6. pants

Pieaicinātā persona - Valsts bērnu tiesību aizsardzības

inspekcija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

96. pantam.

Izvērtējot publiskotās informācijas saturu, esot secināms, ka

parādnieka bērnu var identificēt ļoti ierobežots ar šo bērnu

saistīto personu loks (piemēram, atsevišķi konkrētu iestāžu

darbinieki, kuru rīcībā varētu būt pilns parādnieka personas

kods). Savukārt parādnieku varētu identificēt atsevišķi bērna

radinieki, kuri zina viņa dzimšanas gadu un kuru rīcībā ir arī

ziņas par parādnieka bērniem. Tādējādi parādnieka bērna

identifikācijas riski esot minimāli, bet risks, ka varētu tikt

pārkāptas bērna tiesības uz privāto dzīvi un personas

neaizskaramību (piemēram, ka bērns var tikt pazemots sakarā ar

viņa vecāka parādsaistībām), esot ļoti mazs. Pašā apstrīdētajā

normā esot ietverti vairāki nosacījumi, kas būtiski samazinot

iespējamos bērna tiesību apdraudējuma riskus.

Atbilstoši nacionālajos un starptautiskajos normatīvajos aktos

noteiktajam bērniem vajagot būt nodrošinātai īpašai tiesiskai

aizsardzībai un bērna tiesībām un interesēm valstī vajagot būt

prioritārām. Abi vecāki esot vienādi atbildīgi par bērna

audzināšanu un attīstību. Valsts pārvaldes uzdevums esot veikt

visus iespējamos pasākumus, lai īstenotu Bērnu tiesību

konvencijas 27. pantā noteikto pienākumu piedzīt uzturlīdzekļus

no vecākiem vai citām personām, kas ir finansiāli atbildīgas par

bērnu.

Bērnu vecāku personas datu publiskošana esot veicinājusi

vecāku pienākumu pildīšanu, tātad arī apstrīdētās normas leģitīmā

mērķa sasniegšanu. Apstrīdētajā normā noteiktie personas privātās

dzīves ierobežojumi esot samērīgi un paredzēti tādēļ, lai

nodrošinātu bērna tiesību ievērošanu.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija informē, ka

neesot sniegusi atzinumu par apstrīdēto normu.