Par tirgus dalībnieku apvienošanos

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Benzīna un dīzeļdegvielas

tirgus

4.1. Konkrētās preces tirgus

28 KOOL, SIA "Naples" un EWT pamatdarbība pārklājas

dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecībā saistībā ar DUS

darbību. KOOL veic arī autogāzes tirdzniecību savos DUS, bet EWT

ir norādījusi, ka Latvijas naftas DUS tīklā esošās autogāzes

uzpildes stacijas operators ir SIA "Latgas Energy", kas

veic autogāzes uzpildes nodrošināšanu, kā arī ar to saistīto

tehnisko nodrošinājumu. Tāpēc autogāzes tirdzniecībā apvienošanās

dalībnieku darbība nepārklājas.

29 Ziņojumā norādīti 16 konkrētie tirgi, kuros kopīgi darbojas

apvienošanās dalībnieki, t.i., KOOL, EWT un SIA

"Naples":

1) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Rīgā un

tā tuvākajā apkārtnē 20 km robežās (Ogres virzienā - 10 km)

(turpmāk - "Rīgas konkrētais tirgus");

2) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū uz

valsts nozīmes autoceļa A2 posmā no Rīgas administratīvās

teritorijas robežas līdz Igaunijas valsts robežai (turpmāk -

"Autoceļa A2 konkrētais tirgus");

3) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Valmierā

un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk -

"Valmieras konkrētais tirgus");

4) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū uz

valsts nozīmes autoceļa A10 posmā no Rīgas administratīvās

teritorijas līdz Ventspils administratīvajai teritorijai (turpmāk

- "Autoceļa A10 konkrētais tirgus");

5) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Balvos

un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - "Balvu

konkrētais tirgus");

6) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū uz

valsts nozīmes autoceļa A6 posmā no Rīgas līdz Baltkrievijas

robežai (turpmāk - "Autoceļa A6 konkrētais

tirgus");

7) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū uz

valsts nozīmes autoceļa A3 posmā no Inčukalna līdz Igaunijas

robežai (turpmāk - "Autoceļa A3 konkrētais

tirgus");

8) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū

Ventspilī un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk -

"Ventspils konkrētais tirgus");

9) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus uz

valsts nozīmes autoceļa A1 posmā no Rīgas (Baltezera) līdz

Igaunijas robežai (Ainažiem) (turpmāk - "Autoceļa A1

konkrētais tirgus");

10) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus uz

valsts nozīmes autoceļa A9 posmā no Rīgas līdz Liepājai (turpmāk

- "Autoceļa A9 konkrētais tirgus");

11) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus uz

valsts nozīmes autoceļa A8 no Rīgas administratīvās teritorijas

līdz Lietuvas robežai;

12) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Rūjienā

un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - "

Rūjienas konkrētais tirgus");

13) benzīna un dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības tirgus.

30 Ziņojumā ir norādīts, ka AQUA MARINA, EWT un Naples

apvienošanās rezultātā KOOL iegūs 4 (četras) neaktīvas degvielas

uzpildes stacijas ēkas, kuras tiks attīstītas un izmantotas, lai

nodarbotos ar benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecību šādos 3

(trīs) jaunos konkrētajos tirgos:

1) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus

Daugavpilī un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk -

"Daugavpils konkrētais tirgus");

2) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus

Krāslavā un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk -

"Krāslavas konkrētais tirgus");

3) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus

Jēkabpilī un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk -

"Jēkabpils konkrētais tirgus").

KP iepriekšējā prakse

31 KP savā praksē (piemēram, 10.09.2015. lēmumā Nr. 38

"Par SIA "Akselss" un AS "VIADA

Baltija" apvienošanos", 21.08.2014. lēmumā Nr. 42

"Par AS "Virši-A", SIA "Viršu nekustamie

īpašumi" un SIA "Sumata" apvienošanos",

u.c.) iepriekš ir analizējusi šādas DUS piedāvātās preces un

sniedzamos pakalpojumus, kā atsevišķus konkrētās preces tirgus

izdalot:

1) benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgu;

2) autogāzes mazumtirdzniecības tirgu.

