizdevumiem, starptautiskiem maksājumiem,

kredītvēstulēm un ieteikumiem saistībā ar apvienošanos un

sabiedrību iegūšanu; 3) finanšu pakalpojumi (financial market

services) - akciju un obligāciju, derivatīvu, forex, valūtas

tirdzniecība u.c.. 4) faktorings (factoring) - apgrozāmo

līdzekļu kreditēšana pret debitoru parādiem.

Konkurences padome, vērtējot banku pakalpojumu tirgu lietā no

piedāvājuma puses, atzinusi3, ka to var sadalīt šādos

tirgus segmentos: 1) noguldījumu tirgus segments; 2) izsniegto

kredītu tirgus segments; 3) faktoringa pakalpojumu tirgus

segments; 4) līzinga pakalpojumu tirgus segments; 5) valsts

fondēto pensiju pakalpojumu tirgus segments u.c. segmentos,

atkarībā no attiecīgas bankas sniegtajiem pakalpojumiem.

Ziņojuma iesniedzējs norāda, ka plānotā apvienošanās var

ietekmēt šādus tirgus: finanšu līzinga tirgus, operatīvā līzinga

tirgus un faktoringa tirgus.

4.1. Saskaņā ar Ziņojumā iesniegto SIA "Swedbank

Līzings" galvenie darbības veidi ir finanšu un operatīvais

līzings, faktorings un finanšu starpniecību papildinoša

darbība.

Uzņēmumi, kuros SIA "Swedbank Līzings" ir tieša

izšķiroša ietekme, darbību veic sava vai nomātā nekustamā īpašuma

izīrēšanas un pārvaldīšanas tirgū Latvijā, kā arī finanšu un

operatīvā līzinga, pilna servisa līzinga tirgū.

SIA "Swedbank Līzings" mātes sabiedrība

"Swedbank" AS ir universāla banka, kuras pakalpojumu

klāstā ir šādi produkti: 1) dažādi aizdevumi (komerckredīti,

hipotekārie un patēriņa aizdevumi, overdrafti u.c. 2) noguldījumi

(termiņnoguldījumi, krājkonti, pieprasījuma noguldījumi); 3)

norēķinu pakalpojumi (nacionālie un starptautiskie naudas

pārskaitījumi, skaidras naudas iemaksas un izmaksas, darījumu

konti, čeki u.c.); 4) maksājumu kartes (debetkartes un

kredītkartes), 5) citi finanšu pakalpojumi un tos papildinošas

darbības, kā arī citi bankas pakalpojumi.

4.2. Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju un 2011.gada

pārskatu SIA "Hipolīzings" pamatdarbības veidi ir nomas

ar izpirkuma tiesībām, aizdevuma un faktoringa pakalpojumu

sniegšana, finanšu un operatīvais līzings, kā arī finanšu

starpniecību papildinoša darbība.

4.2.1. SIA "Hipolīzings" mātes sabiedrība LHZB ir

universāla banka, kuras pakalpojumu klāstā ir šādi produkti: 1)

dažādi aizdevumi, tai skaitā banka piedāvā arī specializētos

kredītus valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmās; 2)

noguldījumi (termiņnoguldījumi, krājkonti, pieprasījuma

noguldījumi); 3) norēķinu pakalpojumi (nacionālie un

starptautiskie naudas pārskaitījumi, skaidras naudas iemaksas un

izmaksas, darījumu konti, čeki u.c.); 4) maksājumu kartes

(debetkartes un kredītkartes), kā arī citi bankas

pakalpojumi.

4.2.2. VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka"

saistīto uzņēmumu pakalpojumus un darbības veidus skat. Lēmuma

1.2. punktā.

Ņemot vērā abu apvienošanās dalībnieku, kā arī to saistīto

uzņēmumu darbības veidus, darījuma rezultātā tiks ietekmēts

līzinga un faktoringa tirgus.

