5. pants

Ar Izlietotā iepakojuma un VKP

apsaimniekošanas vertikāli saistītie tirgi

84 Normatīvais regulējums nosaka DRN likmes un reģenerācijas

normas katram iepakojuma materiāla veidam. DRN maksātāji, lai

saņemtu atbrīvojumu no DRN, slēdz līgumu ar RASO par iepakojuma,

kas radies tā darbības rezultātā, apsaimniekošanu. Tā kā

iepakotāji to saimnieciskās darbības ietvaros realizē preces

dažāda materiāla veida iepakojumos, līgumā ar RASO, ņemot vērā

lietderības apsvērumus, iepakotāji pamatā ietver visus iepakotāja

realizētos iepakojuma materiāla veidus, kuru apsaimniekošanu

atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām nodrošina

RASO.

85 RASO ir patstāvīgs pienākums izpildīt normatīvajos aktos

noteiktās pārstrādes un reģenerācijas normas, kas katram

iepakojuma materiāla veidam noteiktas atšķirīgas. Ja RASO

neizpilda iepriekš minētās pārstrādes un reģenerācijas normas,

VVD lauž līgumu ar RASO, un DRN maksātāji, kas noslēguši līgumu

ar RASO, nesaņem atbrīvojumu no DRN samaksas. Lai DRN maksātāji

turpinātu saņemt atbrīvojumu no DRN samaksas, tiem ir jāslēdz

līgums ar citu RASO, kam ir spēkā esošs līgums ar VVD.

86 DRNL 6.1 panta ceturtā daļa nosaka RASO

pienākumu nodrošināt "savu vai līgumpartneru Latvijas

Republikas teritorijā tirgū laisto preču un iepakojuma

atkritumu efektīvu apsaimniekošanu, ieskaitot attiecīgā

veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un

reģenerāciju". Līdz ar to, lai RASO izpildītu pret

saviem līgumpartneriem (DRN maksātājiem) uzņemtās saistības, RASO

ir jānodrošina attiecīgo preču un iepakojuma atkritumu

apsaimniekošana šādos četros AAL minētos posmos:

a. dalīta savākšana - atkritumu savākšana, atsevišķi nodalot

atkritumus pēc to veida un īpašībām, lai veicinātu atkritumu

sagatavošanu reģenerācijai vai apglabāšanai, kā arī reģenerāciju

vai saglabāšanu23;

b. šķirošana - atsevišķu atkritumu veidu manuāla atdalīšana no

kopējās atkritumu plūsmas atkritumu rašanās vietā, manuāla vai

automatizēta atdalīšana no kopējās atkritumu plūsmas atkritumu

savākšanas un šķirošanas vietās, kā arī atkritumu reģenerācijas

un atkritumu apglabāšanas iekārtās24;

c. pārstrāde - atkritumu reģenerācijas darbība, kurā atkritumu

materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās atbilstoši

to sākotnējam vai citam izmantošanas veidam, ietverot organisko

materiālu pārstrādi un izņemot atkritumos esošās enerģijas

reģenerāciju un tādu materiālu izgatavošanu, kuri tiks izmantoti

par kurināmo vai izrakto tilpņu aizbēršanai25;

d. reģenerācija - jebkura darbība, kuras galvenais rezultāts

ir atkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos vai

tautsaimniecībā, aizstājot ar tiem citus materiālus, kuri būtu

izmantoti attiecīgajai darbībai, vai atkritumu sagatavošana šādai

izmantošanai26.

87 Līdz ar to RASO darbība ir saistīta ar šādu atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu: dalītā vākšana,

šķirošana, pārstrāde un reģenerācija. Katra no iepriekš minētajām

darbībām uzskatāma par atsevišķu atkritumu apsaimniekošanas

ietvaros veicamu darbību, kuru komersants drīkst veikt, ja

saņēmis atbilstošu atļauju. Katrai no minētajām darbībām

nepieciešama atsevišķa atļauja. Atļauja veikt vienu no minētajām

darbībām neierobežo komersanta iespējas saņemt atļauju citu ar

atkritumu apsaimniekošanu saistītu darbību veikšanai, ja tas

izpilda atļaujas saņemšanai normatīvajā regulējumā noteiktās

prasības.