32 Vērtējot patērētāju pieprasījumu, dažādi auto degvielas

veidi ir nošķirami no pieprasījuma puses, jo autobraucējam ir

nepieciešama tā automašīnas dzinējam paredzētā degviela. No

piedāvājuma puses mazumtirdzniecībā šie produkti bieži vien tiek

piedāvāti vienuviet (vienā DUS).2 Īpaši iepriekš

minētais attiecināms uz dīzeļdegvielu un benzīnu. Klientu ērtībai

DUS bieži vien tiek piedāvāta arī iespēja iegādāties dažādus auto

piederumus, pārtiku un citas autobraucējiem nepieciešamās

preces.

Benzīns un dīzeļdegviela

33 KP iepriekšējā praksē tradicionāli degvielas veidus -

benzīnu un dīzeļdegvielu - apskatīja kopā.3

Neskatoties uz to, ka dažādi auto degvielas veidi ir nošķirami no

pieprasījuma puses, jo autobraucējam ir nepieciešama tā

automašīnas dzinējam paredzētā degviela, no piedāvājuma puses

mazumtirdzniecībā šie produkti bieži vien tiek piedāvāti

vienuviet (vienā DUS). Klientu ērtībai DUS bieži vien tiek

piedāvāta arī iespēja iegādāties dažādas pārtikas, saimniecības

preces un auto piederumus.

34 Lietas izpētes laikā tika vērtēts, cik lietderīgi benzīnu

un dīzeļdegvielu būtu apskatīt atsevišķi. Minētajam par pamatu

bija apsvērumi, kad patērētāji izvēlējušies transporta līdzekli

ar atbilstošo degvielas veidu, tos neinteresē viss degvielas

klāsts, bet tikai tas degvielas veids, kas nepieciešams viņu

transportlīdzeklim. Konkurences apstākļi ne vienmēr ir vienādi

benzīna un dīzeļdegvielas tirdzniecībā. Turklāt dīzeļdegvielai

B2B klientu īpatsvars ir lielāks nekā benzīnam. Ievērojot minētos

un citus apsvērumus, arī Vācijas Federālā karteļa birojs (turpmāk

- VFKB) ir secinājis, ka attiecībā uz tirgus definīciju ir

lietderīgi nošķirt dīzeļdegvielu un benzīnu.4

35 Izpētes rezultātā tika secināts, ka, aprēķinot tirgus daļas

gan atsevišķi, gan abiem norādītajiem degvielas veidiem kopā,

iegūtais rezultāts būtiski neatšķiras. Tāpēc, lai konstatētu, vai

konkrētā apvienošanās izraisīs konkurences problēmas attiecīgajos

lietā ietekmētajos tirgos, šāda nodalīšana nav lietderīga. Tā

varētu būt nepieciešama, veicot detalizētu analīzi tirgos, kuros

apvienošanās rezultātā var rasties konkurences problēmas.

B2C/B2B

36 KP iepriekšējā praksē neizdalīja atsevišķi degvielas gala

patērētājus un biznesa klientus. EK savā praksē izmanto šādu

segmentāciju, piemēram Orlen/Lotos lietā, EK secinot,

ka:

1) cenu noteikšana un līdz ar to cenu līmenis abos B2B un B2C

segmentos ir atšķirīgs. Tā B2C klientiem tiek piemērota DUS cena,

ko vismaz daļēji nosaka lokālie konkurences apstākļi. Tā,

iespējams, var tikt koriģēta atbilstoši lokāliem konkurences

apstākļiem. Savukārt B2B klienti ar tirgotājiem vienojas par

degvielas pirkšanas nosacījumiem visā valsts teritorijā, bet

pirkšanas procesa nodrošināšanai tiek izmantotas pārdevēja

degvielas kartes;

2) B2C un B2B klientiem ir dažādas prasības attiecībā uz DUS

tīklu. DUS tīkls ar būtisku staciju skaitu uz automaģistrāles ir

būtiska nepieciešamība B2B klientiem, savukārt B2C klientiem

svarīgāka ir augstākās kvalitātes degvielas produktu

pieejamība;

3) piedāvājuma puses aizstājamība ir ierobežota, jo daži no

B2C segmenta konkurentiem nevar efektīvi konkurēt par B2B

klientiem valsts mēroga pārklājuma trūkuma dēļ,

u.c.5

37 Ņemot vērā minētos apstākļus, pamatojoties uz būtiski

atšķirīgām konkurences apstākļos starp šiem segmentiem, EK

secināja, ka degvielas mazumtirdzniecības tirgu var iedalīt sīkāk

B2B un B2C apakšsegmentos.6

38 Lietas izpētes laikā tika vērtēts, vai benzīna un

dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgu būtu iespējams segmentēt

attiecībā pēc darījuma veida.

39 Lietā iegūtā informācija liecina, ka DUS sniedz

pakalpojumus gan B2C, gan B2B klientiem, bet ne visās ir

izveidotas stāvvietas kravas transportam, kā arī atsevišķas DUS

nav aprīkotas ar kravas transportam paredzēto degvielas uzpildes

aprīkojumu. AQUA MARINA ir norādījusi, ka B2B tirdzniecības

process ir personalizēts un pielāgots klientam. Katram B2B

klientam tiek veidots piedāvājums, balstoties uz plānoto klienta

degvielas patēriņu, apmaksas kārtību un apmaksas veidu. Tiem ir

iespēja iegādāties degvielu ar lielākām atlaidēm, izvērtējot

konkrētā uzņēmuma patēriņu. Turklāt biznesa klientiem ir iespēja

iegādāties degvielu kredītā jeb pēcapmaksā un apmaksāt rēķinu par

izlietoto degvielu mēneša beigās. Ar B2B segmenta klientiem

pārsvarā tiek slēgti beztermiņa līgumi, bet iepirkuma konkursos

pārsvarā līgumi tiek slēgti uz konkrētiem termiņiem.7

Līdzīgu informāciju ir snieguši arī citi degvielas tirgus

dalībnieki, norādot, ka B2B klientiem degvielas piegāde var tikt

veikta arī uz uzņēmumu degvielas uzpildes vietām. B2B klientiem

norēķini tiek apvienoti visiem uzņēmuma lietotājiem (transporta

līdzekļiem) ikmēneša rēķinā. Šādu klientu piesaiste nodrošina

stabilu, regulāru un salīdzinoši lielu degvielas realizācijas

apjomu. Turklāt B2B transportlīdzekļu vadītāji un to pasažieri

bieži kļūst par DUS veikala apmeklētājiem un citu pakalpojumu

lietotājiem. B2B klientiem ir nepieciešams nodrošināt adBlue

degvielas piedevas un ātrgaitas sūkņus, kā arī konkrētajā DUS

jābūt iespējai nomaksāt transporta nodevas.

Parastās DUS un DUS

automaģistrālēm

40 KP iepriekšējā praksē kā konkrētos tirgus ir definējusi

autoceļus vai autoceļu posmus.8 Arī Ziņojuma

iesniedzējs, definējot ietekmētos tirgus, izmantoja šo

praksi.

41 Apskatot šo praksi kopsakarā ar EK praksi un Lietas izpētē

iegūto informāciju, tika secināts, ka iepriekšējā prakse varētu

neatbilst faktoriem, kas nosaka konkurences apstākļus degvielas

mazumtirdzniecībā, un to ir nepieciešams mainīt.

42 Attiecībā uz iespējamo segmentāciju starp DUS, kas atrodas

uz un ārpus automaģistrāles, EK pagātnē lielākoties ir lēmusi par

labu šādai segmentācijai. Tomēr, aplūkojot jaunāko praksi, EK

atzinusi, ka DUS uz automaģistrālēm veido atsevišķu tirgu,

nodalot tās no pārējām DUS, ņemot vērā būtiskas atšķirības

konkurences apstākļos, kas raksturo degvielas pārdošanu šajās

divās DUS kategorijās, piemēram, nodevu esība (maksas ceļi), cenu

atšķirības, piedāvājuma struktūras atšķirības (piemēram, uz

automaģistrāles stacijas pārsvarā vada augstākās kvalitātes

zīmoli), atšķirīgi ir būvniecības/ierīkošanas nosacījumi,

piemēram, jāuzvar automaģistrāles operatora rīkotā konkursā,

u.c.9 EK savā praksē ir norādījusi, ka uz

automaģistrāles esošās DUS (tostarp tās, kas atrodas uz maksas un

bez maksas automaģistrālēm un ātrgaitas ceļiem) Polijā,

iespējams, bija atsevišķs tirgus segments, taču pierādījumi šādai

segmentācijai nebija pietiekami, un EK atstāja atklātu precīzu

tirgus definīciju.10

43 Lietā iegūtā informācija liecina, ka šāds tirgus definējums

ir nepieciešams valstīs, kas ir izteiktas tranzītvalstis ar lielu

automaģistrāļu apjomu, kas ir nepieciešams, lai apmierinātu

atbilstošo tranzīta autovadītāju pieprasījumu.

