Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.222/07/10/1 Par SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "ZetCOM" ziņojumu par apvienošanos

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ievērojot iepriekš izklāstīto,

Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā neradīsies

vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis. Tomēr apvienošanās

ietekme tirgū var samazināt tirgus dabīgo konkurences cīņu.

Dabīgās konkurences cīņas samazināšanās notiks tādēļ, ka tiks

likvidēts nozīmīgs konkurents un SIA "LMT", neveicot aktīvas

tirgus iekarošanas akcijas, palielinās savu klientu skaitu.

Tādējādi ir konstatējams, ka apvienošanās rezultātā var tikt

būtiski negatīvi ietekmēta konkurence. Konkurences padome

pozitīvi vērtē konkurences attīstības tempu mobilo sakaru

mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū Latvijā (cenu kritumu un

pakalpojumu klāsta palielināšanos vairāku gadu garumā) un

uzskata, ka SIA "LMT un SIA "ZetCOM" apvienošanās, likvidējot SIA

"ZetCOM" konkurējošo spiedienu, šo tempu samazinās, t.i., nozares

attīstība un patērētāju ātrākais ieguvums no tās tiks ietekmēts

negatīvi.

9. 11.05.2007. notika tikšanās

starp Konkurences padomi un apvienošanās dalībniekiem un to

pārstāvjiem, kuras laikā tika apspriesti:

- konkrētā tirgus definēšanas

pareizība (apvienošanās dalībnieki uzskata, ka priekšapmaksas

pakalpojumi veido atsevišķu konkrētās preces tirgu Konkurences

likuma 1.panta 5.punkta izpratnē);

- SIA "ZetCOM" stāvoklis tirgū

(apvienošanās dalībnieki pauda viedokli, ka (*));

- konkurences situācija konkrētajā

tirgū (ja konkrēto tirgu definēt kā priekšapmaksas mobilo sakaru

mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgu Latvijā, tad, pēc

apvienošanās dalībnieku viedokļa, jāatzīst, ka SIA "Tele2" ir

vadošais tirgus dalībnieks, bet pārējie tirgus dalībnieki stipri

no tās atpaliek. Ņemot vērā šo apstākli, pēc apvienošanās

dalībnieku viedokļa, apvienošanai nebūs negatīvas ietekmes uz

konkurenci);

- apvienošanās dalībnieku

09.05.2007. vēstulē piedāvāto saistošo noteikumu apvienošanās

atļaušanai varianti.

Izvērtējot apvienošanās dalībnieku

pausto viedokli, Konkurences padome uzskata:

9.1. Apvienošanās dalībnieku

sniegtā argumentācija par nepieciešamību priekšapmaksas mobilo

sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumus izdalīt atsevišķajā

konkrētās preces tirgū nav pietiekama. Apvienošanās dalībnieki

norādīja uz šādiem faktoriem:

9.1.1. Priekšapmaksas klientiem ir

iespēja kontrolēt savus izdevumus. Konkurences padome uzskata, ka

šis arguments nav pietiekami pamatots, jo priekšapmaksas kartes

lietošanas galvenā īpašība ir tā, ka maksājums tiek veikts uz

priekšu. Kopumā ir secināms, ka priekšapmaksa ir citāds savu

maksājumu par pakalpojumiem organizēšanas veids.

9.1.2. Līdz 18 gadu vecumam

klientam nav rīcībspējas, lai noslēgtu līgumu par pēc­apmaksas

pakalpojumu saņemšanu. Konkurences padome uzskata, ka tas, ka

klientam līdz 18 gadu vecumam nav rīcībspējas, lai noslēgtu

līgumu ar operatoru, nenozīmē, ka personas, kas nav sasniegušas

šo vecumu, nevarētu lietot pēcapmaksas pakalpojumus.

9.1.3. Darba devēji bieži

iegādājas saviem darbiniekiem tieši priekšapmaksas kartes, lai

izvairītos no neparedzami lieliem rēķiniem. Konkurences padome

uzskata, ka šis arguments nav pamatots ar konkrētiem aprēķiniem.

Turklāt arī pēcapmaksas klientiem ir iespēja regulēt pakalpojumu

saņemšanu attiecībā uz maksas lielumu, piemēram, izmantojot SIA

"LMT" pieslēguma veidu "Piezvani man!".

9.1.4. Priekšapmaksas karšu

lietotājiem atšķirībā no pēcapmaksas karšu lietotājiem nav

iespējas mainīt operatoru, saglabājot numuru. Konkurences padome

atzīst, ka šī atšķirība var būt būtiska. Taču tuvākajā nākotnē ir

prognozējams, ka šī ierobežošana tiks atcelta ar grozījumiem

normatīvajos aktos, t.i., ar grozījumiem Elektronisko sakaru

likumā, kuri izsludināti 24.05.2007.

9.1.5. Priekšapmaksas pakalpojumos

atšķirībā no pēcapmaksas pakalpojumiem klientam ir anonimitāte.

Konkurences padome atzīst, ka šī atšķirība var būt būtiska, taču

nav konkrētu faktu, ka tieši šis apstāklis ir noteicošais,

klientam izvēloties apmaksas veidu.

9.1.6. Sadalījums starp

pēcapmaksas un priekšapmaksas pakalpojumu lietotājiem ir ļoti

stabils: 2006.gadā migrācija starp abām grupām SIA "LMT" tīklā

sastādīja tikai (*)%. Konkurences padome uzskata, ka dati par

klientu migrāciju attiecībā vienīgi par SIA "LMT" tīklu 2006.gadā

nav pietiekami, lai secinātu par to, ka klienti ir stabili

sadalījušies pa priekšapmaksas un pēcapmaksas segmentiem.

9.1.7. Priekšapmaksas pakalpojumu

tirgus tiek pozicionēts kā atsevišķs tirgus. Konkurences padome

uzskata, ka par šo jautājumu var pastāvēt vairākas

interpretācijas iespējas no klientu puses, ņemot vērā patērētāju

nepietiekamu informētību par mobilo operatoru tīkliem un mobilo

virtuālo operatoru izmantotiem tīkliem, īpaši par jēdzieniem

"tīkls", "klientu tīkls" u.tml. Tomēr galvenais Konkurences

padomes arguments ir tas, ka klienti gan priekšapmaksas, gan

pēcapmaksas gadījumā saņem pakalpojumus - sarunas mobilo sakaru

tīklā.

9.1.8. Priekšapmaksas pakalpojumu

tarifi ir daudz zemāki nekā pēcapmaksas pakalpojumu tarifi (kā

piemērs tika minēta "Zelta Zivtiņas" tarifu salīdzināšana "Zelta

Zivtiņas" kartes ietvaros un citi "Zelta Zivtiņas" tarifi).

Konkurences padome piekrīt, ka priekšapmaksas karšu lietotājiem

savstarpēji zvani vienas priekšapmaksas kartes ietvaros ir lētāki

nekā zvani citos virzienos. Taču arī pēcapmaksas pakalpojumu

lietotājiem savstarpējie zvani attiecīgā operatora tīklā ir

lētāki nekā zvani uz citu operatoru tīkliem. Apvienošanās

dalībnieki norādīja, ka, pateicoties iespējai priekšapmaksas

karšu lietotājiem veikt savstarpējos zvanus vienas priekšapmaksas

kartes ietvaros par zemākām cenām, veidojas t.s. "sniega bumbas"

efekts, t.i., lietotāji ir ieinteresēti kļūt par tā operatora

klientiem, kura klienti ir viņu draugi un paziņas (pastāvīgie un

regulārie "sarunu biedri"), lai būtu mazākas sarunu izmaksas.

Šāda situācija ir raksturīga gan "Toxic", gan "OKarte", gan

"Zelta Zivtiņa", gan "Amigo" priekšapmaksas kartēm. Konkurences

padome, atbildot uz šo argumentu, norāda, ka atzīst "sniega

bumbas" efekta esamību, taču ietaupījumu apmērs ir grūti

aprēķināms, kā arī nevar viennozīmīgi secināt, ka kādas

priekšapmaksas kartes lietotāji kļūst par tādiem, pamatojoties

vien uz to, ka tieši šo priekšapmaksas karti lieto vairākums viņu

"sarunu biedru". Tāpēc nevar viennozīmīgi secināt, ka "sniega

bumbas" efekta esamība ir pamatojums priekšapmaksas pakalpojumu

nošķiršanai atsevišķajā konkrētajā tirgū. Turklāt nav korekti

salīdzināt tarifus sarunām vienas priekšapmaksas kartes ietvaros

ar tarifiem sarunām starp šo priekšapmaksas karti un numuriem,

kuru starpā ir arī citu tīklu numuri (šajās sarunās ir iekļauta

maksa par starpsavienojumu).

Konkurences padome atzīmē, ka,

vērtējot priekšapmaksas un pēcapmaksas pakalpojumu savstarpējo

aizvietojamību no piedāvājuma viedokļa, ievērojot atšķirības

pēcapmaksas un priekšapmaksas pakalpojumu norēķinu organizēšanas

sistēmās, nav pietiekama pamata uzskatīt, ka priekšapmaksas un

pēcapmaksas pakalpojumi konkrētajā gadījumā ir savstarpēji

neaizvietojami. Apvienošanās dalībnieku sniegtā argumentācija

(apvienošanās dalībnieku pārstāvja 17.05.2007. pa elektronisko

pastu atsūtīta vēstule) balstās uz to, ka investīciju apjoms

pēcapmaksas pakalpojumu norēķinu sistēmu organizēšanai būtiski

atšķiras no investīciju apjoma priekšapmaksas pakalpojumu

norēķinu sistēmu organizēšanai, no kā izriet, ka lieliem tirgus

dalībniekiem (ar lieliem finanšu resursiem) aizvietojamības

iespējas ir lielākas nekā maziem tirgus dalībniekiem. Konkurences

padome piekrīt, ka finanšu resursu pieejamība veicina tirgus

dalībnieka pakalpojumu daudzveidību, bet tomēr uzskata, ka gan

lieli, gan mazi mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu

sniedzēji konkurē savā starpā12.

Ievērojot minēto, kā arī šī lēmuma

5.punktā izklāstīto, Konkurences padome secina, ka nav pamata

mainīt šī lēmuma 5.punktā izdarīto secinājumu par konkrētās

preces tirgus definēšanu.

9.2. Apvienošanās dalībnieku

sniegtā argumentācija par SIA "ZetCOM" stāvokli tirgū var būt

interpretējama dažādi. No vienas puses, Konkurences padome

atzīst, ka jebkura uzņēmuma veiksmīgai attīstībai ir nepieciešami

finansiālie ieguldījumi mārketingam. No otras puses, SIA "ZetCOM"

ir uzskatāms par lielāko virtuālo operatoru. Finanšu dati par SIA

"ZetCOM" apgrozījumu un peļņu 2004.-2005.gadā neliecina, ka SIA

"ZetCOM" stāvoklis tirgū ir apdraudēts. Pieņemot lēmumu,

Konkurences padome ņēma vērā apvienošanās dalībnieku sniegto

viedokli, ka SIA "ZetCOM" attīstība nav iespējama bez

pietiekamiem ieguldījumiem.

9.3. Apvienošanās dalībnieku

sniegtā argumentācija par situāciju konkrētajā tirgū balstās uz

pieņēmumu, ka konkrētās preces tirgus ir definējams kā

priekšapmaksas mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu

tirgus - šajā gadījumā "spēku sadalījums tirgū" ir citāds, nekā

tas ir, definējot konkrēto preces tirgu kā mobilo sakaru

mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgu. Konkurences padome atzīst,

ka apvienošanās rezultātā neizveidosies un nenostiprināsies SIA

"LMT" dominējošais stāvoklis tirgū. Tomēr SIA "LMT" apvienošanās

rezultātā, nekonkurējot, necīnoties par klientiem ar attiecīgiem

līdzekļiem - cenu samazināšanas u.c. pasākumiem, kas savukārt

stimulētu arī citus konkurentus samazināt cenas, no kā iegūtu

patērētāji, iegūst konkurences priekšrocības: salīdzinoši

nozīmīgu klientu bāzi. Konkurences padome uzskata, ka konkrētā

tirgus apstākļi ir tādi, ka pat salīdzinoši neliela tirgus

dalībnieka pastāvēšana tirgū, tāda kā SIA "ZetCOM", pozitīvi

ietekmē konkurences attīstību. Tādējādi ir pamats secināt, ka

apvienošanās rezultātā, izzūdot šim tirgus dalībniekam konkrētajā

tirgū, tiks būtiski negatīvi ietekmēta konkurences attīstība.

Konkurences padome, izvērtējot

apstākļus, kuri nodibināti ar pierādījumiem lietā, apvienošanās

dalībnieku viedokļus un argumentus, secina, ka SIA "LMT" un SIA

"ZetCOM" apvienošanās rezultātā var tikt būtiski samazināta

konkurence mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū

Latvijā. Tādēļ, saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta trešo

daļu, apvienošanās ir atļaujama, nosakot SIA "LMT" un SIA

"ZetCOM" saistošos noteikumus, kuros ietverami tādi tiesiskie

pienākumi, kurus izpildot apvienošanās nerada negatīvas sekas

konkurencei minētajā tirgū un SIA "ZetCOM" klientiem ir brīva

iespēja pāriet pie cita mobilo sakaru operatora.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties

uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta

pirmās daļas 3.punktu, 15.panta otrās daļas 1. un 2.punktu un

16.panta trešo daļu, Konkurences padome

nolēma: