5. pants

Pēc ziņojumā sniegtās

informācijas, SIA "Latvijas Energoceltnieks" tirgus daļa

būvniecības tirgū pēc apgrozījuma (latos) 2004.gadā bija mazāka

par 5% (*), 2005.gadā - mazāka par 5% (*) un 2006.gadā - mazāka

par 5% (*). Turklāt AS "Alta Property & Construction" nav

tirgus daļas būvniecības tirgū. Saskaņā ar publiski pieejamo

informāciju SIA "Latvijas Energoceltnieks" kopējais izpildīto

darbu apjoms 2006.gadā sasniedza 32,50 miljonus latu, kas ir par

5,2% mazāk nekā 2005.gadā (34,24 miljoni latu), ieņemot piekto

vietu Latvijas lielāko būvkompāniju vidū. No kopējā izpildīto

darbu apjoma SIA "Latvijas Energoceltnieks" pašu spēkiem veiktais

darba apjoms sasniedza 17,10 miljonu latu, kas ir par 4% mazāk

nekā 2005.gadā (17,80 miljoni latu).2 Ziņojumā

norādīts, ka nevienam no tirgus dalībniekiem, kas darbojas

būvniecības tirgū, tirgus daļa nepārsniedz 10%.

SIA "Latvijas Energoceltnieks"

apgrozījums enerģētikas nozarē 2006.gadā bija mazāks par 5% (*)

no Latvijas enerģētikas infrastruktūras celtniecības un

uzturēšanas darbu kopapjoma, savukārt 2005.gadā - mazāks par 5%

(*).

(*) Netiek plānotas būtiskas

izmaiņas galvenajās SIA "Latvijas Energoceltnieks" darbībās, bet

tiek plānots palielināt SIA "Latvijas Energoceltnieks"

apgrozījumu un peļņu vidējā un ilgā termiņā.

Saskaņā ar SIA "Ober Haus Real

Estate Latvia" 23.07.2007. vēstulē sniegto informāciju nekustamo

īpašumu attīstītāju kompāniju apvienošanās ar celtniecības

kompānijām var radīt nevienlīdzīgus konkurences nosacījumus

mazajiem projektu attīstītājiem. Pirmkārt, apvienojoties tās var

radīt savstarpēji izdevīgus nosacījumus un noteikt tirgus cenas

un, otrkārt, iegūt lielāku tirgus daļu, salīdzinot ar mazāk

pazīstamām komercsabiedrībām.

Pēc starptautiskās konsultāciju

kompānijas "Colliers International" 2007.gada nekustamo īpašumu

tirgus pārskatā norādītās informācijas, pateicoties tam, ka

Latvija ir Eiropas Savienībā, un tam, kad Baltijas valstis ir

pievilcīgs tirgus, biroju telpu tirgus kļūst aizvien stabilāks un

pievilcīgāks nekustamo īpašumu attīstītājiem un investoriem,

ieskaitot vadošās Rietumeiropas kompānijas. Savukārt

tirdzniecības telpu tirgū vēl nav novērojama koncentrācija un ir

vēl vietas, lai šajā tirgū ienāktu jauni tirgus dalībnieki un

nekustamo īpašumu projektu attīstītāji, bet industriālo platību

tirgū aktivitāte ir parādījusies 2006.gadā līdz ar jauno

komerciālo projektu attīstību. Potenciālie nomnieki (uzņēmēji) ir

ieinteresēti jaunajos projektos, taču tie ņem vērā tādus

kritērijus kā nekustamā īpašuma atrašanās vieta, nomas maksa un

tehniskie parametri.3

Savukārt daudzdzīvokļu mājokļu

projektu attīstīšanas tirgus ir dinamisks un sadrumstalots, tajā

darbojas liels skaits tirgus dalībnieku. Ņemot vērā tirgus

specifiku, t.i., ka nepārtraukti mainās pieteikto, izsludināto,

uzsākto un realizēto projektu skaits, ir sarežģīti noteikt

atsevišķa tirgus dalībnieka tirgus daļu, tomēr Konkurences

padomes rīcībā esošā informācija neliecina, ka kāda tirgus

dalībnieka tirgus daļa varētu pārsniegt 10%.

Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz

konkrēto tirgu, Konkurences padome secina, ka neviena

apvienošanās dalībnieka tirgus daļa nevienā no konkrētajiem

tirgiem nepārsniedz 10%, apvienošanās rezultātā konkrētie tirgi,

kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, nepārklājas (pat ja

konkrētie tirgi pārklājas, tad šo komercsabiedrību saimnieciskā

darbība neradīs negatīvas sekas attiecībā uz konkurenci).