44 Izvērtējot autoceļu tīklu Latvijas teritorijā, var secināt,

ka automaģistrāļu (ātrgaitas ceļu) apjoms kopējā autoceļu apjomā

ir salīdzinoši neliels.. Lietas izpētē iegūtā informācija

liecina, ka tirgotāji nosaka degvielas cenas, vadoties no

vairākiem apstākļiem (degvielas iepirkuma cena, konkurences

apstākļi konkrētajā teritorijā u.c.), starp kuriem nav minēts, ka

īpašas cenas tiek noteiktas DUS, kas atrodas uz autoceļiem.

45 Vairāki Lietā definētie konkrētie tirgi vienlaikus atrodas

pilsētas, vairākos gadījumos Rīgas administratīvajās robežās un

vienlaicīgi uz kāda no autoceļiem, piemēram, uz A6, A8 u.c. Tāpēc

Lietas izpētes laikā tirgus dalībniekiem tika jautāts, kāds ir

galvenais klientu loks (piemēram, vietējie iedzīvotāji,

caurbraucēji u.c.) minētajās DUS. Daļa aptaujāto uzņēmumu

nesniedza atbildi uz šo jautājumu, norādot, ka to rīcībā nav

šādas informācijas. Viens no aptaujātajiem uzņēmumiem ir

norādījis, ka, piemēram, autoceļa A6 degvielas uzpildes staciju

Rīga, Ķegums, Koknese, Pļaviņas, Jēkabpils, Līvāni, galvenie

klienti ir vietējie iedzīvotāji.11 Vēl ir ticis

norādīts, ka galvenais klientu loks uz galvenajiem autoceļiem ir

kravas transports un tūristi no ārvalstīm un iekšzemes. Savukārt

pilsētās un to apkārtnēs šāda veida DUS galvenais klientu loks

pamatā ir vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.12

Vienlaicīgi ir ticis norādīts, ka arī nav izteikta pārsvara kādai

no klientu raksturojošām grupām. DUS, kas atrodas vienlaicīgi gan

pie galvenā autoceļa, gan pilsētas teritorijā (piemēram,

Valmiera, Rumbula, Ādaži) aptuveni vienādās proporcijās apmeklē

gan caurbraucēji, gan apkaimes un pilsētas vietējie

iedzīvotāji.13

46 Ievērojot minēto, KP secina, ka vairākums respondentu

norāda uz lokālo klientu nozīmīgumu šāda veida DUS. Latvijā nav

attīstīts automaģistrāļu tīkls, uz kurām būs DUS, kuru

izveidošanai un operēšanai ir izvirzītas īpašas prasības, kas ir

būtiski atšķirīgas no pārējām DUS.

47 Tādējādi Lietas izpētē netika konstatēti kvalificējošie

apstākļi, kas ļautu izdalīt DUS, kas atrodas uz Latvijas

autoceļiem atsevišķā segmentā vai konkrētajā tirgū.

48 Ievērojot minēto, tika secināts, ka degvielas

mazumtirdzniecības tirgu var sadalīt divos segmentos:

- benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība gala

patērētājiem (B2C);

- benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība industriālajiem

klientiem (B2B).

49 Apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts degvielas

vairumtirdzniecības tirgus, jo pārdevēji SIA "Naples"

un EWT darbību šajā tirgū pēc apvienošanās turpinās. Pārdevēja

aktīvi, kas ir saistīti ar degvielas vairumtirdzniecību, šajā

apvienošanās darījumā nav iesaistīti (nav darījuma priekšmets).

Līdz ar to degvielas vairumtirdzniecības tirgus šajā lietā netiks

analizēts.

4.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus

50 Ziņojuma iesniedzējs konkrētos ģeogrāfiskos tirgus, kur

notiek tieša apvienošanās dalībnieku darbības pārklāšanās, ir

definējis atbilstoši KP iepriekšējai praksei.

51 KP līdz šim ir secinājusi, ka degvielas mazumtirdzniecības

tirgus ir ģeogrāfiski ierobežots un aptver teritoriju, kurā

veidojas autobraucēju pieprasījums, kas parasti ir vērsts uz to

DUS piedāvājumu, kuras atrodas tuvu autobraucēju darbības

aktivitāšu centram, un šīs teritorijas ir pilsētas un to tuvākā

apkārtne, parasti 2-3 km robežās. Savukārt, attiecībā uz Rīgas

pilsētu, KP kā ģeogrāfisko tirgu līdz šim noteica Rīgas pilsētas

administratīvo teritoriju un 20 km ap tās robežu (Ogres virzienā

- 10 km).

52 KP līdzšinējā praksē ir secināts, ka DUS pakalpojumu

sasniedzamības teritorijas parasti pārklājas. Pārklāšanās ne

tikai nosaka konkurējošu mijiedarbību starp blakus teritorijās

esošajām DUS, bet tai zināmā mērā ir "ķēdes reakcijas"

efekts arī uz attālākajām DUS. Tādēļ no pieprasījuma puses

pietiekami līdzīgus konkurences apstākļus DUS piedāvājumam uz

autoceļa veido autobraucēji, kas brauc daļu vai visu autoceļa

posmu. Līdz ar to KP savā praksē kā ģeogrāfisko tirgu ir

noteikusi arī konkrētus autoceļus vai to posmus.

53 Lietas izpētē iegūtā informācija no tirgus dalībniekiem

liecina, ka salīdzinoši liela DUS klientu daļa ir iedzīvotāji,

kas dzīvo apdzīvotajās vietās, kas ir DUS tuvumā. Turklāt tirgus

dalībnieki degvielas cenas noteikšanas procesā, jaunas DUS

izveides gadījumā u.c. gadījumos detalizēti vērtē lokālos

konkurences apstākļus. Minētais apstāklis norāda, ka ģeogrāfiskā

tirgus noteikšanā vairāk vērības ir jāpievērš lokālajam

aspektam.

54 Ģeogrāfiskā tirgus definīcijas uzdevums ir noteikt konkrēto

ģeogrāfisko apgabalu, kurā notiek konkurence ietekmētajā preču

tirgū attiecībā uz vērtējamo koncentrāciju. Konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus ir teritorija, kurā iesaistītie uzņēmumi

regulāri piedāvā savas preces un kurā tās ir arī pieprasītas,

kurā konkurences apstākļi ir pietiekami viendabīgi un kas

atšķiras no kaimiņu teritorijām ar ievērojami atšķirīgiem

konkurences apstākļiem.14 Attiecīgi konkrētā

ģeogrāfiskā tirgus definīciju nosaka pieejamās ģeogrāfiskās

alternatīvas no klientu viedokļa. Šeit svarīga ir klientu

faktiskā uztvere un uzvedība. Tāpēc katrā konkrētajā gadījumā

uzmanība tiek pievērsta nevis teorētiskām alternatīvām, bet gan

klientiem faktiski pieejamajām alternatīvām.15

55 Lietas izpētes laikā tika analizēta EK pieeja un VFKB

prakse, kas dažos aspektos ir atšķirīga no KP iepriekšējās

pieejas, nosakot ģeogrāfisko tirgu. EK DUS darbību analizēja:

- nacionālās valsts teritorijā;

- lokāli, izmantojot 15 minūšu braukšanas izohronu (turpmāk

arī lokālais tirgus).

56 EK norādītie argumenti attiecībā par ģeogrāfiskā tirgus

noteikšanu vienas nacionālās valsts ietvaros:

- vadoties no iepriekšējās prakses,16 EK secināja,

ka tirgus ir valsts teritorija, ņemot vērā, ka vispārīgās

vadlīnijas par cenām, reklāmu, kā arī par pārdošanas veicināšanas

pasākumiem tiek noteiktas valsts līmenī;

- vēlākos lēmumos EK apstiprināja, ka degvielas tirgus B2C

klientiem ir valsts mēroga, tomēr atzīstot, ka šajā tirgū ir

lokālā tirgus iezīmes, jo transporta līdzekļu īpašnieki parasti

izmanto degvielas uzpildes stacijas savas atrašanās teritorijas

apkārtnē;

- PKN Orlen / Grupa Lotos17 lietā EK

secināja, ka īpaši attiecībā uz B2C klientiem konkurences

apstākļi, attiecīgi Polijā un Dānijā, bija pietiekami viendabīgi,

lai secinātu, ka ģeogrāfiskais tirgus ir valsts teritorija,

vienlaicīgi vērtējot arī lokālos konkurences apstākļus.