88 Normatīvais regulējums27 paredz atļaujas

izsniegšanu, t.sk. atkritumu savākšanai, neparedzot atsevišķas

atļaujas izsniegšanu dalītai vākšanai. Līdz ar to atkritumu

apsaimniekotājs atkritumu dalīto vākšanu drīkst veikt, ja šādas

darbības veikšana ir norādīta tam izsniegtajā savākšanas atļaujā,

turklāt izsniegtajā atļaujā ir jābūt norādītām atkritumu

savākšanas vietām, savācamo atkritumu veidiem u.c.

89 Atkritumu apsaimniekotājs drīkst savākt, šķirot un veikt

citas ar atkritumu saistītas darbības tikai tam izsniegtajā

atļaujā norādītajos veidos, vietās un ar tiem atkritumu veidiem,

kas norādīti tam izsniegtajā atļaujā.

5.1. Savākšana un šķirošana

Konkrētās preces tirgus

Izlietotā iepakojuma savākšana un

šķirošana

90 Preces ražotājam ir finansiāla un organizatoriska atbildība

par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu

apsaimniekošanu. Patērētāji iegādājas preces ar dažādu mērķi,

piemēram, komercsabiedrības, t.sk. ražošanas un tirdzniecības

uzņēmumi, iegādājas preces, lai tās izmantotu citu preču

ražošanai un/vai pārdotu tālāk gala patērētājiem. Gala patērētāji

(piemēram, mājsaimniecības) iegādājas preces iepakojumā dažādu

vajadzību (piemēram, elektrisko tējkannu ūdens vārīšanai, pārtiku

dažādos iepakojumos utt.) apmierināšanai. Pie patērētāja preces

galvenokārt nonāk dažādu materiālu veidu (piemēram, kartona,

metāla, PET) iepakojumā.

91 Preces iepakojums kļūst par atkritumiem, kad patērētājs sāk

lietot preci vai pēc preces izlietošanas.

92 Pēc pielietojuma mērķa iepakojumu iedala primārajā

(tirdzniecības), sekundārajā un terciārajā (transporta)

iepakojumā.

93 Līdz ar to secināms, ka (1) iepakojums rodas saimnieciskās

darbības veikšanas vietās un mājsaimniecībās, (2) patērētāju

(uzņēmumu un mājsaimniecību) rīcībā nonāk dažāda veida un

materiāla iepakojums, no kura tiem nepieciešams atbrīvoties,

līdzīgi kā no atkritumiem.

94 Lai RASO nodrošinātu DRN maksātājiem, kas ar to noslēguši

līgumu, atbrīvojumu no DRN:

a. RASO ir jānodrošina mājsaimniecībā radītā: "(…)

izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku pieņemšana

visos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, kurus apsaimnieko

sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši

normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi

atkritumu apsaimniekošanas līgumu;

b. Izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku

pieņemšanu vai savākšanu papildus var organizēt saimnieciskās

darbības veikšanas vietās, izlietotā iepakojuma pieņemšanas

vietās atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepakojuma pieņemšanu

tirdzniecības vietā vai speciāli izveidotā iepakojuma pieņemšanas

punktā, kā arī atkritumu savākšanas vietās atbilstoši

normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas

vietām."28

95 Normatīvais regulējums paredz, ka no kopējā Latvijas

Republikas teritorijā savāktā izlietotā iepakojuma apjoma no

mājsaimniecībām savāktais izlietotā iepakojuma apjoms ir vismaz

25 % (2021. gadā).29

96 Līdz ar to secināms, ka atkritumu apsaimniekotāji izlietoto

iepakojumu savāc no mājsaimniecībām un komercsabiedrībām.

97 Atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu veidi ir noteikti

normatīvajos aktos, t.i., piemēram, sadzīves atkritumu dalītās

savākšanas punkts, šķiroto atkritumu savākšanas

laukums.30

98 Mājsaimniecības no izlietotā iepakojuma atbrīvojas,

galvenokārt to ievietojot tuvākajā šķiroto atkritumu savākšanas

laukumā vai speciāli izveidotā iepakojuma pieņemšanas punktā

esošajos šķirotu atkritumu konteineros, no kurienes to savāc

sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, kuru pašvaldība izvēlējusies

AAL 18. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un ar kuru

pašvaldība noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu tās teritorijā.

99 Mājsaimniecības no izlietotā iepakojuma var atbrīvoties,

t.sk., ievietojot to nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā. Arī

šajos konteineros ievietos atkritumus savāc iepriekš minētais

sadzīves atkritumu apsaimniekotājs.

100 Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana ir viena

no pašvaldības autonomajām funkcijām31. Pašvaldība

sadarbībā ar AAL 18. panta pirmajā daļā minēto atkritumu

apsaimniekotāju32 organizē sadzīves atkritumu, t.sk.

vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu,

sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu,

atsevišķu savākšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā

atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām kategorijām un

termiņam.33

101 Normatīvajos aktos arī noteikts, ka sadzīves atkritumu

apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem

aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu

apsaimniekošanas līgumu, slēdz līgumus par Izlietotā iepakojuma

pieņemšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai,

kādā piešķir atbrīvojumu no DRN samaksas par Izlietoto

iepakojumu, ar visiem RASO.34

102 Līdz ar to RASO, lai nodrošinātu normatīvajos aktos

noteikto Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, slēdz līgumus ar

sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem par Izlietotā iepakojuma

savākšanu no mājsaimniecībām (gala patērētājiem) šķiroto

atkritumu savākšanas laukumos u.c. Minētie līgumi paredz visa

veida Izlietotā iepakojuma savākšanu. Savukārt pašvaldības visu

Izlietotā iepakojuma veidu savākšanu šķiroto atkritumu savākšanas

laukumos u.c. vietās pieprasa no atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojuma sniedzēja, ar kuru tā noslēgusi līgumu.

103 Ārpus šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem un punktiem

(t.i., saimnieciskās darbības veikšanas vietās, Izlietotā

iepakojuma pieņemšanas vietās atbilstoši normatīvajiem aktiem par

iepakojuma pieņemšanu tirdzniecības vietā vai speciāli izveidotā

iepakojuma pieņemšanas punktā) galvenokārt tiek savākti

iepakojuma atkritumi, kas radušies komercdarbības veikšanas

vietās.

104 Ņemot vērā iepriekš minēto, lai RASO varētu izpildīt savas

pret līgumpartneriem uzņemtās saistības, primāri ir nepieciešams

no komercsabiedrībām un mājsaimniecībām savākt visa veida un

materiālu izlietoto iepakojumu. Izlietotā iepakojuma savākšana ir

pirmais Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas ietvaros veicamais

posms.

105 Mājsaimniecībām un komercsabiedrībām ir nepieciešams

atbrīvoties no to rīcībā esošā visiem izlietotā iepakojuma

materiāla veidiem. RASO ir nepieciešams savākt noteiktu apjomu no

tirgū laistā visu materiālu veidu iepakojuma apjoma. Tāpat jāņem

vērā, ka Izlietotā iepakojuma savākšana tiek organizēta, (i)

atsevišķi nodalot savācamos Izlietotā iepakojuma materiāla

veidus, (ii) RASO nepieciešams savākt katra Izlietotā iepakojuma

materiāla veidu ne mazākā apjomā, kā noteikts normatīvajos aktos.

Līdz ar to Izlietotā iepakojuma visu materiālu veidu savākšana no

pieprasījuma un piedāvājuma viedokļa nav aizvietojama ar kādu

citu pakalpojumu, tāpat, piemēram, izlietotā stikla iepakojuma

savākšana nav aizvietojama ar izlietotā kartona iepakojuma

savākšanu.

106 Izlietotā iepakojuma atkritumu savākšanas pakalpojums ne

no atkritumu radītāju, ne atkritumu apsaimniekotāju, ne RASO

viedokļa nav aizvietojams ar citu pakalpojumu.

107 Dalīti savākto Izlietoto iepakojumu sadzīves atkritumu

apsaimniekotājs nogādā šķirošanas iekārtās, kur tiek veikta

atkritumu sašķirošana pa materiālu veidiem (papīrs, kartons, PET,

stikls utt.), t.sk., no savāktā apjoma atšķirojot to daļu, kas

neatbilst nevienam materiālu veidam un attiecināma uz

nešķirotajiem atkritumiem. Dalīti vākto atkritumu šķirošana ir

neatņemams dalīti savākto atkritumu apsaimniekošanas posms.

108 Vienlaikus, ja atkritumu apsaimniekotājam nav iespēju

patstāvīgi veikt dalīti savākto atkritumu šķirošanu (piemēram,

nav atbilstošu iekārtu) vai dalīti savākto atkritumu apjoms

pārsniedz atkritumu savācēja šķirošanas kapacitāti, atkritumu

savācējs dalīti savāktos atkritumus var nogādāt šķirošanai uz

atbilstošām šķirošanas iekārtām.

109 Izlietoto iepakojumu nepieciešams atšķirot, t.sk. no

nešķiroto sadzīves atkritumu masas, ja gala patērētāji tos

ievietojuši nešķiroto atkritumu konteineros. Sadzīves atkritumu

apsaimniekotājs nešķirotos sadzīves atkritumus nogādā šķirošanas

iekārtās, kurās no nešķiroto sadzīves atkritumu masas tiek

atšķiroti pārstrādājamie (ņemot vērā materiāla veidu) un poligonā

apglabājamie atkritumi.

110 Atkritumu apsaimniekotāja, kas veicis atkritumu šķirošanu,

rīcībā pēc atkritumu šķirošanas darbību veikšanas ir sašķiroti

dažādu materiālu veidu atkritumi, kas nogādājami attiecīgo

atkritumu veidu pārstrādes vai reģenerācijas iekārtās.

111 Atkritumu (dalīti vākto un nešķiroto) šķirošana no

atkritumu apsaimniekotāju un RASO viedokļa nav aizvietojama ar

citu pakalpojumu. Tā kā vairāki Izlietotā iepakojuma materiālu

veidi no mājsaimniecībām tiek savākti kopējā plūsmā (piemēram,

atsevišķi nenodalot papīra un PET iepakojuma savākšanu), to

šķirošana ir uzskatāma par atkritumu apsaimniekošanas posmu, kura

rezultātā konstatējams katra savāktā Izlietotā iepakojuma

materiāla veida apjoms.

112 Ņemot vērā, ka visi Izlietotā iepakojuma materiāla veidi

tiek apsaimniekoti kopīgas apsaimniekošanas sistēmas ietvaros un

RASO slēdz līgumus ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem par

visa veida Izlietotā iepakojuma savākšanu, konkrētās lietas

ietvaros Izlietotā iepakojuma savākšana un šķirošana definējama

kā viens konkrētās preces tirgus.

VKP atkritumu savākšana un

šķirošana

113 Patērētāji iegādājas preces ar dažādu mērķi, piemēram,

komercsabiedrības, t.sk. ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi,

iegādājas preces, lai tās izmantotu citu preču ražošanai un/vai

pārdotu tālāk gala patērētājiem.

114 Patērētāju rīcībā nonāk dažāda veida un materiāla preces,

no kurām tiem nepieciešams atbrīvoties, līdzīgi kā no

atkritumiem. Prece kļūst par atkritumiem, kad patērētājs beidz

tās lietošanu.

115 VKP rodas saimnieciskās darbības veikšanas vietās un

mājsaimniecībās. Līdz ar to secināms, ka VKP var savākt no

mājsaimniecībām un no komercsabiedrībām.

116 Lai RASO nodrošinātu DRN maksātājiem, kas ar to noslēguši

līgumu, atbrīvojumu no DRN:

a. RASO ir jānodrošina mājsaimniecībā radītā "videi

kaitīgo preču atkritumu pieņemšana visos šķiroto atkritumu

savākšanas laukumos, kurus apsaimnieko sadzīves atkritumu

apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem

aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu

apsaimniekošanas līgumu;

b. videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanu vai savākšanu

papildus var organizēt videi kaitīgu preču tirdzniecības vietās,

tehniskās apkopes darbnīcās un remontdarbnīcās, kā arī ar

pieņemšanas transporta vai mobilo pieņemšanas punktu

starpniecību".35

117 Mājsaimniecības no VKP atkritumiem atbrīvojas, tos

nogādājot tuvākajā šķiroto atkritumu savākšanas laukumā, no

kurienes to savāc sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, kuru

pašvaldība izvēlējusies AAL 18. panta pirmajā daļā noteiktajā

kārtībā un ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par sadzīves

atkritumu apsaimniekošanu tās teritorijā.

118 Normatīvajos aktos arī noteikts, ka sadzīves atkritumu

apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem

aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu

apsaimniekošanas līgumu, slēdz līgumus par VKP atkritumu

pieņemšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai,

kādā piešķir atbrīvojumu no DRN samaksas par VKP, ar visiem

RASO.36

119 VKP atkritumus no mājsaimniecībām var savākt VKP

tirgotājs, piegādājot gala patērētājam iegādāto preci (piemēram,

ledusskapi) un savācot nolietoto preci. Gala patērētāji pēc

tehniskās apkopes darbnīcu un remontdarbnīcu sniegto pakalpojumu

izmantošanas minētajās vietās atstāj nolietotās iekārtas vai

detaļas, kas nav izmantojamas turpmākajā darbības procesā un kas

tādējādi kļuvušas par VKP atkritumiem.

120 Līdz ar to RASO, lai nodrošinātu normatīvajos aktos

noteikto VKP atkritumu apsaimniekošanu, slēdz līgumus ar sadzīves

atkritumu apsaimniekotājiem par VKP atkritumu savākšanu no

mājsaimniecībām (gala patērētājiem) šķiroto atkritumu savākšanas

laukumos u.c. Minētie līgumi paredz visa veida VKP atkritumu

savākšanu. Savukārt pašvaldības visu VKP atkritumu veidu

savākšanu no mājsaimniecībām, piemēram, šķiroto atkritumu

savākšanas laukumos pieprasa no atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojuma sniedzēja, ar kuru tā noslēgusi līgumu. RASO tāpat

var slēgt līgumus ar komersantiem, kuri saņēmuši atbilstošas

atkritumu savākšanas atļaujas par VKP atkritumu savākšanu to

tirdzniecības u.c. vietās.

121 Ņemot vērā iepriekš minēto, lai RASO varētu izpildīt savas

pret līgumpartneriem uzņemtās saistības, primāri ir nepieciešams

no komercsabiedrībām un mājsaimniecībām savākt visa veida VKP

atkritumus. VKP atkritumu savākšana ir pirmais VKP

apsaimniekošanas ietvaros veicamais posms.

122 Mājsaimniecībām un komercsabiedrībām ir nepieciešams

atbrīvoties no to rīcībā esošiem visu VKP atkritumiem. RASO ir

nepieciešams savākt noteiktu apjomu VKP atkritumu. Tāpat jāņem

vērā, ka VKP atkritumu savākšana tiek organizēta, atsevišķi

nodalot savācamos VKP atkritumus, arī RASO nepieciešams savākt

katra VKP atkritumu veidu ne mazākā apjomā, kā noteikts

normatīvajos aktos. Līdz ar to VKP atkritumu savākšana no

pieprasījuma un piedāvājuma viedokļa nav aizvietojama ar kādu

citu pakalpojumu, tāpat, piemēram, nolietotu riepu savākšana nav

aizvietojama ar nolietotu akumulatoru vai ledusskapju

savākšanu.

123 VKP atkritumu savākšanas pakalpojums ne no atkritumu

radītāju, ne atkritumu apsaimniekotāju, ne RASO viedokļa nav

aizvietojams ar citu pakalpojumu.

124 VKP atkritumus sadzīves atkritumu apsaimniekotājs nogādā

vietās, kur tiek veikta VKP atkritumu šķirošana (t.sk.

demontāža), atsevišķi nodalot šo preču atkritumos esošos

materiālus.

125 Atkritumu apsaimniekotāja, kas veicis VKP atkritumu

šķirošanu, rīcībā pēc minēto darbību veikšanas ir sašķiroti

dažādu materiālu veidu atkritumi. Minētie atkritumi pēc

šķirošanas nogādājami attiecīgo atkritumu veidu pārstrādes

iekārtās. Tā kā vairāki VKP atkritumu veidi tiek savākti kopējā

plūsmā (piemēram, atsevišķi nenodalot nolietotu riepu un

akumulatoru savākšanu), to šķirošana ir uzskatāma par atkritumu

apsaimniekošanas posmu, kura rezultātā konstatējams katra savāktā

VKP atkritumu veida apjoms.

126 Ņemot vērā, ka: (1) visi VKP atkritumu veidi tiek

apsaimniekoti kopīgas apsaimniekošanas sistēmas ietvaros; (2)

RASO slēdz līgumus ar komersantiem, t.sk. atkritumu

apsaimniekotājiem par visa veida VKP atkritumu savākšanu,

konkrētās lietas ietvaros VKP atkritumu savākšana un šķirošana

definējama kā viens konkrētās preces tirgus.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

127 Lai RASO nodrošinātu DRN maksātājiem, kas ar to noslēguši

līgumu, atbrīvojumu no DRN, RASO ir jānodrošina Izlietotā

iepakojuma, VKP (t.sk. EEI) atkritumu savākšana visā Latvijas

teritorijā. Šādu prasību paredz normatīvajā regulējumā

noteiktais: RASO nodrošina mājsaimniecībā radītā (1) "(…)

izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku, (2) videi

kaitīgo preču atkritumu pieņemšanu Latvijas Republikas teritorijā

visos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, kurus apsaimnieko

sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši

normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi

atkritumu apsaimniekošanas līgumu"37.

128 Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto RASO ir

jānodrošina Izlietotā iepakojuma un VKP atkritumu savākšana

Latvijas teritorijā, savukārt šķirošanas rezultātā iespējams

noteikt, cik daudz VKP atkritumu un Izlietotā iepakojuma (t.sk.

pa materiālu veidiem) Latvijas teritorijā savākts. Tādējādi

secināms, ka visa veida VKP atkritumu un Izlietotā iepakojuma

savākšana (t.sk. šķirošana) RASO ir jānodrošina visā Latvijas

teritorijā.

129 Līdz ar to par konkrēto ģeogrāfisko teritoriju, kurā ir

jāveic Izlietotā iepakojuma un VKP atkritumu savākšana un

šķirošana RASO darbības nodrošināšanai, uzskatāma Latvijas

teritorija. No ģeogrāfiskā viedokļa konkurences apstākļi

atkritumu savākšanā un šķirošanā ir vienlīdz vienādi visā

Latvijā. Šķirošanas posms saistīts arī ar no atkritumiem atdalīto

otrreizējo materiālu tirdzniecības tirgu, jo, piemēram,

izlietotais plastmasas iepakojums var tikt pārdots citiem

uzņēmumiem Latvijā un Eiropā.

Konkrētais tirgus

130 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP konkrētās apvienošanās

lietas ietvaros definē šādus ietekmētos konkrētos tirgus:

a. Izlietotā iepakojuma savākšana un šķirošana Latvijas

ģeogrāfiskā teritorijā;

b. VKP atkritumu savākšana un šķirošana Latvijas ģeogrāfiskā

teritorijā.

5.2. Pārstrāde un reģenerācija

Izlietotā iepakojuma pārstrāde un

reģenerācija

131 Atkritumu reģenerācija ir jebkura darbība, kuras galvenais

rezultāts ir atkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos

vai tautsaimniecībā, aizstājot ar tiem citus materiālus, kuri

būtu izmantoti attiecīgajai darbībai, vai atkritumu sagatavošana

šādai izmantošanai.

