7. pants

Lietas izpētes gaitā

Konkurences padome izvērtēja apvienošanās ietekmi lietā

definētajos konkrētajos tirgos.

7.1. Ogres pilsētas teritorijā ir

vairākas juridiskas personas, kuras veic darbību konkrētajā tirgū

- ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū Ogres pilsētas

teritorijā. Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju tie ir SIA

"ELVI grupa", SIA "Palink", SIA "Ogres Jumis", MAXIMA u.c. Esošā

MAXIMA veikala apgrozījums 2006.gadā bija LVL (*) (tirgus daļa

pēc apgrozījuma (*)). Savukārt plānotā veikala apgrozījums

saskaņā ar MAXIMA sniegto informāciju, kurš tiks uzcelts uz

apvienošanās rezultātā iegādātā apbūves gabala, būs LVL(*).

(*).

Pašlaik lielākais konkrētā tirgus

dalībnieks ir SIA "Ogres Jumis", kura mazumtirdzniecības

apgrozījums 2006.gadā bija LVL (*) (tirgus daļa pēc apgrozījuma

(*)). SIA "Ogres Jumis" ir piecas mazumtirdzniecības vietas, taču

jāatzīmē, ka divas no tām ir salīdzinoši nelielas. Ogres pilsētā

ir viens veikals, kas ietilpst SIA "Elvi Grupa", bet pieder SIA

"Ogres Prestižs". Minētās tirdzniecības vietas apgrozījums

2006.gadā bija LVL (*) (tirgus daļa pēc apgrozījuma (*)). Vēl

Ogres pilsētā komercdarbību veic SIA "Palink", kuras attiecīgā

veikala apgrozījums 2006.gadā bija LVL (*) (tirgus daļa pēc

apgrozījuma (*)).

Izvērtējot teikto, jāsecina, ka

pašlaik MAXIMA ir trešā lielākā šī konkrētā tirgus dalībniece un

plāno palielināt savu tirgus daļu, taču konkrētajā apvienošanās

gadījumā nenotiks tiešs MAXIMA tirgus daļas pieaugums.

Izvērtējot apvienošanās ietekmi

plašākās robežās, t.i., visas Latvijas teritorijā, ir jāņem vērā

fakts, ka MAXIMA ir viens no diviem lielākajiem konkrētā tirgus

dalībniekiem. Minētais fakts norāda uz MAXIMA ietekmi konkrētajā

tirgū.

Izvērtējot minēto apvienošanos,

Konkurences padome ņēma vērā faktu, ka minētais konkrētais tirgus

pašlaik atrodas attīstības stadijā visā valsts teritorijā. Par to

liecina lielveikalu apgrozījuma īpatsvara palielināšanās kopējā

mazumtirdzniecības apgrozījumā (nespecializētajos veikalos). Ja

2004.gadā tas bija 50,4%, tad 2006.gada pirmajā pusgadā tas bija

jau ap 70%. Pašlaik šis process turpinās.

7.2. Lietas izpētes gaitā

Konkurences padome izvērtēja, vai citiem tirgus dalībniekiem ir

iespējams ienākt Ogres pilsētā, t.i., tika izvērtēts, kādas

barjeras varētu radīt teritorijas plānošanas noteikumi un

piemērotu apbūvējamo platību neesamība attiecīgajā

administratīvajā teritorijā. Tāpēc tika pieprasīta informācija

Ogres novada domei. Atbildot uz minēto pieprasījumu, 26.03.2007.

vēstulē Nr.1-10.1/222 Ogres novada dome sniedza informāciju, ka

saskaņā ar spēkā esošo Ogres novada teritorijas plānojumu Ogres

pilsētā ir neapbūvēti zemesgabali, kuru atļautā izmantošana ir

darījumu iestāžu apbūves teritorija, tātad tie ir izmantojami arī

lielveikalu vai tirdzniecības centru būvniecībai. Konkrētā

zemesgabala apbūvi nosaka īpašnieka un investora vēlmes.

Vispārīgā gadījumā ir iespējams uzbūvēt vismaz piecas šādas būves

Ogres pilsētas teritorijā.

Ievērojot minēto, Konkurences

padome secina, ka citiem konkrētā tirgus dalībniekiem ir

iespējams ienākt konkrētajā tirgū, nopērkot zemi vai telpas.

Vienlaikus Konkurences padome

norāda, ka šī tirgus dalībnieku apvienošanās ietekmēs zemes

gabalu pieejamības komercdarbībai nodrošinājumu Ogres pilsētas

teritorijā.

Konkurences padome izvērtēja arī

ieiešanas barjeras visā kopējā ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē. Viens no faktoriem,

kas raksturo šīs barjeras, ir jaunu tirgus dalībnieku ienākšana

pēdējo piecu gadu laikā. Jāsecina, ka šajā laika periodā tirgū

nav ienākusi neviena komercsabiedrība, kas varētu tikt uzskatīta

par efektīvu MAXIMA konkurentu. Turklāt kompānija Lidl mēģināja

ienākt tirgū, bet pēc dažiem darbības gadiem tirgū no šī nodoma

atteicās4. Būtiskas ieiešanas barjeras rada fakts, ka

tirgū darbojas divi lieli tirgus dalībnieki ar attīstītu

tirdzniecības tīklu un loģistiku - MAXIMA un SIA "Rimi Latvia",

kuriem praktiski nav efektīvu konkurentu. Turklāt abi lielākie

mazumtirgotāji darbojas visos konkrētā tirgus segmentos, jo tiem

ir gan hipermārketi, supermārketi, gan veikali, kurus var

uzskatīt par zemo cenu veikaliem. Situāciju tirgū zināmā mērā

ietekmē arī fakts, ka MAXIMA atrodas vienā uzņēmumu grupā ar SIA

"Latvijas Tirgotāju Kooperācija AIBE"".

Tirgū nostiprinājušos preču zīmju

(RIMI, Maxima) esamība tirgū darbojas asimetriski attiecībā pret

jaunienācējiem tirgū, palielinot to izmaksas ienākšanai tirgū,

lai sasniegtu atpazīstamību patērētāju starpā, t.i.,

jaunienācējiem tirgū, kuru preču zīme nav atpazīstama, ir

jārēķinās ar lielām izmaksām, lai varētu konkurēt ar jau

atpazīstamas preču zīmes īpašnieku. Turklāt nepieciešami lieli

ieguldījumi reklāmā. Pat fakts, ka tirgus ir attīstības stadijā,

neveicina jaunu dalībnieku ienākšanu. Vēl viens no faktoriem, kas

rada barjeras, ir attiecīgi piemēroto apbūves gabalu un telpu

trūkums, jo jau ir sasniegts zināms tirgus piesātinājums un

lielākajās pilsētās mazumtirdzniecībai izdevīgākās vietas diezgan

lielā apjomā jau ir aizņemtas. Zināmas barjeras rada lielāko

mazumtirgotāju lojalitātes programmas.

7.3. Vēl viens konkrētais tirgus,

kas varētu tikt ietekmēts konkrētās apvienošanas sakarā, ir arī

dažādu preču iepirkuma tirgus, kas ir tālāk sadalāms daudzos

konkrētajos tirgos. Pamatā minētie tirgi varētu būt ikdienas

patēriņa preču tirgi, taču, tā kā mazumtirdzniecības veikali

tirgo arī citas preces (elektropreces, apģērbus u.c.), tad arī

iepirkuma tirgus ir plašāks.

Tā kā konkrētajā apvienošanās

gadījumā apvienošanās rezultātā MAXIMA iegūs apbūves gabalu

veikala celtniecībai, tad ietekme uz konkurenci minētajos tirgos

ir sagaidāma tikai ilgākā laika periodā. Turklāt tā būs neliela.

Tomēr Konkurences padome norāda, ka MAXIMA ir liela ietekme

daudzos no minētajiem konkrētajiem tirgiem, par ko liecina

Konkurences padomes rīcībā esošā informācija. Šī vara izpaužas

līguma ar piegādātājiem slēgšanas procesā, kur MAXIMA gandrīz

vienmēr ir izšķirošā loma, nosakot darījuma noteikumus.

Konkurences padome uzskata, ka ļoti svarīgi ir saglabāt

konkurenci minētajos konkrētajos tirgos, lai ļautu ražotājiem un

citiem mazākajiem mazumtirgotājiem attīstīties, tāpēc nav

pieļaujams MAXIMA tirgus varas pieaugums lietā definētajos

konkrētajos tirgos.

Izvērtējot minēto, Konkurences

padome secina, ka SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "MAHRIX"

apvienošanās atļaušana ir iespējama tāpēc, ka konkrētajā

apvienošanās darījuma rezultātā tiek iegūts apbūves gabals

veikala būvniecībai un uz darījuma brīdi nenotiks koncentrācija.

Iespējamais minētās komercsabiedrības tirgus daļas palielinājums

notiks uz SIA "MAXIMA Latvija" attīstības rēķina.

Līdz ar to Konkurences padome

secina, ka apvienošanās rezultātā tirgū neradīsies un

nenostiprināsies dominējošais stāvoklis un netiks būtiski

samazināta konkurence nevienā no lietā definētajiem konkrētajiem

tirgiem.

Ņemot vērā minēto un Konkurences

likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas

3.punktu un otrās daļas 1.punktu un 16.panta pirmo un ceturto

daļu, Konkurences padome

nolēma:

atļaut SIA "MAXIMA Latvija" un SIA

"MAHRIX" apvienošanos, kas paredzēta, SIA "MAXIMA Latvija"

iegūstot SIA "MAHRIX" 100% kapitāla daļas.

Konkurences padomes lēmumu saskaņā

ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu var pārsūdzēt

Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma

spēkā stāšanās dienas.

(*) - ierobežotas pieejamības

informācija.

1 Eiropas Komisijas

oficiālā mājas lapa, sadaļa - konkurence - 15.11.2004. EK lēmums

-

http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/decisions/m3464_20041115_20310_en.pdf

2 Eiropas Komisijas

oficiālā mājas lapa, sadaļa - konkurence - 23.10.2000.EK lēmums -

http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/decisions/m2161_en.pdf

3 Eiropas Komisijas

oficiālā mājas lapa, sadaļa - konkurence - 03.02.1999.EK lēmums -

http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/decisions/m1221_19990203_600_en.pdf

4 BNS ar atsauci uz

avīzi "Lietuvos rytas" (07.11.2006.).

Konkurences padomes priekšsēdētājas

v.i. D.Rungēvica