Līzinga tirgus

Kā norāda Ziņojuma iesniedzējs, lielākā daļa Latvijas līzinga

uzņēmumi (t.sk. Latvijas Līzinga devēju asociācijas biedri, kas

sastāda aptuveni 90% no kopējā līzinga un faktoringa tirgus) ir

universālas līzinga kompānijas, kas piedāvā saviem klientiem

pilnu līzinga pakalpojumu klāstu. Piedāvātie līzinga pakalpojumi

klasiski ietver gan finanšu, gan operatīvo līzingu pēc

finansēšanas veida, gan jaunu un lietotu automašīnu,

komerctransporta un industriālās tehnikas, u.c. līzingu pēc

līzinga objekta veida.

Neatkarīgi no līzinga objekta veida, līzinga devējs iegādājas

no trešās personas līzinga ņēmēja izraudzītu lietu un nodod to

līzinga ņēmēja lietošanā apmaiņā pret līgumā noteiktajiem

maksājumiem. Apvienošanās dalībnieku ieskatā nav nepieciešamība

līzinga pakalpojuma tirgu iedalīt sīkākos konkrētajos tirgos pēc

līzinga objektu veidiem.

Finanšu līzinga gadījumā klients līzinga perioda laikā izpērk

līzinga objektu un līzinga perioda beigās kļūst par tā īpašnieku.

Savukārt, operatīvā līzinga (nomas) gadījumā klients līzinga

objektu neizpērk pilnībā, bet transportlīdzeklis tiek nodots

klienta lietošanā līdz līzinga termiņa beigām.

No piedāvājuma (līzinga kompāniju) viedokļa operatīvo un

finanšu līzingu var uzskatīt par savstarpēji aizvietojamiem

pakalpojumiem, jo abos gadījumos līzinga kompānija veic pilnu

samaksu par līzinga objektu tā pārdevējam un līzinga perioda

laikā saglabā īpašumtiesības uz līzinga objektu. Tomēr no

pieprasījuma, t.i., klientu, puses minētie līzinga veidi var

nebūt aizvietojami, ņemot vērā darījuma mērķi - iegūt objektu

īpašumā vai tikai lietošanā uz zināmu laiku. Tādēļ līzinga

pakalpojuma tirgus no pieprasījuma viedokļa būtu iedalāms sīkāk

pēc finansēšanas veida, proti, finanšu līzinga tirgus un

operatīvā līzinga tirgus. Šāds līzinga tirgus dalījums atbilst

arī līdzšinējiem Eiropas Komisijas lēmumiem4.

Faktoringa tirgus

Ziņojuma iesniedzējs norāda, ka atbilstoši faktoringa būtībai,

faktoringa kompānija kreditē klientu ar apgrozāmajiem līdzekļiem,

pretī saņemot prasījumus pret klienta debitoriem. Faktoringa

pakalpojumus piedāvā lielākā daļa Latvijas līzinga kompāniju,

tomēr pakalpojuma specifikas dēļ to varētu uzskatīt par atsevišķu

konkrēto tirgu. Faktorings kā atsevišķs konkrētais tirgus arī

ticis definēts vairākos Eiropas Komisijas

lēmumos5.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šīs lietas ietvaros tiek definēti

šādi konkrētās preces tirgi: operatīvā līzinga tirgus, finanšu

līzinga tirgus, faktoringa tirgus.

Latvijas teritorijā piedāvājuma un pieprasījuma tendences,

administratīvās un citas barjeras ir līdzīgas, kā arī konkurences

apstākļi konkrēto pakalpojumu tirgū ir līdzvērtīgi visiem tirgus

dalībniekiem. Attiecībā gan uz līzinga, gan faktoringa

pakalpojumiem arī Eiropas Komisija savos lēmumos ir norādījusi,

ka tie atbilst vietējam ģeogrāfiskajam tirgum.

Konkurences padome piekrītot ziņojuma iesniedzēja argumentiem

un ņemot vērā, ka tiesiskais regulējums konkrētās preces tirgos

visā Latvijas teritorijā ir vienāds, par konkrēto ģeogrāfisko

tirgu šīs lietas ietvaros definē Latvijas Republikas

teritoriju.