8. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Ievērojot iepriekš izklāstīto,
Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā neradīsies
vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis. Tomēr apvienošanās
ietekme tirgū var samazināt tirgus dabīgo konkurences cīņu.
Dabīgās konkurences cīņas samazināšanās notiks tādēļ, ka tiks
likvidēts nozīmīgs konkurents un SIA "LMT", neveicot aktīvas
tirgus iekarošanas akcijas, palielinās savu klientu skaitu.
Tādējādi ir konstatējams, ka apvienošanās rezultātā var tikt
būtiski negatīvi ietekmēta konkurence. Konkurences padome
pozitīvi vērtē konkurences attīstības tempu mobilo sakaru
mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū Latvijā (cenu kritumu un
pakalpojumu klāsta palielināšanos vairāku gadu garumā) un
uzskata, ka SIA "LMT un SIA "ZetCOM" apvienošanās, likvidējot SIA
"ZetCOM" konkurējošo spiedienu, šo tempu samazinās, t.i., nozares
attīstība un patērētāju ātrākais ieguvums no tās tiks ietekmēts
negatīvi.
9. 11.05.2007. notika tikšanās
starp Konkurences padomi un apvienošanās dalībniekiem un to
pārstāvjiem, kuras laikā tika apspriesti:
- konkrētā tirgus definēšanas
pareizība (apvienošanās dalībnieki uzskata, ka priekšapmaksas
pakalpojumi veido atsevišķu konkrētās preces tirgu Konkurences
likuma 1.panta 5.punkta izpratnē);
- SIA "ZetCOM" stāvoklis tirgū
(apvienošanās dalībnieki pauda viedokli, ka (*));
- konkurences situācija konkrētajā
tirgū (ja konkrēto tirgu definēt kā priekšapmaksas mobilo sakaru
mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgu Latvijā, tad, pēc
apvienošanās dalībnieku viedokļa, jāatzīst, ka SIA "Tele2" ir
vadošais tirgus dalībnieks, bet pārējie tirgus dalībnieki stipri
no tās atpaliek. Ņemot vērā šo apstākli, pēc apvienošanās
dalībnieku viedokļa, apvienošanai nebūs negatīvas ietekmes uz
konkurenci);
- apvienošanās dalībnieku
09.05.2007. vēstulē piedāvāto saistošo noteikumu apvienošanās
atļaušanai varianti.
Izvērtējot apvienošanās dalībnieku
pausto viedokli, Konkurences padome uzskata:
9.1. Apvienošanās dalībnieku
sniegtā argumentācija par nepieciešamību priekšapmaksas mobilo
sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumus izdalīt atsevišķajā
konkrētās preces tirgū nav pietiekama. Apvienošanās dalībnieki
norādīja uz šādiem faktoriem:
9.1.1. Priekšapmaksas klientiem ir
iespēja kontrolēt savus izdevumus. Konkurences padome uzskata, ka
šis arguments nav pietiekami pamatots, jo priekšapmaksas kartes
lietošanas galvenā īpašība ir tā, ka maksājums tiek veikts uz
priekšu. Kopumā ir secināms, ka priekšapmaksa ir citāds savu
maksājumu par pakalpojumiem organizēšanas veids.
9.1.2. Līdz 18 gadu vecumam
klientam nav rīcībspējas, lai noslēgtu līgumu par pēcapmaksas
pakalpojumu saņemšanu. Konkurences padome uzskata, ka tas, ka
klientam līdz 18 gadu vecumam nav rīcībspējas, lai noslēgtu
līgumu ar operatoru, nenozīmē, ka personas, kas nav sasniegušas
šo vecumu, nevarētu lietot pēcapmaksas pakalpojumus.
9.1.3. Darba devēji bieži
iegādājas saviem darbiniekiem tieši priekšapmaksas kartes, lai
izvairītos no neparedzami lieliem rēķiniem. Konkurences padome
uzskata, ka šis arguments nav pamatots ar konkrētiem aprēķiniem.
Turklāt arī pēcapmaksas klientiem ir iespēja regulēt pakalpojumu
saņemšanu attiecībā uz maksas lielumu, piemēram, izmantojot SIA
"LMT" pieslēguma veidu "Piezvani man!".
9.1.4. Priekšapmaksas karšu
lietotājiem atšķirībā no pēcapmaksas karšu lietotājiem nav
iespējas mainīt operatoru, saglabājot numuru. Konkurences padome
atzīst, ka šī atšķirība var būt būtiska. Taču tuvākajā nākotnē ir
prognozējams, ka šī ierobežošana tiks atcelta ar grozījumiem
normatīvajos aktos, t.i., ar grozījumiem Elektronisko sakaru
likumā, kuri izsludināti 24.05.2007.
