Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu

1Drošības

2vides raksturojums

1Latvija kopā ar NATO un ES sabiedrotajiem ir saskārusies ar

2Eiropas drošības vides satricinājumu, ko radījusi Krievijas

3agresija Ukrainā. Mainot starptautiski atzītās robežas un

4neievērojot uzņemtās starptautiskās saistības, Krievija grauj

5pastāvošo starptautisko kārtību.

1Lai nodrošinātu iekšējo stabilitāti un saliedētu

2sabiedrību, Krievija kultivē un rada ārēja apdraudējuma tēlu

3sabiedrībā, asociējot to ar NATO un ES valstīm. To apliecina arī

42015. gada 31. decembrī apstiprinātā Krievijas Nacionālās

5drošības stratēģija. Krievija īsteno militārās aktivitātes ārpus

6savas teritorijas, kā, piemēram, Sīrijā, un tas konfrontē ar NATO

7un ES interesēm.

1Krievijas ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums.

2Līdzšinējā Krievijas politika apliecina, ka Krievija ir gatava

3sasniegt savus mērķus attiecībā uz kaimiņvalstīm, izmantojot

4visus līdzekļus, tai skaitā nevairoties no militāro līdzekļu

5izmantošanas savas ārpolitikas un drošības orientācijas izvēles

6uzspiešanā.

1Latviju kā Baltijas jūras reģiona valsti vistiešāk ietekmē

2tas, kas notiek šai reģionā. Pretēji deklarētajām vērtībām un

3apņemšanām, kas izteiktas NATO un Krievijas attiecību

4pamatdokumentos, pēdējo gadu laikā Krievija mērķtiecīgi

5attīstījusi savu militāro infrastruktūru un demonstrējusi

6militāro spēku tiešā Latvijas pierobežā. Krievija tiecas uz savas

7militārās klātbūtnes palielināšanu Baltkrievijā, un tas palielina

8Krievijas rīcībspēju NATO austrumu pierobežā.

1Pilnveidojot Krievijas bruņoto spēku ātrās reaģēšanas

2spējas, mobilitāti un kaujas gatavību, attīstot desanta un

3speciālo uzdevumu vienības, kā arī nodrošinot bruņotos spēkus ar

4modernizētu kaujas tehniku Baltijas valstu pierobežā, Krievija

5rada izaicinājumus Baltijas valstu aizsardzībai.

1Tādējādi, ņemot vērā Krievijas iekšpolitisko notikumu

2dinamiku, pieaugošo militāro klātbūtni NATO pierobežā un

3demonstrēto vēlmi izmantot militāro spēku politisku mērķu

4sasniegšanai, šīs koncepcijas darbības laikā draudi Latvijas

5drošībai pieaug.

1Drošības vidē arvien grūtāk saskatāma kļūst robeža starp

2miera stāvokli, krīzes periodu un kara laiku. Asimetriskās

3karadarbības elementi bieži vien ir grūti identificējami, bet

4pamatā tie ir vērsti uz valsts iekšēju novājināšanu, valsts

5politiskās pārvaldības diskreditāciju un ticības savai valstij

6graušanu. Suverēnu valstu ietekmēšanā tiek izmantoti dažādi

7"maigās" un "cietās" varas elementi,

8īstenojot, tā dēvēto, hibrīdkaru.

1Jau kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir saskārusies ar

2atsevišķiem asimetriskās karadarbības elementiem, kas pēdējo gadu

3laikā ir intensificējušies. Tiek identificēti arvien pieaugošie,

4Krievijas īstenotie mēģinājumi ietekmēt Latvijas drošību,

5izmantojot dažādas ietekmes sviras. Mākslīgi koordinēta un vadīta

6komunikācija (propaganda), psiholoģiskā ietekme, uzbrukumi

7kibertelpā, enerģētikas nozares izmantošana politisku mērķu

8sasniegšanai, ekonomikas un uzņēmējdarbības vides ietekmēšana ar

9mākslīgu barjeru un aizliegumu palīdzību, ietekmes aģentu

10atbalstīšana un sabiedrības neapmierinātības veicināšana, ko

11pastiprina militārās aktivitātes Latvijas pierobežā, ir Krievijas

12īstenotās asimetriskās karadarbības elementi.

