7. pants

Līgumsaistību

izpilde

7.1. Šķīrējtiesu regulējuma

pārskatīšana

Pastāvošā situācija neveicina alternatīvo strīdu

risināšanas metožu attīstību Latvijā, kas, rada negatīvu

ietekmi uz komersantu iespējām panākt efektīvu

līgumsaistību izpildi.

Latvijā ir reģistrētas 200 šķīrējtiesas.

Salīdzinoši ar citām pasaules valstīm lielais šķīrējtiesu

skaits skaidrojams ar spēkā esošo šķīrējtiesu regulējumu,

saskaņā ar kuru vienīgais izvirzītais kritērijs

šķīrējtiesas dibinātājam ir juridiska persona (Civilprocesa

likuma 486.panta trešā daļa). Pastāv virkne nepilnību,

t.sk., attiecībā uz šķīrējtiesu darbību, šķīrējtiesnešu

iecelšanu, šķīrējtiesu procesa un spriedumu kvalitātes

uzraudzību, kā arī šķīrējtiesas spriedumu izpildi.

Šķīrējtiesu tiesiskais regulējums nav pilnīgs un

pietiekami efektīvs. Nereti strīdu izšķiršana Latvijas

šķīrējtiesās nenoved pie ātra un efektīva risinājuma,

rosinot uzņēmējus izvēlēties citu valstu, piemēram,

Zviedrijas, šķīrējtiesu.

Nepieciešams:

1. izstrādāt politikas plānošanas dokumentu par

iespējamiem tiesiskā regulējuma modeļiem attiecībā uz

šķīrējtiesu dibināšanas nosacījumiem un šķīrējtiesnešu

kvalifikācijas prasībām, lai mazinātu šķīrējtiesu skaitu un

palielinātu sabiedrības uzticību šķīrējtiesu

lēmumiem.

Minētais pasākums perspektīvā pozitīvi ietekmēs

Doing Business rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI

indeksa rādītājus "tiesību sistēmas efektivitāte strīdu

risināšanā", "tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu

apstrīdēšanā", "mazākuma akcionāru interešu aizsardzība" un

"ārvalstu investīciju aizsardzība".

30.10.2012.

TM, LTRK

Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK

politikas plānošanas dokumentu par iespējamiem tiesiskā

regulējuma modeļiem attiecībā uz šķīrējtiesu dibināšanas

nosacījumiem un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām, lai

mazinātu šķīrējtiesu skaitu un palielinātu sabiedrības

uzticību šķīrējtiesu lēmumiem.

Normatīvo aktu sagatavošana

TM budžeta ietvaros

7.2. Lietu izskatīšanas

noslodzes tiesās mazināšana

Latvijas tiesas ir noslogotas, kas rada lietu

uzkrājumu un ilgus lietu izskatīšanas termiņus. Īpaši ilgi

tiek izskatītas administratīvās lietas Rīgā. Ilgais laiks,

kas uzņēmējiem jāgaida līdz tiesas spriedumam un strīda

risinājumiem ietekmē biznesa attīstību un grauj Latvijas kā

biznesam draudzīgas jurisdikcijas reputāciju.

Uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti liecina, ka

15% no visiem Latvijas uzņēmējiem tiesu vara sagādā

problēmas.

Pēc Doing Business 2012.gada datiem Latvijā

2012.gadā līgumsaistību izpilde aizņem 369 dienas un 27

procedūras. Lietuvā - 275 dienas un 30 procedūras, Igaunijā

- 425 dienas un 35 procedūras. Ja dienu skaits tiktu

samazināts, Latvijas varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas

Doing Business 2013.gadam.

GKI mēra dažādus tiesu varas un tiesību

aizsardzības parametrus kā daļu no valsts institūciju

efektivitātes, piemēram, tiesu varas neatkarību (67.vieta),

tiesību sistēmas efektivitāti strīdu risināšanā

(104.vieta), tiesību sistēmas efektivitāti tiesību normu

apstrīdēšanā (99.vieta), mazākuma akcionāru interešu

aizsardzību (85.vieta) un ārvalstu investīciju aizsardzību

(47.vieta). Arī GKI rādītāju tiktu ietekmēti pozitīvi, ja

komercstrīdu process tiktu uzlabots dēļ sekojošiem

pasākumiem.

Nepieciešams:

1. izstrādāt un iesniegt Tieslietu padomei

apstiprināšanai priekšlikumus par lietas slodzes rādītāju

noteikšanas un lietu specializācijas kārtību.

2. izstrādāt un iesniegt priekšlikumus Tieslietu

padomei par tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudes

saturu un kārtību, kā arī nepieciešamo dokumentu

paraugiem.

Minēto pasākumu ieviešana samazinātu komercstrīdu

risināšanai nepieciešamo dienu skaitu par 20% un Latvija

varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing

Business turpmākajos gados, kā arī pozitīvi tiktu

uzlaboti iepriekš uzskaitītie GKI rādītāji.

1.01.11.2012.

2.01.07.2012.