9.1.5. Priekšapmaksas pakalpojumos
atšķirībā no pēcapmaksas pakalpojumiem klientam ir anonimitāte.
Konkurences padome atzīst, ka šī atšķirība var būt būtiska, taču
nav konkrētu faktu, ka tieši šis apstāklis ir noteicošais,
klientam izvēloties apmaksas veidu.
9.1.6. Sadalījums starp
pēcapmaksas un priekšapmaksas pakalpojumu lietotājiem ir ļoti
stabils: 2006.gadā migrācija starp abām grupām SIA "LMT" tīklā
sastādīja tikai (*)%. Konkurences padome uzskata, ka dati par
klientu migrāciju attiecībā vienīgi par SIA "LMT" tīklu 2006.gadā
nav pietiekami, lai secinātu par to, ka klienti ir stabili
sadalījušies pa priekšapmaksas un pēcapmaksas segmentiem.
9.1.7. Priekšapmaksas pakalpojumu
tirgus tiek pozicionēts kā atsevišķs tirgus. Konkurences padome
uzskata, ka par šo jautājumu var pastāvēt vairākas
interpretācijas iespējas no klientu puses, ņemot vērā patērētāju
nepietiekamu informētību par mobilo operatoru tīkliem un mobilo
virtuālo operatoru izmantotiem tīkliem, īpaši par jēdzieniem
"tīkls", "klientu tīkls" u.tml. Tomēr galvenais Konkurences
padomes arguments ir tas, ka klienti gan priekšapmaksas, gan
pēcapmaksas gadījumā saņem pakalpojumus - sarunas mobilo sakaru
tīklā.
9.1.8. Priekšapmaksas pakalpojumu
tarifi ir daudz zemāki nekā pēcapmaksas pakalpojumu tarifi (kā
piemērs tika minēta "Zelta Zivtiņas" tarifu salīdzināšana "Zelta
Zivtiņas" kartes ietvaros un citi "Zelta Zivtiņas" tarifi).
Konkurences padome piekrīt, ka priekšapmaksas karšu lietotājiem
savstarpēji zvani vienas priekšapmaksas kartes ietvaros ir lētāki
nekā zvani citos virzienos. Taču arī pēcapmaksas pakalpojumu
lietotājiem savstarpējie zvani attiecīgā operatora tīklā ir
lētāki nekā zvani uz citu operatoru tīkliem. Apvienošanās
dalībnieki norādīja, ka, pateicoties iespējai priekšapmaksas
karšu lietotājiem veikt savstarpējos zvanus vienas priekšapmaksas
kartes ietvaros par zemākām cenām, veidojas t.s. "sniega bumbas"
efekts, t.i., lietotāji ir ieinteresēti kļūt par tā operatora
klientiem, kura klienti ir viņu draugi un paziņas (pastāvīgie un
regulārie "sarunu biedri"), lai būtu mazākas sarunu izmaksas.
Šāda situācija ir raksturīga gan "Toxic", gan "OKarte", gan
"Zelta Zivtiņa", gan "Amigo" priekšapmaksas kartēm. Konkurences
padome, atbildot uz šo argumentu, norāda, ka atzīst "sniega
bumbas" efekta esamību, taču ietaupījumu apmērs ir grūti
aprēķināms, kā arī nevar viennozīmīgi secināt, ka kādas
priekšapmaksas kartes lietotāji kļūst par tādiem, pamatojoties
vien uz to, ka tieši šo priekšapmaksas karti lieto vairākums viņu
"sarunu biedru". Tāpēc nevar viennozīmīgi secināt, ka "sniega
bumbas" efekta esamība ir pamatojums priekšapmaksas pakalpojumu
nošķiršanai atsevišķajā konkrētajā tirgū. Turklāt nav korekti
salīdzināt tarifus sarunām vienas priekšapmaksas kartes ietvaros
ar tarifiem sarunām starp šo priekšapmaksas karti un numuriem,
kuru starpā ir arī citu tīklu numuri (šajās sarunās ir iekļauta
maksa par starpsavienojumu).