1Krievijas retorika un militārās aktivitātes norāda uz

2Krievijas vēlmi graut uzticību NATO rīcībspējai un efektivitātei,

3kā arī sašķelt un vājināt NATO valstu vienotību, pozicionējot

4sevi kā alternatīvu drošības garantu pasaulē. Militāri Krievija

5attīsta un vingrina spējas, kas var tikt izmantotas, lai īstenotu

6neparedzētu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, atdalot tās no

7pārējās NATO teritorijas, un nepieļautu Ziemeļatlantijas līguma

85.panta īstenošanu, kā arī neļautu NATO nodrošināt pārsvaru jūrā

9un gaisā.

1Ievērojamus drošības izaicinājumus rada pieaugošā

2nestabilitāte Eiropas kaimiņu reģionos, nelegālās migrācijas

3plūsmas, kā arī citi pārrobežu draudi, īpaši - terorisms.

4Teroristiskie grupējumi, piemēram, tādi kā DAESH (pašpasludinātā

5teroristiskā organizācija Islāma valsts Irākā un Levantē), rada

6nopietnus draudus drošībai plašākā Tuvo Austrumu reģionā, kā arī

7rada apdraudējumu sabiedrotajiem un partneriem visā pasaulē. Lai

8gan tas nerada tiešu militāru draudu Latvijai, tomēr pastāv

9apdraudējums NBS karavīru drošībai, piedaloties starptautiskajās

10militārajās misijās un operācijās. Terorisma radītais

11apdraudējums un migrācijas problēmas NATO un ES pieaug, tādēļ

12nepieciešama kopīga un koordinēta sabiedroto rīcība, stiprinot

13NATO un ES vienotību un solidaritāti.

1Vienlaikus drošības izaicinājumus rada sabiedrībā joprojām

2jūtamās ekonomiskās krīzes sekas. Tās veicinātā sociālā

3nevienlīdzība un iedzīvotāju skaita samazināšanās vairo Latvijas

4iekšējo un ārējo ievainojamību pret ārējiem draudiem.

1Valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir valsts neatkarības

2un suverenitātes saglabāšana. Valsts neatkarība un suverenitāte

3ir iespējama ar visas sabiedrības iesaisti, valdības rīcībspēju

4un militāru spēku. Valsts aizsardzība ir visas sabiedrības,

5valsts institūciju un valsts aizsardzības sistēmas atbildība.

1Latvijas tautas saliedētība, griba un apvienošanās kopīgam

2pretošanās mērķim ir neatņemama, vēsturiski izveidojusies

3Latvijas nacionālās identitātes un pilsoniskās pašapziņas

4izpausme, kas veido unikālu un stipru pamatu valsts aizsardzībai

5pret jebkāda veida agresoru.

1Valsts uzdevums ir veidot tādu valsts aizsardzības

2sistēmu, lai nodrošinātu Latvijas kā valsts pastāvēšanu,

3savlaicīgi atturētu, novērstu vai, ja nepieciešams, pārvarētu

4apdraudējumu. Valsts varas rīcībspēja, efektīva tās funkcionēšana

5un nepārtrauktība sekmē šī uzdevuma izpildi. Valstij ir jāsekmē

6un jāorganizē valsts militārā aizsardzība, Latvijas tautas

7pilsoniskās apziņas stiprināšana, tieša, brīvprātīga un iespējami

8plaša iesaiste valsts aizsardzības nodrošināšanā. Ārējās

9agresijas gadījumā valsts izmanto un īsteno individuālās

10pašaizsardzības un kolektīvās aizsardzības tiesības un mehānismus

11saskaņā ar nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos un

12starptautiskajos līgumos noteiktajiem principiem un kārtību.

1Valsts militārās aizsardzības pamatu veido NBS. NBS

2nodrošina valsts militāru aizsardzību, kā arī miera laikā sniedz

3atbalstu civilajai sabiedrībai un iesaistās citu uzdevumu

4veikšanā likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā

5kārtībā.

1Valsts aizsardzība tiek īstenota pēc šādiem

2stratēģiskajiem principiem:

1Valsts rīcībspēja un griba. Apstākļos, kad

2apdraudējums ir mainīgs un grūti prognozējams, ir jāveicina

3valsts varas rīcībspēja prognozēt un reaģēt uz potenciālajiem

4draudiem. Agrā brīdināšana un draudu identificēšana, informācijas

5apmaiņa un starpinstitūciju sadarbība ir spējas, lai nodrošinātu

6efektīvu lēmumu pieņemšanu. Sabiedrības vēlme iesaistīties valsts

7aizsardzībā un Latvijas suverenitātes nosargāšanā apliecina, ka

8Latvija aizsargās tās neatkarību, ja tā tiks apdraudēta.

