5. pants

Konkrētās preces tirgus, kuru

ietekmē apvienošanās

[21] Lai arī AB "Linas Agro Group" grupā

ietilpstošie uzņēmumi nodarbojas ar dažāda veida lauksaimniecības

kultūru un lopu audzēšanu, neviens no tiem nenodarbojas ar vistu

audzēšanu vai gaļas pārstrādi. Tādējādi AB "Linas Agro

Group" grupas saimnieciskā darbība horizontāli nepārklājas

ar AS "Putnu fabrika Ķekava", SIA

"Lielzeltiņi", SIA "Cerova" un SIA

"Broileks" darbības jomu.

[22] AB "Linas Agro Group" darbojas tirgos, kas ir

vertikāli saistīti ar tirgiem, kuros darbojas SIA

"Lielzeltiņi"

- AB "Linas Agro Group" nodarbojas ar graudu

tirdzniecību. SIA "Lielzeltiņi" ražo kombinēto barību

vistu audzēšanai, un graudi ir kombinētās lopbarības ražošanas

izejviela. AB "Linas Agro Group" ir viens no SIA

"Lielzeltiņi" graudu piegādātājiem.

- Viens no rapša izmantošanas veidiem ir izejviela eļļas raušu

ražošanai (kurus AB "Linas Agro Group" neražo). Eļļas

rauši ir kombinētās lopbarības ražošanas izejviela.

[23] AS "Putnu fabrika Ķekava" un SIA

"Lielzeltiņi" darbojas vistas gaļas un vistas gaļas

produktu vairumtirdzniecības tirgū. Abi šie uzņēmumi ir pilna

cikla vistas gaļas ražotāji, tādējādi ir uzskatāmi par

konkurentiem.

[24] Eiropas Komisija jau iepriekš ir konstatējusi, ka kā

atsevišķi tirgi ir nošķirami mājputnu gaļas tirgus, liellopu un

cūkas gaļas tirgus un šo gaļu produkti var tikt skatīti arī

šaurāk.1 Vienlaicīgi, ievērojot zemāk izklāstītos

argumentus par apvienošanos ietekmi uz vistas gaļas un vistas

gaļas produktu vairumtirdzniecības tirgu, KP uzskata, ka nav

lietderīgi dalīt vistas gaļas vairumtirdzniecības tirgu smalkāk

pa vistas gaļas produktu veidiem, jo tas neietekmē secinājumus

par apvienošanās ietekmi.

[25] Ņemot vērā iepriekš minēto, KP uzskata, ka ietekmētais

konkrētās preces tirgus ir:

- vistas gaļas un vistas gaļas produktu vairumtirdzniecības

tirgus;

- graudu vairumtirdzniecības tirgus.

[26] Vistas gaļas piegādes ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks

nekā Latvija un ir nosakāms ne mazāks kā Baltijas valstis.

[27] Pamats tam, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

definējams plašāks par Latviju, ir vistas gaļas un vistas gaļas

produktu vairumtirdzniecības tirgus struktūra - lielais importa

un eksporta apjoms, kā arī tas, ka uzņēmumi, kuri darbojas tirgū,

ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas uzņēmumi.

Papildus jāņem vērā, ka liela daļa šo uzņēmumu ir vertikāli

integrēto uzņēmumu grupu dalībnieki un šo grupu uzņēmumi darbojas

visā Baltijā.

[28] Attiecībā par konkrēto ģeogrāfisko tirgu definēšanu

graudu vairumtirdzniecībai KP konstatē, ka Latvijā darbojas

uzņēmumi, kuri iepērk graudus to tālākam eksportam uz citām

valstīm, tā pat ik gadu lielu daļu graudu Latvijā ieved no

ārvalstīm (Dānijas, Igaunijas, Kazahstānas, Lietuvas, Krievijas

u.c.), tāpēc KP uzskata, ka graudu vairumtirdzniecības

ģeogrāfiskais tirgus ir starptautisks un nosakāms plašāks nekā

Latvija, ne mazāk kā Baltijas valstis. Cenas graudu

vairumtirdzniecības tirgū neveidojas atkarībā no pašizmaksas

un/vai pieprasījuma-piedāvājuma ietekmē vietējā tirgū, bet

veidojas preču biržās globālā pieprasījuma-piedāvājuma ietekmē.

KP uzskata, ka nav nepieciešams konkrēto ģeogrāfisko tirgu

definēt precīzāk, jo tas neietekmēs secinājumus par apvienošanās

ietekmi.