Konkurences padome atzīmē, ka,
vērtējot priekšapmaksas un pēcapmaksas pakalpojumu savstarpējo
aizvietojamību no piedāvājuma viedokļa, ievērojot atšķirības
pēcapmaksas un priekšapmaksas pakalpojumu norēķinu organizēšanas
sistēmās, nav pietiekama pamata uzskatīt, ka priekšapmaksas un
pēcapmaksas pakalpojumi konkrētajā gadījumā ir savstarpēji
neaizvietojami. Apvienošanās dalībnieku sniegtā argumentācija
(apvienošanās dalībnieku pārstāvja 17.05.2007. pa elektronisko
pastu atsūtīta vēstule) balstās uz to, ka investīciju apjoms
pēcapmaksas pakalpojumu norēķinu sistēmu organizēšanai būtiski
atšķiras no investīciju apjoma priekšapmaksas pakalpojumu
norēķinu sistēmu organizēšanai, no kā izriet, ka lieliem tirgus
dalībniekiem (ar lieliem finanšu resursiem) aizvietojamības
iespējas ir lielākas nekā maziem tirgus dalībniekiem. Konkurences
padome piekrīt, ka finanšu resursu pieejamība veicina tirgus
dalībnieka pakalpojumu daudzveidību, bet tomēr uzskata, ka gan
lieli, gan mazi mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu
sniedzēji konkurē savā starpā12.
Ievērojot minēto, kā arī šī lēmuma
5.punktā izklāstīto, Konkurences padome secina, ka nav pamata
mainīt šī lēmuma 5.punktā izdarīto secinājumu par konkrētās
preces tirgus definēšanu.
9.2. Apvienošanās dalībnieku
sniegtā argumentācija par SIA "ZetCOM" stāvokli tirgū var būt
interpretējama dažādi. No vienas puses, Konkurences padome
atzīst, ka jebkura uzņēmuma veiksmīgai attīstībai ir nepieciešami
finansiālie ieguldījumi mārketingam. No otras puses, SIA "ZetCOM"
ir uzskatāms par lielāko virtuālo operatoru. Finanšu dati par SIA
"ZetCOM" apgrozījumu un peļņu 2004.-2005.gadā neliecina, ka SIA
"ZetCOM" stāvoklis tirgū ir apdraudēts. Pieņemot lēmumu,
Konkurences padome ņēma vērā apvienošanās dalībnieku sniegto
viedokli, ka SIA "ZetCOM" attīstība nav iespējama bez
pietiekamiem ieguldījumiem.
9.3. Apvienošanās dalībnieku
sniegtā argumentācija par situāciju konkrētajā tirgū balstās uz
pieņēmumu, ka konkrētās preces tirgus ir definējams kā
priekšapmaksas mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu
tirgus - šajā gadījumā "spēku sadalījums tirgū" ir citāds, nekā
tas ir, definējot konkrēto preces tirgu kā mobilo sakaru
mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgu. Konkurences padome atzīst,
ka apvienošanās rezultātā neizveidosies un nenostiprināsies SIA
"LMT" dominējošais stāvoklis tirgū. Tomēr SIA "LMT" apvienošanās
rezultātā, nekonkurējot, necīnoties par klientiem ar attiecīgiem
līdzekļiem - cenu samazināšanas u.c. pasākumiem, kas savukārt
stimulētu arī citus konkurentus samazināt cenas, no kā iegūtu
patērētāji, iegūst konkurences priekšrocības: salīdzinoši
nozīmīgu klientu bāzi. Konkurences padome uzskata, ka konkrētā
tirgus apstākļi ir tādi, ka pat salīdzinoši neliela tirgus
dalībnieka pastāvēšana tirgū, tāda kā SIA "ZetCOM", pozitīvi
ietekmē konkurences attīstību. Tādējādi ir pamats secināt, ka
apvienošanās rezultātā, izzūdot šim tirgus dalībniekam konkrētajā
tirgū, tiks būtiski negatīvi ietekmēta konkurences attīstība.
Konkurences padome, izvērtējot
apstākļus, kuri nodibināti ar pierādījumiem lietā, apvienošanās
dalībnieku viedokļus un argumentus, secina, ka SIA "LMT" un SIA
"ZetCOM" apvienošanās rezultātā var tikt būtiski samazināta
konkurence mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū
Latvijā. Tādēļ, saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta trešo
daļu, apvienošanās ir atļaujama, nosakot SIA "LMT" un SIA
"ZetCOM" saistošos noteikumus, kuros ietverami tādi tiesiskie
pienākumi, kurus izpildot apvienošanās nerada negatīvas sekas
konkurencei minētajā tirgū un SIA "ZetCOM" klientiem ir brīva
iespēja pāriet pie cita mobilo sakaru operatora.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties
uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta
pirmās daļas 3.punktu, 15.panta otrās daļas 1. un 2.punktu un
16.panta trešo daļu, Konkurences padome
nolēma: