4. pants

Izlietotā iepakojuma

apsaimniekošanas konkrētais tirgus

Konkrētās preces tirgus

61 Iesniedzējs norāda, ka no pieprasījuma aizstājamības puses

nav iespējams definēt konkrētās preces tirgu plašāk par ražotāja

paplašinātās atbildības sistēmas (RAS) tirgu, jo normatīvie akti

noteic tikai divas alternatīvas RAS nodrošināšanai, t.i.,

ražotājam veidot savu RAS vai uzticēt tās organizēšanu un

koordinēšanu RASO, kurai ir noslēgts līgums ar VVD.

62 Tāpat Iesniedzējs uzskata, ka definēt konkrētās preces

tirgu šaurāk, iedalot to pēc apsaimniekojamā atkritumu veida, būs

nepamatoti, jo komersantam, kas ražo vai laiž Latvijas tirgū

preces, no saimnieciskās darbības var rasties dažāda veida

atkritumi.

63 KP nepiekrīt iepriekš minētajam Iesniedzēja apgalvojumam.

Ražotājam, kurš rada konkrēta veida iepakojuma un VKP atkritumus,

ir nepieciešams konkrēta iepakojuma un VKP atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojums. Konkrētas preces vai iepakojuma

atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nav iespējams aizvietot ar

citas preces vai iepakojuma veida apsaimniekošanas pakalpojumu.

Līdz ar to, piemēram, nav iespējams uzticēt VKP apsaimniekošanu

RASO, kurš nodrošina tikai izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu

vai otrādi.

64 No iepriekš minētā var secināt, ka no pieprasījuma puses

VKP, Izlietotā iepakojuma, EEI un transportlīdzekļu

apsaimniekošana nav savstarpēji aizvietojami pakalpojumi.

Pieprasījuma aizvietojamība.

65 Patērētāji preces iegādājas kopā ar tā iepakojumu.

Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai

patērēšanas laikā14, kļūstot par izlietoto iepakojumu.

Patērētāju rīcībā nonāk dažādu materiālu veidu izlietotais

iepakojums, un tiem nepieciešams atbrīvoties no visa veida un

materiāla izlietotā iepakojuma. Izlietotais

iepakojums15 pēc būtības uzskatāms par atkritumiem, uz

kuru attiecas AAL minētā atkritumu16 definīcija.

66 RASO, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto izlietotā

iepakojuma pārstrādes un reģenerācijas normu izpildi, slēdz

līgumus ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem17

(t.sk. atkritumu tirgotājiem un atkritumu apsaimniekošanas

starpniekiem), lai nodrošinātu izlietotā iepakojuma savākšanu

normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, t.sk. no mājsaimniecībām

(gala patērētājiem) šķiroto atkritumu savākšanas laukumos u.c.

Minētie līgumi paredz visa veida izlietotā iepakojuma

savākšanu.

67 Lai izpildītu normatīvajos aktos katram iepakojuma

materiāla veidam noteiktās pārstrādes un reģenerācijas normas,

RASO primāri ir jānodrošina katra iepakojuma materiāla veida

savākšana nepieciešamajā apjomā, šķirošanas procesā katru

iepakojuma materiāla veidu nodalot. Tādējādi no RASO viedokļa

katra atsevišķā iepakojuma materiāla veida savākšana, pārstrāde,

reģenerācija (t.i., apsaimniekošana) nav aizvietojama ar cita

iepakojuma materiāla veida savākšanu, pārstrādi, reģenerāciju

(t.i., apsaimniekošanu).

68 Līdz ar to arī no DRN piemērošanas un iepakojuma

apsaimniekošanas viedokļa viena iepakojuma materiāla veida

apsaimniekošana nav aizvietojama ar cita iepakojuma materiāla

veida apsaimniekošanu.

Piedāvājuma aizvietojamība,

69 Preču ražotāji preču iepakošanai izvēlas dažāda veida un

materiāla primāro, sekundāro un transporta iepakojumu, ņemot vērā

preces veidu, materiāltehniskās īpašības, konsistenci un citus

raksturlielumus.

70 Kopā ar preci pie patērētāja nonāk primārais iepakojums,

tam ir būtiska nozīme preces kvalitātes saglabāšanā un

atpazīstamības nodrošināšanā.

71 Piemēram, dzērienu ražotāji preces (dzērienus) iepako,

izmantojot tehnoloģiskās iekārtas. Ražotāju rīcībā esošās

tehnoloģiskās iekārtas nodrošina dzērienu iepakošanu noteikta

tilpuma un materiāla veida primārajā un sekundārajā iepakojumā.

Dzērienu ražotājiem, lai tie mainītu iepakojuma materiāla veidu

ražotajiem dzērieniem, pirmšķietami ir jāveic izmaiņas: (1)

uzņēmuma ražošanas un attīstības stratēģijā (t.sk. tradīcijās);

(2) tehnoloģiskajās iekārtās, tās nomainot vai modificējot. Līdz

ar to dzērienu iepakošanai izmantojamo iepakojuma materiāla veidu

izmaiņas dzērienu ražotājiem var radīt būtisku finanšu resursu

patēriņu, padarot iepakojuma materiāla veida maiņu par ekonomiski

neizdevīgu. Līdzīgu secinājumu var izdarīt attiecībā uz citu

preču ražotājiem, kuru izveidotā ražošana paredz noteikta veida

tehnoloģisko iekārtu, procesu un iepakojuma materiālu veidu

izmantošanu savas ražotās preces iepakošanai.

72 Līdz ar to no preču ražotāju viedokļa pirmšķietami viena

veida iepakojuma materiāls (un attiecīgi tā apsaimniekošana) nav

aizvietojams ar cita veida materiāla iepakojumu un tā

apsaimniekošanu.

