Vairogs6. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Apvienošanās ietekmes
izvērtējums
6.1. Svaigas/atdzesētas vistas gaļas
vairumtirdzniecības tirgus raksturojums
[29] Latvijas vistas gaļas tirgū tiek realizēta un patērēta,
galvenokārt Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā ražota vistas
gaļa. Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem laika
periodā no 2010.-2012.gadam2 no kopējā Latvijā
patērētā vistas gaļas apjoma mazāk nekā 40% tiek ražoti Latvijā
(attēls Nr.2). Ir vērojama neliela importa īpatsvara pieauguma
tendence.
Attēls Nr.2
Vistas gaļas piegāde Latvijā
(apjoms, t)
[30] Apvienošanās dalībnieki par saviem galvenajiem
konkurentiem norādīja:
- AB "Vilniaus paukštynas" (Lietuva);
- AB "Kaišiadorių paukštynas" (Lietuva);
Abi šie uzņēmumi ir daļa no AB "Kauno Grūdai"
(Lietuva) grupas. Šie uzņēmumi ir vistas gaļas un vistas gaļas
produktu ražošanas uzņēmumi, savukārt AB "Kauno Grūdai"
darbojas līdzīgos tirgos kā AB "Linas Agro Group" -
lauksaimniecības produktu tirdzniecība (tai skaitā graudi un
rapsis), lauksaimniecības izejvielu piegāde, loģistikas
pakalpojumi u.tml.
- AS "Rīgas Miesnieks";
- AS "Tallegg" (Igaunija);
Šie abi uzņēmumi pieder HKScan Oyj grupai (Somija). HKScan Oyj
grupas uzņēmumi darbojas Somijā, Dānijā, Zviedrijā, Baltijas
valstīs un Polijā. Visi šīs grupas uzņēmumi darbojas vistas gaļas
un vistas gaļas piegādes tirgū.
- CEDROB S.A. (Polija).
[31] Izvērtējot vistas gaļas ražotāju datus par saražoto
apjomu Latvijas tirgum, tika konstatēts, ka lielākais vistas
gaļas noieta kanāls ir mazumtirdzniecības veikali, tad
vairumtirdzniecība un vistas gaļas produktu ražotāji (izejvielu
iepircēji).
[32] Izvērtējot mazumtirgotāju iepirkuma datus, tika
konstatēts, ka lielākais vistas gaļas noieta kanāls Latvijā ir
SIA "RIMI LATVIA", SIA "MAXIMA Latvija" un
SIA "Palink" veikali.
[33] Analizējot svaigas/atdzesētas gaļas piegādātājus un to
piegādes apjomus, tika konstatēts, ka lielākie svaigas/atdzesētas
vistas gaļas piegādātāji ir:
- AS "Putnu fabrika Ķekava";
- SIA "Lielzeltiņi";
- AB "Vilniaus paukštynas" (Lietuva);
- AB "Kaišiadorių paukštynas" (Lietuva);
- AS "Rīgas Miesnieks".
[34] Attēlā Nr.3 var redzēt katra mazumtirgotāja
svaigas/atdzesētas vistas gaļas iepirkuma apjomu no katra
piegādātāja. Pēc attēlā norādītajiem datiem var redzēt, ka katram
mazumtirdzniecības tīklam pārsvarā ir viens svaigas/atdzesētas
vistas gaļas piegādātājs, kas nodrošina pamata apjomu. (*)
Attēls Nr.3
Svaigas/atdzesētas vistas gaļas
procentuālais iepirkuma sadalījums starp piegādātājiem (*)
[35] SIA "PALINK" svaigas/atdzesētas vistas gaļas
piegādātāju skaits (*). 1.tabula (*).
[36] SIA "RIMI LATVIA" svaigas/atdzesētas vistas
gaļas piegādātāju skaits (*). 2.tabula(*)
[37] SIA "MAXIMA Latvija" svaigas/atdzesētas vistas
gaļas piegādātāju skaits (*). 3.tabula (*).
[38] SIA "Pārtikas tirdzniecības apvienība"
svaigas/atdzesētas vistas gaļas piegādātāju skaits (*).
4.tabula(*).
[39] AS "Prisma Latvija" svaigas/atdzesētas vistas
gaļas piegādātāju skaits (*). 5.tabula (*).
[40] Apkopojot datus par mazumtirgotājiem piegādāto
svaigas/atdzesētas vistas gaļas apjomu (t), tika konstatēts, ka
2012.gadā lielāko apjomu piegādā AS "Putnu fabrika
Ķekava" un SIA "Lielzeltiņi".
6.tabula (*)
Uzņēmuma
nosaukums
2011
2012
Putnu fabrika Ķekava AS
(*) < 20%
(*) < 40%
Lielzeltiņi SIA
(*) < 35%
(*) < 40%
KAIŠIADORIŲ PAUKŠTYNAS AB
(*) < 20%
(*) < 20%
Vilniaus paukstynas AB
(*) < 20%
(*) < 10%
Rīgas Miesnieks AS
(*) < 10%
(*) < 10%
Pārējie zem 1%
(*) < 15%
(*) < 5%
[41] Pēc izanalizētajiem mazumtirgotāju datiem var redzēt, ka
pašlaik tirgū aktīvi darbojas AS "Putnu fabrika
Ķekava", SIA "Lielzeltiņi", AB "Vilniaus
paukštynas" (Lietuva), AB "Kaišiadorių paukštynas"
(Lietuva), AS "Rīgas miesnieks".
[42] Aptaujājot mazumtirgotājus, tika konstatēts, ka papildus
šiem pašlaik aktīvajiem piegādātājiem pastāv arī citi alternatīvi
uzņēmumi, no kuriem ir iespējams iepirkt svaigu/atdzesētu vistas
gaļu. Kā svaigas/atdzesētas vistas gaļas piegādātāju alternatīvas
apvienošanās dalībniekiem mazumtirgotāji nosauca šādus
uzņēmumus:
(*)
[43] Izvērtējot Centrālās statistikas biroja datus par Latvijā
saražoto vistas gaļas apjomu un apvienošanās dalībnieku
iesniegtos datus, tika secināts, ka AS "Putnu fabrika
Ķekava" un SIA "Lielzeltiņi" ir lielākie vistas
gaļas ražotāji Latvijā. To kopējais vistas gaļas ražošanas apjoms
katru gadu ir ap 95% no kopējā ražošanas apjoma Latvijā.
[44] Kā iepriekš minēts un atspoguļots attēlā nr.2., lielākā
daļa vistas gaļas Latvijā ir importēta, tajā pašā laikā liela
daļa Latvijā saražotās vistas gaļas tiek eksportēta uz ārvalstīm.
(*)
[45] Apvienošanās ietekmes analīzes ietvaros tika vērtēts arī
mazumtirgotāju viedoklis par apvienošanās dalībnieku tirgus varu.
Mazumtirgotāji atzīst, ka apvienošanās dalībnieki ir lielākie
Latvijas vistas gaļas ražotāji un norāda, ka alternatīvu vistas
gaļas piegādātāju, kuri piegādātu Latvijā ražotu vistas gaļu, nav
tomēr tika arī norādīts, ka galvenie kritēriji vistas gaļas
izvēlei ir cena un kvalitāte un atbilstoši šiem kritērijiem tirgū
pastāv daudz alternatīvu piegādātāju, tādējādi apvienošanās
dalībniekiem nav tādas tirgus varas, kas var ietekmēt piedāvājumu
vai cenu. Mazumtirgotāju viedokļi ir atspoguļoti 7.tabulā.
7.tabula
Mazumtirgotāju viedokļi par
apvienošanās dalībnieku tirgus varu (*)
[46] Apvienošanās dalībnieku konkurējošie uzņēmumi norādīja,
ka nesaskata negatīvas sekas konkurencei pēc apvienošanās, kā arī
tika izteikts viedoklis, ka apvienošanās varētu uzlabot
konkurences situāciju. Konkurējošo uzņēmumu viedokļi atspoguļoti
8.tabulā.
8.tabula
Apvienošanās dalībnieku konkurējošo
uzņēmumu viedoklis (*)
6.2. Vistas gaļas produktu
vairumtirdzniecības tirgus raksturojums
[47] Apvienošanās dalībnieki kā galvenos konkurentus vistas
gaļas produktu tirgū ir norādījuši šādus uzņēmumus:
- AS "Rīgas Miesnieks";
- SIA "Marno";
- SIA "Rēzeknes Gaļas Kombināts";
- AS "LIDO";
- AS "Talsu Gaļa";
- SIA "Forevers";
- SIA "Gaļas Pārstrādes Uzņēmums Nākotne";
- AS "MAAG Gruup" (Igaunija);
- UAB "Biovela" (Lietuva);
- ZUB "Nematekas" (Lietuva);
- AS "Rakvere Lihakombinaat" (Igaunija);
- S.A. CEDROB (Polija);
- INDYKPOL (Polija).
[48] Veicot vistas gaļas produktu tirgus izvērtēšanu Latvijā,
tika secināts, ka tirgū pastāv aptuveni 20 vistas gaļas produktu
piegādātāji, kas piegādā Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā,
Dānijā un Zviedrijā ražotus vistas gaļas produktus.
[49] SIA "PALINK" vistas gaļas produktu piegādātāju
skaits (*). 9.tabula (*)
[50] SIA "RIMI LATVIA" vistas gaļas produktu
piegādātāju skaits (*). 10.tabula (*)
[51] SIA "MAXIMA Latvija" vistas gaļas produktu
piegādātāju skaits (*). 11.tabula (*)
[52] SIA "Pārtikas tirdzniecības apvienība" vistas
gaļas produktu piegādātāju skaits (*). 12.tabula (*)
[53] AS "Prisma Latvija" vistas gaļas produktu
piegādātāju skaits (*). 13.tabula (*)
[54] KP secina, ka palielinās vistas gaļas produktu
piegādātāju skaits un ka bez apvienošanās dalībniekiem pastāv
citi vistas gaļas produktu piegādātāji, kuri spēj nodrošināt
mazumtirdzniecības tīkliem līdzvērtīgu piegādes apjomu.
[55] Lielākie vistas gaļas produktu piegādātāji
mazumtirgotājiem ir:
- Rīgas Miesnieks AS
- Putnu fabrika Ķekava AS
- AB VILNIAUS PAUKSTYNAS
- Lielzeltiņi SIA
- Vārpas N SIA
- LIDO A/S
- Rēzeknes gaļas kombināts SIA
- RAMATAS SIA
[56] Aptaujājot vistas gaļas produktu ražotājus, kas ir gan
apvienošanās dalībnieku konkurenti vistas gaļas produktu tirgū,
gan apvienošanās dalībnieku klienti vistas gaļas
vairumtirdzniecības tirgū, tika iegūts viedoklis, ka apvienošanās
būtiski neietekmēs tirgu un apvienošanās rezultātā apvienošanās
dalībniekiem būs iespēja efektivizēt ražošanu un uzlabot
kvalitātes standartus, kas uzņēmumus varētu darīt
konkurētspējīgākus attiecībā pret ārvalstu vista gaļas
ražotājiem. Uzņēmumu viedokļi ir atspoguļoti 14.tabulā.
14.tabula
Vistas gaļas produktu ražotāju
viedoklis (*)
6.3. Ietekmes raksturojums
[57] KP nesaskata risku, ka apvienošanās rezultātā varētu
rasties vai nostiprināties dominējošs stāvoklis vai tā varētu
radīt būtiskus konkurences ierobežojumus.
[58] Ņemot vērā, ka ģeogrāfiskais tirgus nav tikai Latvija,
bet vismaz Baltijas valstis, Latvijā, tad Apvienošanās rezultātā
apvienošanās dalībnieki neiegūtu tādu tirgus varu, kas spētu
ietekmēt piedāvājumu vai cenu.
[59] Lai gan Apvienošanās dalībnieki ir Latvijas lielākie
vistas gaļas ražotāji un vieni no lielākajiem vistas gaļas
produktu ražotājiem, bez kuriem nav alternatīvu piegādātāju
vietējās izcelsmes vistas gaļai, tomēr tas nerada apvienošanās
dalībniekiem tādu tirgus varu, kas spēj būtiski ietekmēt
piedāvājumu vai cenu.
[60] Galvenie kritēriji, pēc kuriem patērētājs izvēlās vistas
gaļu, ir cena un kvalitāte. Vistas gaļai Latvijas tirgū ir
pietiekami alternatīvu piegādātāju, kas pēc kritērijiem
"cena" un "kvalitāte" ir konkurētspējīgi ar
AS "Putnu fabrika Ķekava" un SIA
"Lielzeltiņi" produkciju. Mazumtirgotāji norādīja, ka
arī preces ražotājvalsts ir viens no kritērijiem, pēc kuriem tiek
izvēlēta produkcija, tomēr, ja cena vai kvalitāte nav
konkurētspējīga, tad šis kritērijs nav uzskatāms par
noteicošu.
[61] KP uzskata, ka, ņemot vērā lielo konkurenci vistas gaļas
tirgū un faktu, ka vistas gaļas tirgū darbojas daudzi ārvalstu
ražotāji, kā arī to, ka apvienošanās dalībnieku lielākie
konkurenti darbojas lielās uzņēmumu grupās, kuriem ir vertikāli
integrēta darbība, un šo grupu uzņēmumi darbojas visā Baltijā un
Skandināvijā, tad apvienošanās varētu radīt pozitīvu ietekmi uz
konkurenci, radot konkurētspējīgāku uzņēmumu.
6.4. Graudu vairumtirdzniecības
tirgus raksturojums
[62] AB "Linas Agro Group" nodarbojas ar graudu
tirdzniecību, bet SIA "Lielzeltiņi" ražo kombinēto
barību vistu audzēšanai un graudi ir kombinētās lopbarības
ražošanas izejviela. AB "Linas Agro Group" ir viens no
SIA "Lielzeltiņi" graudu piegādātājiem, tādējādi AB
"Linas Agro Group" darbojas tirgū, kas ir vertikāli
saistīts ar tirgu, kurā darbojas SIA "Lielzeltiņi".
[63] AB "Linas Agro Group" tirgus daļa graudu
iepirkuma tirgū Latvijā pēdējo triju gadu laikā ir samazinājusies
un 2012.gadā uzņēmuma tirgus daļa ir (*)% < 10%.
15.tabula
Graudu piegāde - Latvijas tirgū
saražoto graudu iepirkums
Gads
Graudu piegāde - Latvijas
tirgū saražoto graudu iepirkums3
Linas Agro iepirkums
(tonnas)
Linas Agro tirgus daļa %
(tonnas)
2012
1 788 397
(*)
(*) < 10 %
2011
1 176 200
(*)
(*) < 10 %
2010
1 217 800
(*)
(*) < 10 %
[64] AB "Linas Agro Group" uzņēmumi graudus Latvijā
neieved un eksportē gandrīz 100% no visiem tās Latvijas tirgū
iepirktajiem graudiem. Lauksaimnieki bieži sadarbojas
lauksaimnieku kooperatīvo apvienību ietvaros (piemēram, LATRAPS),
kas faktiski darbojas kā lauksaimnieku kolektīvās pārdošanas
organizācija, un graudu cena pamatā ir atkarīga nevis no Latvijas
pieprasījuma un piedāvājuma faktoriem, bet gan starptautiskās
biržas cenu svārstībām.
[65] Latvijas graudu audzēšanas tirgū darbojas daudz tirgus
dalībnieku - lauksaimnieki. (*)
[66] AB "Linas Agro Group" konkurenti graudu
iepirkumu Latvijas tirgū ir LPKS "Latraps" un SIA
"Elagro Trade" ar tirgus daļu virs 10%. Lielākie graudu
pārdevēji tirgū ir vietējie ražotāji un tirgotāji - starpnieki.
Viņi pārdod graudus vietējiem ražotājiem - AS "Rīgas
Dzirnavnieks", AS "Balticovo" u.c., kā arī
lauksaimniekiem.
[67] SIA "Lielzeltiņi" lopbarību ražo pašpatēriņam
un tirdzniecībai. (*)
6.5. Ietekmes raksturojums
[68] Kā ir atzinusi Eiropas Komisija Pamatnostādnēs par
nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu
par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, nehorizontālā
apvienošanās nerada draudus efektīvai konkurencei, izņemot
gadījumus, kad apvienotajai struktūrai ir ievērojama ietekme (kas
ne vienmēr nozīmē dominējošo stāvokli) vismaz vienā no
attiecīgajiem tirgiem4.
[69] KP izvērtēja riskus, kādi varētu rasties vertikālās
apvienošanās rezultātā konkrētajā tirgū:
- Tirgus dalībnieku izslēgšana - apvienošanās rezultātā
faktiskajiem vai potenciālajiem konkurentiem tiek apgrūtināta vai
liegta pieeja piegādēm vai tirgiem, tādējādi samazinot uzņēmuma
spēju un/vai stimulu konkurēt. Tādas rīcības rezultātā uzņēmumi,
kas apvienojas, un, iespējams, arī daži to konkurenti var
izdevīgi paaugstināt no patērētājiem prasīto cenu.
- Koordinēta ietekme - ja apvienošanās maina konkurences
raksturu tā, ka uzņēmumi, kas iepriekš savu rīcību nesaskaņoja,
tagad visdrīzāk saskaņos cenu paaugstināšanu vai citādi kaitēs
efektīvai konkurencei. Apvienošanās var arī padarīt koordināciju
vieglāku, stabilāku un efektīvāku tiem uzņēmumiem, kuri to
izmantoja jau pirms apvienošanās.
[70] Cenas graudu vairumtirdzniecības tirgū neveidojas
atkarībā no pašizmaksas un/vai pieprasījuma-piedāvājuma ietekmē
vietējā tirgū, bet veidojas preču biržās globālā
pieprasījuma-piedāvājuma ietekmē, tādejādi graudu
vairumtirdzniecības ģeogrāfiskais tirgus ir daudz plašāks par
Latviju.
[71] Veicot Apvienošanās izvērtēšanu, netika konstatēti fakti,
kas liecinātu par iespējamām negatīvām sekām, apvienojoties SIA
"Lielzeltiņi" un AB "Linas Agro Group". Ņemot
vērā lielo konkurenci graudu tirgū, kā arī AB "Linas Agro
Group" nelielo tirgus daļu, KP neuzskata, ka šī apvienošanās
varētu radīt norobežošanu, kā rezultātā faktiskajiem vai
potenciālajiem konkurentiem tiek apgrūtināta vai liegta pieeja
piegādēm vai tirgiem, tādējādi samazinot uzņēmuma spēju un/vai
stimulu konkurēt.
[72] Apvienošanas izvērtējumā netika konstatēts, ka AB
"Linas Agro Group" vai SIA "Lielzeltiņi" būtu
tāda tirgus vara, kas ļautu palielināt cenas, tādējādi netiek
saskatīts risks, ka apvienošanās rezultātā varētu tikt celtas
cenas.