4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 96. pantam, un

pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajiem apsvērumiem.

Vecāku pienākumam rūpēties par saviem bērniem esot ne tikai

normatīvs raksturs - tas esot saistīts arī ar Satversmes ievadā

noteikto valsts pamatvērtību aizsardzību. Lielākā daļa parādnieku

saviem bērniem nenodrošinot pat valstī noteikto minimālo

uzturlīdzekļu apmēru. Tādējādi apstrīdētajai normai esot leģitīms

mērķis - citu personu tiesību aizsardzība. Turklāt šīs citas

personas esot nepilngadīgas un materiāli atkarīgas no personas,

kuras tiesības tiek ierobežotas.

Tiesībsarga norādīto Noteikumu Nr. 5 mērķis attiecībā uz

parādnieka datu izsniegšanu būtiski atšķiroties no tā mērķa, ar

kādu ziņas par parādnieku tiek publiskotas. Proti, Noteikumi Nr.

5 nodrošinot noteiktām personām iespēju izvērtēt parādnieka

maksātspēju, savukārt apstrīdētā norma esot vērsta uz bērna

tiesību aizsardzību un vecāku pienākuma izpildes veicināšanu.

Tieši publiskums esot galvenais faktors, kas palīdzot sasniegt

apstrīdētās normas mērķi bez nepamatotas parādnieka tiesisko

interešu ierobežošanas, piemēram, attiecībā uz tiesībām brīvi

izvēlēties nodarbošanos, stāties darījumu attiecībās un

tamlīdzīgām tiesībām. Turklāt šādu risinājumu kā pietiekami

efektīvu esot izvēlējušās arī citas valstis. Savukārt

kriminālprocess esot izmantojams kā galējais piespiedu līdzeklis,

jo tas parādnieka turpmāko dzīvi ietekmējot vairāk nekā viņa datu

publiskošana. Iespējamā īslaicīga brīvības atņemšana citstarp

varot pretēji bērna interesēm ierobežot attiecīgā vecāka un bērna

saskarsmes tiesības.

Vairākus gadus ilgu diskusiju rezultātā esot secināts, ka citi

uzturlīdzekļu nemaksāšanas problēmas risinājumi var nesamērīgi

ierobežot personu pamattiesības, kā arī apdraudēt parādnieka

spēju gūt ienākumus, bet tas neesot bērna interesēs. Apstrīdētā

norma iespējami mazākā mērā aizskarot parādnieku intereses un

tiesības, bet savu mērķi sasniedzot pietiekamā pakāpē. Līdz ar

apstrīdētās normas pieņemšanu mērķis esot sasniegts, jo no

parādniekiem atgūtie līdzekļi pieaugot.

Atbilstoši Noteikumiem Nr. 5 valsts vai pašvaldību iestādes

vēl pirms attiecīgo datu publiskošanas varot sniegt informāciju

par to, ka šāda publiskošana kaitētu bērna interesēm. Pirms datu

publiskošanas Fonds pirmreizēji pārbaudot šādas informācijas

esamību. Praksē bijuši arī tādi gadījumi, kad ziņas ir dzēstas,

jo konstatēts, ka tiek aizskartas citu parādnieka bērnu

tiesības.