132 Atkritumu pārstrāde ir atkritumu reģenerācijas darbība,

kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai

vielās atbilstoši to sākotnējam vai citam izmantošanas veidam.

Līdz ar to pārstrāde ir viena no reģenerācijas darbībām.

133 Normatīvajos aktos katram iepakojuma materiāla veidam ir

noteiktas pārstrādes un reģenerācijas normas. RASO, lai tas

varētu darboties tirgū, ir jānodrošina katra Iepakojuma materiāla

veida pārstrāde un reģenerācija atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktajām normām. Viena Iepakojuma materiāla veida pārstrāde un

reģenerācija nav aizvietojama ar cita iepakojuma materiāla veida

pārstrādi un reģenerāciju. Līdz ar to katrs Iepakojuma materiāla

veids (stikls, metāls u.c.) ir pārstrādājams atsevišķi.

Tehnoloģijas un iekārtas, kas tiek lietotas viena materiāla veida

pārstrādei, nav izmantojamas cita materiāla pārstrādei.

134 Ņemot vērā, ka visi Izlietotā iepakojuma materiāla veidi

tiek apsaimniekoti kopīgas apsaimniekošanas sistēmas ietvaros, kā

arī konkrētās lietas ietvaros, pat šaurākas tirgus definīcijas

gadījumā KP secinājumi nemainīsies, Izlietotā iepakojuma

pārstrādes un reģenerācijas konkrētās preces tirgus definīcija

var palikt atvērta.

VKP atkritumu pārstrāde un

reģenerācija

135 Normatīvajos aktos katram VKP atkritumu veidam ir

noteiktas pārstrādes un reģenerācijas normas. RASO ir jānodrošina

katra VKP atkritumu veida pārstrāde un reģenerācija atbilstoši

normatīvajos aktos noteiktajām normām. Viena VKP (piemēram,

riepu) atkritumu veida pārstrāde un reģenerācija nav aizvietojama

ar cita VKP (piemēram, akumulatora) atkritumu veida pārstrādi un

reģenerāciju.

136 Līdz ar to katrs VKP atkritumu veids (t.sk. tajā

izmantotie materiāli) ir pārstrādājams atsevišķi. Tehnoloģijas un

iekārtas, kas tiek lietotas viena materiāla veida pārstrādei, nav

izmantojamas cita materiāla pārstrādei.

137 Ņemot vērā, ka visi VKP atkritumi tiek apsaimniekoti

kopīgas apsaimniekošanas sistēmas ietvaros, kā arī konkrētās

lietas ietvaros, pat šaurākas tirgus definīcijas gadījumā KP

secinājumi nemainīsies, VKP atkritumu pārstrādes un reģenerācijas

konkrētās preces tirgus definīcija var palikt atvērta.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

138 RASO ir jānodrošina, lai savāktie preču un iepakojuma

atkritumi tiktu nogādāti pārstrādei un reģenerācijai, pārstrādāti

vai reģenerēti. Vairāku VKP atkritumu un Izlietotā iepakojuma

materiālu veidu pārstrādi/reģenerāciju Latvijā neveic, līdz ar to

RASO jānodrošina tā nogādāšana pārstrādei/reģenerācijai ārpus

Latvijas teritorijas. Savāktos VKP atkritumus un Izlietoto

iepakojumu uz pārstrādes un reģenerācijas iekārtām galvenokārt

nogādā RASO sadarbības partneri, piemēram, sadzīves atkritumu

apsaimniekotāji.

139 Tā kā VKP atkritumu un Izlietotā iepakojuma pārstrādes un

reģenerācijas darbības galvenokārt tiek veiktas ārpus Latvijas

teritorijas, VKP atkritumu un Izlietotā iepakojuma pārstrādes un

reģenerācijas pakalpojuma nodrošināšanas teritorija ir vērtējama

plašāk kā Latvijas ģeogrāfiskā teritorija. Līdz ar to konkrētās

lietas ietvaros konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcija paliek

atvērta, jo tas neietekmē secinājumus par apvienošanās radīto

ietekmi, veicot VKP un Izlietotā iepakojuma atkritumu pārstrādi

un reģenerāciju.