15. pants

Satversmes 110. pants nosaka: "Valsts aizsargā un

atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni,

vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem,

bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no

varmācības."

Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka Satversmes 110. pantā

ietvertās pamattiesības nav ierobežojamas, jo nav norādītas

Satversmes 116. pantā.

Satversmes 116. pantā nav minētas 110. pantā garantētās

tiesības, tomēr tas nenozīmē, ka šīs pamattiesības būtu

absolūtas. Satversmes tiesa jau agrāk secinājusi, ka Satversme ir

vienots veselums un tajā ietvertās tiesību normas ir savstarpēji

cieši saistītas. Lai pilnīgāk un objektīvāk varētu noskaidrot

atsevišķu Satversmes normu saturu, tās interpretējamas sistēmiski

kopsakarā ar citām Satversmes normām (sk. Satversmes tiesas

2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 13.

punktu). Pieņēmums, ka Satversmes 110. pantā paredzētajām

katras konkrētās personas tiesībām vispār nevar noteikt

ierobežojumus, nonāk pretrunā gan ar citos Satversmes pantos

garantētajām citu personu tiesībām, gan ar Satversmes 89. pantā

noteikto valsts pienākumu aizsargāt personas pamattiesības.

Līdz ar to Satversmes 110. pantā

ietvertās pamattiesības var ierobežot.