11. pants

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai ir jānoskaidro,

vai apstrīdētā norma ierobežo personai Satversmes 96. pantā

noteiktās pamattiesības. Lietā ir pausti atšķirīgi viedokļi par

to, uz kurām personām apstrīdētā norma attiecas.

11.1. Lietas dalībnieki un vairākas pieaicinātās

personas ir vienisprātis, ka apstrīdētā norma ietver

uzturlīdzekļu parādniekam Satversmes 96. pantā noteikto

pamattiesību ierobežojumu.

Konstatējot apstrīdētajā normā ietvertā tiesiskā sastāva

pazīmes, Fonda administrācija publisko ziņas par parādnieku

(vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads) savā

mājaslapā.

Personas datu aizsardzības regulējumu konkretizē Fizisko

personu datu aizsardzības likums. Tā 2. panta 3. punkts paredz,

ka personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz

identificētu vai identificējamu fizisko personu. Savukārt

atbilstoši šā panta 4. punktam personas datu apstrāde ir jebkuras

ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu,

reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu,

izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai

dzēšanu.

Tātad apstrīdētajā normā norādītās ziņas par parādnieku ir

personas dati un šo datu publiskošana Fonda administrācijas

mājaslapā ir personas datu apstrāde.

Turklāt minētie dati ir uzskatāmi par tādiem, kas identificē

parādnieku kā fizisko personu un ir saistīti ar personas privāto

dzīvi. Valsts vārdā veikta šādu personas datu apstrāde

(publiskošana) ir iejaukšanās personas privātajā dzīvē.

Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo

parādniekam Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās

dzīves neaizskaramību.

11.2. Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka, publiskojot

ziņas par uzturlīdzekļu parādnieku, tiek skartas ne tikai pašam

parādniekam, bet arī viņa bērnam Satversmes 96. pantā noteiktās

tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Uz to norāda arī

pieaicinātās personas Datu valsts inspekcija un biedrība

"LATVIJAS CILVĒKTIESĪBU CENTRS".

Apstrīdētajā normā noteikto ziņu saturs ļauj citām personām,

kuru rīcībā pilnībā vai daļēji ir parādnieka personas kods un

ziņas par viņa bērniem, iegūt noteiktas ticamības pakāpes

informāciju par parādnieka bērniem, citstarp arī tos identificēt.

Šīs citas personas var būt, piemēram, parādnieka bērna radinieki

un parādnieka paziņas, kas zina parādnieka dzimšanas gadu.

Šāda informācija trešajām personām var norādīt uz to, ka bērna

vecākiem ir bijis strīds par bērna uzturēšanu, ka viens no viņiem

atsakās labprātīgi pildīt tiesas spriedumu un uzturlīdzekļus viņa

vietā maksā valsts. Tādējādi parādnieka bērna kā personas

iespējamā identificēšana atbilstoši apstrīdētajai normai var

novest pie tādu datu apstrādes, kuri ir saistīti ar parādnieka

bērna privāto dzīvi.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka bērna tiesības tiek skartas

ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz viņu, bet

arī tad, kad pieņemtais lēmums var tikt attiecināts uz bērnu vai

skart viņu netieši. Arī tad, ja lēmums nav vērsts uz bērnu, taču

var viņu skart, ir jāievēro bērna interešu prioritātes princips

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-19-01 11. punktu). Norādītā iespējamā apstrīdētās

normas ietekme uz parādnieka bērnam Satversmes 96. pantā

noteiktajām pamattiesībām ir pietiekama, lai Satversmes tiesa

konstatētu šā bērna pamattiesību ierobežojumu, jo apstrīdētā

norma viņu var skart.

Turklāt, kā redzams no lietas materiāliem, Fonda

administrācija ir saņēmusi lūgumus dzēst parādnieka datus no

publiskā saraksta, jo to publiska pieejamība varētu kaitēt

parādnieka bērna interesēm (sk. lietas materiālu 1. sēj. 195.

lpp.). Tādējādi apstrīdētā norma rada situācijas, kad

parādnieka datu publiskošana skar bērnam Satversmes 96. pantā

noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo

parādnieka bērnam Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz

privātās dzīves neaizskaramību.