73 Izvērtējot Lietas ietvaros esošo informāciju, KP konstatē,

ka vairāki RASO, kas darbojas vienā RAS, darbojas arī citā RAS

(skat. tabulu Nr. 1). Minētais vienlaikus neļauj secināt, ka

vienas apsaimniekošanas sistēmas ietvaros sniegtais pakalpojums

no piedāvājuma puses ir aizstājams ar citas apsaimniekošanas

sistēmas ietvaros sniegto pakalpojumu.

74 Preces ražotājam un iepakotājam ir nepieciešams konkrētas

apsaimniekošanas sistēmas ietvaros nodrošinātais pakalpojums.

Tāpat par darbību katrā RAS ir jāslēdz atsevišķs līgums ar VVD,

kas tajā skaitā paredz normatīvajā regulējumā noteikto katras

preces un iepakojuma atkritumu veida pārstrādes un reģenerācijas

prasību izpildi. Ņemot vērā tabulu Nr. 1, konstatējams, ka

vairākums RASO darbojas tikai vienā vai divās apsaimniekošanas

sistēmās. Neviens RASO nedarbojas visās četrās apsaimniekošanas

sistēmās.

75 Ar apvienošanos saistītie RASO, t.i., ZJ un Eko Rija,

darbojas Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas ietvaros.

Ministru kabineta 16.08.2017. noteikumu Nr. 480 "Noteikumi

par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursa nodokļa samaksas par

iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un

piederumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 480)18 1.

pielikumā ir noteikti iepakojuma materiāla veidi, t.i., (1)

stikls, (2) plastmasa, (3) papīrs, (4) metāls, (5) koks, un

normatīvajā regulējumā katram materiāla veidam ir noteiktas

pārstrādes un reģenerācijas normas (%) no tirgū laistā iepakojuma

materiāla veida apjoma.

76 KP 2021. gada Izlietotā stikla iepakojuma apsaimniekošanas

pakalpojuma tirgus uzraudzībā ir secinājusi, ka no DRN

piemērošanas un iepakojuma apsaimniekošanas viedokļa viena

iepakojuma materiāla veida apsaimniekošana nav aizvietojama ar

cita iepakojuma materiāla veida apsaimniekošanu19.

77 Saskaņā ar VVD apkopoto informāciju par RAS ietvaros

apsaimniekoto Izlietotā iepakojuma apjomu visi iepakojuma

apsaimniekošanas sistēmā darbojošies RASO apsaimnieko visus

iepakojuma materiālu veidus.

78 Ņemot vērā to, ka (1) katrs RASO, kas darbojas konkrētas

apsaimniekošanas sistēmas ietvaros, apsaimnieko visus iepakojuma

materiāla veidus, (2) preces ražotājs savas tirgū laistās preces

iepakošanai izmanto vairāku materiālu veidu iepakojumu, (3)

iepakotājs slēdz vienu līgumu ar vienu RASO par visiem tirgū

laistiem iepakojuma materiāla veidiem, var secināt, ka konkrētās

lietas ietvaros apvienošanās radītā ietekme uz konkurenci būtiski

nemainītos, ja konkrētās preces tirgus tiktu vērtēts konkrētas

apsaimniekošanas sistēmas ietvaros, nevērtējot katru iepakojuma

materiāla veidu atsevišķi. Tādējādi konkrētās lietas ietvaros

konkrētās preces tirgus definīcija var palikt atvērta.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

79 Saskaņā ar DRNL noteikto preces ražotājs ir persona, kura

ražo vai pirmā laiž apgrozījumā preces Latvijā un maksā DRN par

Iepakojumu, VKP un transportlīdzekļiem atbilstoši DRNL 3.

pantam20.

80 Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto RASO ir

jānodrošina mājsaimniecībā radītā Izlietotā iepakojuma pieņemšana

Latvijas teritorijā21.

81 Tāpat RASO ir jānodrošina, lai Latvijas teritorijā

savāktais izlietotais iepakojums tiktu (1) nogādāts pārstrādei un

reģenerācijai, (2) pārstrādāts vai reģenerēts. Atsevišķu

izlietotā iepakojuma materiālu veidu pārstrādi veic Latvijā

(piemēram, plastmasas), tomēr citus materiālu veidus pamatā

pārstrādā/reģenerē ārpus Latvijas teritorijas (piemēram, stiklu).

Līdz ar to RASO jānodrošina atsevišķu iepakojuma materiālu veidu

nogādāšana pārstrādei/reģenerācijai, t.sk. ārpus Latvijas

teritorijas. Savākto iepakojumu uz pārstrādes un reģenerācijas

iekārtām galvenokārt nogādā RASO sadarbības partneri, piemēram,

sadzīves atkritumu apsaimniekotāji.

82 Tādējādi secināms, ka RASO, lai tas varētu darboties,

noslēgto līgumu ietvaros ir jānodrošina: (1) visa veida Izlietotā

iepakojuma savākšana visā Latvijas teritorijā, (2) visa veida

Izlietotā iepakojuma nogādāšana atbilstošās pārstrādes un

reģenerācijas iekārtās, (3) pārstrādes un reģenerācijas veikšana

nepieciešamajā apjomā.22

83 Ņemot vērā, ka RASO sniegtā pakalpojuma saņēmējs ir DRN

maksātājs Latvijas teritorijā, kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

nosakāms Latvijas teritorija. Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

attiecībā uz apsaimniekošanas sistēmas ietvaros RASO veiktajām

darbībām nav pamata noteikt šaurāk pa reģioniem vai apdzīvotām

vietām, jo pakalpojums tiek sniegts visā Latvijā un nav nozīmes

pakalpojuma saņēmēja atrašanās vietai.