57 KP norāda, ka pārklāšanās vietējā līmenī nosaka to, cik

intensīvi apvienošanās dalībnieki konkurē viens ar otru. Citiem

vārdiem sakot, pat tur, kur tirgus ir nacionāls un cenu

konkurence galvenokārt notiek valsts līmenī, lai šāda konkurence

labi funkcionētu, ir nepieciešams pārliecināties, vai tirgus

dalībnieki konkurētu arī lokālajos tirgos. Piemēram, ja diviem

uzņēmumiem ir ievērojama tirgus daļa valsts līmenī, bet to DUS

tīkli neatrodas tajā pašā apgabalā (piemēram, viens atrodas

valsts austrumos, bet otrs - valsts rietumos), tad uzņēmumi

nesacentīsies viens ar otru un būs tikai attāli konkurenti.

Lietas izpētē ir secināts, ka DUS mijiedarbība un jo īpaši

konkurējošo DUS ģeogrāfiskajam tuvumam ir svarīga loma

konkurences procesā. Kad autovadītājs nolemj uzpildīt degvielu,

viņš parasti izlemj starp dažādu veidu stacijām, kas atrodas

noteiktā rādiusā ikdienas maršruta ietvaros.18 Arī EK

ir norādījusi, ka lokālās cenu atšķirības un cenu noteikšana

vietējā līmenī ir izplatīta prakse tirgū, secinot, ka darījuma

ietekme ir jāvērtē lokāli.19

58 Savukārt VFKB, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no

klientu kartēm un tirgus pētījumiem, piemēro ģeogrāfiskā tirgus

noteikšanas praksi DUS apvienošanās lietās, nosakot attālumu, cik

tālu klienti parasti veic, lai iegādātos degvielu: lauku reģionos

brauciena laiks ir 20 līdz 30 minūtes, bet pilsētās autobraucēji

parasti nobrauc mazāku attālumu, lai pa ceļam sasniegtu citu DUS,

norādot, ka degvielas uzpildīšana notiek ierasti izbraucamo

maršrutu ietvaros, t.i., 20 līdz 30 minūšu brauciena

laikā.20

59 Lai iegūtu informāciju, kas norādītu uz ģeogrāfiskā tirgus

robežām Lietā, KP tirgus dalībniekus lūdza raksturot faktorus,

kas ietekmē to cenu noteikšanu benzīnam un dīzeļdegvielai.

60 Ievērojot minēto, ņemot vērā EK un VFKB praksi, KP secina,

ka pilsētu ietvaros degvielas tirgus būtu jāapskata 15-20 minūšu

braukšanas attālumā, kas būtiski neatšķiras no KP iepriekšējās

prakses, samērā nelielu administratīvo teritoriju ietvaros

apskatot šādu teritoriju un tās tuvāko apkārtni 2-3 km robežās kā

vienu ģeogrāfisko tirgu. Šāds tirgus ir, piemēram, ir Rūjienas

tirgus vai citu salīdzinoši nelielu pilsētu tirgus. Savukārt

lielāku administratīvo teritoriju ietvaros un autoceļu gadījumā

apvienošanās ietekme primāri ir jāvērtē izohronu līmenī.

B2B ģeogrāfiskais tirgus

61 EK ir secinājusi, ka B2B ģeogrāfiskais tirgus ir jāaplūko

nacionālās valsts ietvaros, jo līgumi ar B2B klientiem tiek

apspriesti visas valsts robežās un vienošanās cenas parasti ir

piemērojamas visam degvielas tīklam. Līdz ar to konkurences

nosacījumi ir viendabīgi visā valsts teritorijā, un tāpēc EK

secināja, ka degvielas mazumtirdzniecības piegādes ģeogrāfiskais

tirgus B2B klientiem ir valsts mērogā.21

62 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka B2B tirgus ir

apskatāms gan Latvijas teritorijā kopumā, gan arī lokālo tirgu

ietvaros. Lietas ietvaros informācija par B2B tirgu tiks

analizēta attiecīgajās lokālajās teritorijās un autoceļu

ietvaros.

63 Atbilstoši KL 1. panta 5. punktam "konkrētās preces

tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču

kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto preci konkrētajā

ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma

aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

īpašības".

64 Ievērojot teikto, piemērojot KP iepriekšējo praksi, Lietā

tiek apskatīti šādi konkrētie tirgi, kur apvienošanās dalībnieku

darbība pārklājas, t.i., šādos benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgos, izdalot atsevišķi B2C un B2B segmentu,

vienlaicīgi izvērtējot tiešo apvienošanās dalībnieku darbības

pārklāšanos lokāli (15 līdz 30 minūšu braukšanas attālumā):

1) Rīga un tās tuvākā apkārtnē 20 km robežās (Ogres virzienā -

10 km) (turpmāk - Rīgas tirgus), turpmākajā izpētes posmā,

apskatot šo tirgu arī Rīgas administratīvajās robežās;

2) autoceļa A1 posms Baltezers - Ainaži (Igaunijas robeža)

(turpmāk - autoceļa A1 tirgus);

3) autoceļa A2 posms Rīga - Veclaicene (Igaunijas robeža)

(turpmāk - autoceļa A2 tirgus);

4) autoceļa A3 posms no Inčukalna līdz Igaunijas robežai

(turpmāk - autoceļa A3 tirgus);

5) autoceļa A6 posms no Rīgas - līdz Baltkrievijas robežai

(turpmāk - autoceļa A6 tirgus);

6) autoceļa A8 posms no Rīgas līdz Lietuvas robežai (turpmāk -

autoceļa A8 tirgus);

7) autoceļa A9 posmā no Rīgas līdz Liepājai (turpmāk -

autoceļa A9 tirgus);

8) autoceļa A10 posms Rīga - Ventspils" (turpmāk -

autoceļa A10 tirgus);

9) Ventspils un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk

- Ventspils tirgus);

10) Valmieras administratīvā teritorija un tās tuvākajā

apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - Valmieras tirgus);

11) Rūjienas administratīvā teritorija un tās tuvākajā

apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - Rūjienas tirgus);

12) Balvu administratīvā teritorija un tās tuvākajā apkārtnē

2-3 km robežās (turpmāk - Balvu tirgus);

13) Liepājas administratīvā teritorija un tās tuvākajā

apkārtnē 2-3 km robežās (turpmāk - Liepājas tirgus).

65 Ņemot vērā Lietā veikto konkurences apstākļu novērtējumu,

ir secināms, ka lielākajā daļā Lietā apskatīto tirgu konkurences

problēmas netiek konstatētas, un tāpēc ietekmēto tirgu definējumu

ir iespējams atstāt atklātu. Izņēmums ir Rūjienas tirgus, kur

tiek konstatētas konkurences problēmas. Izvērtējot situāciju

Rūjienas tirgū gan pēc 15 līdz 20 minūšu izohrona, gan Rūjienas

administratīvajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē 2-3 km

robežās, konkurences apstākļu novērtējums būtiski nemainās, tāpēc

atbilstoši KL 1. panta 5. punktam Lietā kā konkrētais tirgus tiek

definēts kā Rūjienas administratīvā teritorija un tās tuvākā

apkārtne.

66 Lietas izpētes ietvaros tika vērtēta apvienošanās

dalībnieku darbības pārklāšanās Alojas un Mazsalacas apkārtnē, kā

arī autoceļa P37 posmā virzienā uz Madonu. Pirmajā teritorijā

apvienošanās procesā par iesaistīto DUS, kas atrodas Valmieras

novada Skaņkalnes pagastā, Ziņojuma iesniedzējs ir norādījis, ka

šī DUS jau trīs gadus ir slēgta un tās darbība netiks atjaunota

zemās rentabilitātes dēļ. Līdzīga situācija ir otrajā norādītajā

teritorijā, kur apvienošanās procesā iesaistītā DUS, kas atrodas

Madonas novada Kalsnavas pagastā, arī ilgstoši nedarbojas.

Turklāt Ziņojuma iesniedzējs ir norādījis, ka šī DUS darbu

neatsāks, jo tuvumā ir divas apvienošanās darījumā iesaistītās

EWT DUS, viena no kurām atrodas uz autoceļa P37 tuvāk Madonai,

bet otra - Madonas pilsētas teritorijā. Tika secināts, ka

koncentrācija minētajās teritorijās faktiski nenotiek.

V

Apvienošanās ietekmes izvērtējums