4. pants

Konkrētā tirgus noteikšana

KL 1.panta 4.punkts nosaka - konkrētais tirgus -

konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto

ģeogrāfisko tirgu.

KL 1.panta 5.punkts nosaka - konkrētās preces tirgus -

noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums,

kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā

tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības

faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.

KL 1.panta 3.punkts nosaka - konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus - ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi

konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus

dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

teritorijām.

Noteikumu 2.punkts nosaka, ka šo noteikumu izpratnē

ietekmētais tirgus ir: 2.1. konkrētais tirgus, kurā darbojas

apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki; 2.2. ar konkrēto

tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem tirgus

dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas cits

apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks.

4.1. Ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecības tirgus Daugavpilī un tās tuvākajā apkārtnē

Ņemot vērā to, ka atbilstoši Līgumam Iesniedzējs iegūst telpu

lietošanas tiesības savas komercdarbības veikšanai Daugavpilī, ir

pamatoti plašāk izvērtēt konkurences situāciju šaurākajā

konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, t.i., Daugavpilī un tās

apkārtnē.

Atverot jaunu veikalu Daugavpilī, var tikt tieši ietekmēta

konkurence šajā ģeogrāfiskajā apvidū. Iesniedzējs, pateicoties

jauna veikala atvēršanai, palielina savu tirgus daļu konkrētajā

ģeogrāfiskajā tirgū, piesaistot jaunus patērētājus un tieši

konkurējot ar citiem mazumtirgotājiem, kas darbojas konkrētajā

tirgū. Konkrētās apvienošanās gadījumā būtisks ir fakts, ka pirms

Iesniedzēja telpas Rīgas ielā 9, Daugavpilī, t/p SOLO

telpās, nomāja SIA "Rimi Latvia", pie tam, SIA

"Rimi Latvia" minētajās telpās ilglaicīgi (SIA

"Rimi Latvia" un SIA "Pellston" nami nomas

līguma ilgums bija gandrīz 7 (septiņi) gadi) bija izvietojusi

savu struktūrvienību, kas nodarbojās ar mazumtirdzniecību,

tādējādi patērētājos dibinot zināmu pieradumu un

"tradīcijas" iepirkšanās ziņā. Ņemot vērā, ka

Iesniedzējs ir izvietojis minētajā adresē līdzīga vai gandrīz

identiska rakstura un preču sortimenta struktūrvienību, zināms

patērētāju un klientu loks ir nodrošināts, jau vien pamatojoties

uz attiecīgo patērētāju un klientu norādīto pieradumu.

Pēc Ziņojumā sniegtās informācijas Iesniedzējs apvienošanās

rezultātā iegūtās aktīvu lietošanas tiesības plāno izmantot

pārtikas un plaša patēriņa preču mazumtirdzniecībā, līdz ar to

detalizētāk tiks analizēts ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē Daugavpilī, jo

apvienošanās rezultātā iegūtās aktīvu izmantošanas tiesības

izpaužas kā Iesniedzēja mazumtirdzniecības veikala atvēršana, kas

palielinās Iesniedzēja tirgus daļu šajā konkrētajā tirgū.

Tādējādi, konkrētais

tirgus, saskaņā ar KL 1.panta 4.punktu, ir nosakāms, kā

ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecības tirgus Daugavpilī un tās apkārtnē.

Lai arī konkrētā apvienošanās neatstāj būtisku ietekmi uz

citiem konkrētajiem tirgiem, jāņem vērā, ka šie tirgi ir

savstarpēji saistīti un tādējādi netieši attiecas uz konkrēto

apvienošanos. KP neveiks šo konkrēto tirgu detalizētu analīzi,

bet sniegs īsu ieskatu katrā no šiem konkrētajiem tirgiem:

4.2. Ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē

Atbilstoši līdzšinējai EK praksei no konkrētās preces tirgus

definēšanas aspekta ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā ir

atsevišķi izdalāma modernā mazumtirdzniecība (supermārketi,

hipermārketi un zemo cenu veikalu ķēdes), kur pārsvarā tiek

tirgota pārtika, neņemot vērā iepirkšanos mazajos,

specializētajos veikalos14. Lielveikali no mazajiem

veikaliem atšķiras ar to, ka tie spēj piedāvāt plašāku preču

klāstu, ieskaitot preces mājsaimniecības vajadzībām. Patērētāji

izvēlas lielveikalus, jo to iepirkšanās modelis ir komplekss un

sastāv no vairākiem komponentiem15. Apvienojot šādu

iepirkšanās pieredzi ar iespēju viegli novietot

automašīnu16, lielveikali piedāvā iespēju vienuviet

iegādāties visas nepieciešamās ikdienas patēriņa

preces17. Šādos apstākļos iepirkšanās lielveikalos

tiek identificēta kā galvenais apgādes veids, savukārt mazie

pārtikas veikali vai specializētie veikali bieži vien pilda

iepirkšanās papildinošo lomu18.

Šādu tirgus definīciju Eiropas Komisija ir pielietojusi

vairākās lietās, secinot, ka ir atsevišķi nodalāma

mazumtirdzniecība ikdienas patēriņa precēm, kuras galvenokārt

tiek realizētas ar supermārketu, hipermārketu un zemo cenu

veikalu ķēžu starpniecību19. Pēc būtības tā ir

uzskatāma par tradicionālu EK pieeju lietās, kas saistītas ar

ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību.

Konkrētā apvienošanās nerada būtisku ietekmi uz

mazumtirdzniecību lielveikalu vidē. Iesniedzējam, realizējot

konkrēto apvienošanās darījumu, palielinās tirgus daļa konkrētajā

tirgū, bet šis tirgus daļas palielinājums nav uzskatāms par tādu,

kas novestu pie iespējama dominējošā stāvokļa rašanās vai

nostiprināšanās. Arī Iesniedzēja tirgus varas pieaugums nav

uzskatāms par tādu, kas apdraudētu konkurenci lielveikalu

vidē.

4.3. Ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē Latvijas

teritorijā

Par galvenajiem konkrētā tirgus dalībniekiem ir uzskatāmi: SIA

"MAXIMA Latvija" (veikali MAXIMA X, XX, XXX),

SIA "Rimi Latvia" (veikali RIMI), SIA

"SUPERNETTO" (veikali SUPERNETTO)20,

SIA "Palink" (veikali IKI, Cento), SIA

"Iepirkumu grupa" (veikali top!, mini top), SIA

"Stockmann" (veikals STOCKMANN), SIA "Skai

Baltija" (veikali Sky), SIA "Latvijas Tirgotāju

Savienība" (LaTS), SIA

"BALTSTOR"21 (veikali MEGO, VESKO,

citi), uzņēmumu grupa "AIBE"22

(AIBE), AS "Prisma Latvija" (veikali

PRISMA), SIA "BETA" (veikali BETA).

Kā tas izriet no iepriekšējiem KP lēmumiem23, SIA

"Rimi Latvia" apgrozījums konkrētajā tirgū ir līdzīgs

SIA "MAXIMA Latvija" apgrozījumam. Savukārt SIA

"Rimi Latvia" tirgus daļa ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecībā lielveikalu vidē 2009./2010.gadā nepārsniedz

40%24. SIA "MAXIMA Latvija" tirgus daļa

konkrētajā tirgū atbilstoši KP secinājumiem, 2009./2010.gadā arī

bija līdzīga un nepārsniedza 40%25. Savukārt,

Iesniedzēja tirgus daļa konkrētajā tirgū Līguma noslēgšanas brīdī

nepārsniedza 10%.

Iesniedzējs uzskata, ka Līguma noslēgšanas rezultātā netiks

būtiski ietekmēta konkurence konkrētajā tirgū. Darījuma rezultātā

neveidojas un nenostiprinās Iesniedzēja dominējošais stāvoklis

ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē

Latvijas teritorijā.

Tādējādi, KP secina, ka abi divi tirgus līderi, proti, MAXIMA

un RIMI, ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū

lielveikalu vidē ir izteikti līderi un citi tirgus dalībnieki

nespēj izdarīt pietiekošu konkurences spiedienu uz šiem

pieminētajiem tirgus dalībniekiem.

4.4. Iepirkumu tirgus Latvijas

teritorijā

Ņemot vērā KP līdzšinējo praksi26, vērtējot līdzīga

veida apvienošanas lietas, par vienu no konkrētajiem tirgiem, kas

potenciāli var tikt ietekmēts apvienošanās rezultātā, ir

uzskatāms iepirkuma tirgus. Citās lietās tas var tikt noteikts

arī šaurāk, ņemot vērā konkrētās preces vai preču grupas

aizvietojamību. Mazumtirgotājs nodrošina galapatērētājam

daudzveidīgu un atšķirīgu preču piegādi, līdz ar to arī tā

iepirkumu veido dažādu preču piegāžu kopums.

Vērtējot iepirkuma tirgus ģeogrāfisko tirgu, jāņem vērā

konkrētā mazumtirgotāja preču iepirkšanas robežas, t.i., iespējas

izvēlēties sev piegādātājus.

Konkrētajā tirgū darbojas tie paši tirgus dalībnieki, kas

darbojas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū.

Darbība iepirkuma tirgū, iegādājoties preces no

vairumtirgotājiem un ražotājiem, nodrošina tiem iespēju darboties

un konkurēt savā starpā mazumtirdzniecības tirgū. Par Iesniedzēja

galvenajiem konkurentiem konkrētajā tirgū ir uzskatāmas

sabiedrības (1) SIA "Rimi Latvia", (2) SIA "MAXIMA

Latvija", (3) Baltstor, (4) AIBE, (5) LaTS. Baltstor un LaTS

ir uzņēmumu apvienības, kuru uzdevums ir veikt centralizētus

iepirkumus (apvienības biedru kopīgos iepirkumus).

Ziņojumā ir norādīts, ka Iesniedzējs veic preču iepirkumus gan

no Latvijas vairumtirgotājiem/ ražotājiem, gan arī no ārvalstu

sadarbības partneriem. Lielākie mazumtirgotāji veic iepirkumus

ārvalstīs, un šāda iepirkuma politika palielina aizvietojamību

tirgus pieprasījuma pusē. Pašreizējā konkrētā tirgus struktūra

liecina, ka mazumtirdzniecības ķēdes vietējiem pārtikas preču

ražotājiem/piegādātājiem ir neaizvietojams noieta kanāls.

Papildus minētajam KP jau ir secinājusi, ka piegādātāji,

kuriem nav līdzvērtīgu izplatīšanas kanālu, spiesti akceptēt

tirgus līderu nosacījumus, jo labi attīstīts un plaši sazarots

mazumtirdzniecības kanāls ir būtisks priekšnosacījums, kā tiem

savu preci aizgādāt līdz galapatērētājam.

Mazumtirdzniecības veikalu ķēdes ir uzskatāmas par ļoti

nozīmīgiem sadarbības partneriem ražotājiem un vairumtirgotājiem,

ko zaudējot ražotājs nevar kompensēt ar citu noieta kanālu, lai

nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu saimniecisku darbību.

Jāsecina, ka pašreizējā konkrētā tirgus struktūra liecina, ka

vismaz divas lielākās mazumtirdzniecības ķēdes vietējiem pārtikas

preču ražotājiem/piegādātājiem ir neaizvietojams noieta kanāls.

Tā kā SIA "Maxima Latvija" un SIA "Rimi

Latvia" aizņem konkrētajā tirgū kopā vairāk kā 60% un pārējo

daļu dala citas mazākās veikalu ķēdes, kuras preču iepirkšanas

noteikumu izveidē cenšas sekot tirgus līderiem, secināms, ka

lielākā daļa preču Latvijas tirgū tiek iepirktas analoģiski

nosacījumiem, kurus ir izvirzījušas lielveikalu ķēdes, un starp

tiem nav būtisku atšķirību.

Iesniedzējs ir uzskatāms par salīdzinoši lielu iepirkumu

tirgus dalībnieku. Ņemot vērā, ka Iesniedzējam ir pietiekoši

plašs mazumtirdzniecības tīkls, kas, pie tam, ir izvietots

gandrīz pa visu Latviju, uzskatāms, ka tam ir būtiska ietekme

konkrētajā tirgū, tomēr tā iepirkumu vara nav salīdzināma ar

lielākajiem tirgus dalībniekiem (SIA "Rimi Latvia" un

SIA "Maxima Latvija"). Atverot vienu jaunu veikalu

Daugavpilī, Iesniedzējs spēs nodrošināt papildus tirdzniecības

platības, kuras būs nepieciešams aizpildīt ar produkciju, kuru

piedāvāt patērētājiem. Tas, savukārt nozīmē, ka palielināsies arī

Iesniedzēja iepirkumu apjoms, ja Iesniedzējs ar šī veikala

atvēršanu papildina savu veikalu skaitu un paralēli nelikvidē

kādu citu veikalu.

Palielinoties iepirkuma apjomam, Iesniedzējam radīsies iespēja

iegūt sev izdevīgākus sadarbības noteikumus ar piegādātājiem,

kas, sekojoši, var ietekmēt tā stāvokli mazumtirdzniecības tirgū,

jo abi šie tirgi (t.i., iepirkumu tirgus un plaša patēriņa preču

mazumtirdzniecības tirgus) ir ļoti cieši saistīti un pakārtoti

viens otram. Respektīvi, izmaiņas vienā no tirgiem (piemēram,

pieprasījuma samazināšanās mazumtirdzniecības tirgū pēc konkrētas

preces automātiski ietekmē iepirkumu tirgu, jo mazumtirgotāji šo

konkrēto preci iegādāsies mazāk) būtiski skar arī otru tirgu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, KP secina, ka konkrētās

apvienošanās rezultātā neradīsies dominējošais stāvoklis un

netiks būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū, jo divi

citi lielākie iepirkumu tirgus dalībnieki (RIMI un MAXIMA)

saglabā savas līderpozīcijas konkrētajā tirgū. Iesniedzēja tirgus

vara ir pietiekami nozīmīga konkrētajā tirgū, tomēr tā nav

salīdzināma ar abu lielāko tirgus dalībnieku tirgus varu, kas šī

iemesla dēļ piegādātājiem ir uzskatāmi par neaizvietojamiem

noieta kanāliem.