1Atturēšanas politika kā līdzeklis ārējo militāro draudu

2mazināšanai. Valsts aizsardzības uzdevums ir atturēt

3pretinieku no nodoma lietot militāro spēku. Efektīva atturēšanas

4politika sastāv no pasākumu kopuma, kas apliecina, ka cena par

5iesaistīšanos militārā konfliktā pret Latviju būs augsta un

6neatsvērs potenciālos politiskos, ekonomiskos vai militāros

7ieguvumus. To nodrošina visu NATO valstu, tai skaitā Latvijas,

8individuālās un kolektīvās aizsardzības potenciāls un politiskā

9griba jeb apņemšanās sniegt savstarpēju palīdzību uzbrukuma

10gadījumā. Sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā veicina

11atturēšanu.

1Valsts aizsardzības īstenošana un ārējo draudu

2pārvarēšana. Valsts aizsardzība tiek īstenota saskaņā ar

3kolektīvo aizsardzību, pirmkārt, attīstot nacionālo noturību un

4militārās spējas pret ārējo draudu, otrkārt, turpinot integrāciju

5NATO operacionālajos un taktiskajos līmeņos, treškārt, izmantojot

6NATO valstu kolektīvo un individuālo militāro potenciālu.

7Neizbēgama militārā drauda gadījumā valsts aizsardzības sistēmai

8ir jāspēj īstenot aizsardzības pasākumus, organizējot un vadot

9militāro un civilo pretošanos, valsts varas nepārtrauktu

10funkcionēšanu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.

113.1. Valsts rīcībspēja un griba

123.1.1. Situācijas apzināšana un draudu

13identificēšana

1Ar valsts apdraudējuma pārvarēšanu saistīto valsts

2institūciju pienākums ir pastāvīgi apzināt, analizēt un spēt

3savlaicīgi identificēt ārējo draudu, dodot laiku reaģēt lēmumu

4pieņēmējiem. Valsts uzdevums ir stiprināt šo institūciju spējas

5identificēt ārējos draudus.

1Liela varbūtība, ka Latvijai nāksies saskarties ne tikai

2ar mēģinājumiem lietot asimetriskās karadarbības elementus, bet

3arī ar militārās maldināšanas pasākumiem. Savlaicīgai draudu

4identificēšanai ir jāattīsta analītiskās spējas, lai apstrādātu

5lielu informācijas daudzumu un orientētos vidē, kur var tikt

6izplatīta nepatiesa, grūti pierādāma un pretrunīga

7informācija.

1Izlūkošanas un pretizlūkošanas spējām un to tehniskajam

2nodrošinājumam ir jābūt tādam, lai lēmumu pieņēmējam būtu

3maksimāli plaša informācija par Latvijas teritorijā, īpaši

4pierobežā, notiekošo.

1Papildus esošajiem sadarbības mehānismiem jāturpina

2pilnveidot izlūkinformācijas apmaiņu un rīcības koordināciju gan

3NATO, gan Baltijas valstu starpā.

1Iepriekš apstiprināta rīcība apdraudējuma gadījumos

2samazina reaģēšanas laiku.

1Valsts nodrošina iedzīvotāju informēšanu par iedzīvotāju

2rīcību militāro draudu gadījumā.

33.1.2. Starpinstitūciju

4sadarbība

1Valsts aizsardzības pasākumu īstenošana notiek,

2vienlaicīgi izmantojot gan civilos, gan militāros valsts un

3starptautiskos resursus, elastīgi nosakot atbildīgo institūciju

4atbilstoši apdraudējuma scenārijiem. Ministru kabineta noteiktajā

5kārtībā Aizsardzības ministrija noteiktā teritorijā un noteikta

6mērķa sasniegšanai var būt vadošā institūcija slēpta militāra

7apdraudējuma novēršanā miera laikā.

1Valsts pārvaldes institūcijas ir atbildīgas par

2apdraudējuma identificēšanu un pārvarēšanu savā nozarē. Šī

3procesa koordināciju un vadību nodrošina Ministru kabinets.

1Lai efektīvi reaģētu, nepieciešama visu valsts pārvaldes

2institūciju pastāvīga sadarbība un gatavība draudu novēršanai.

3Regulāra valdības līmeņa un atbildīgo institūciju amatpersonu

4krīzes vadības procesu vingrināšana nodrošina savlaicīgu

5reaģēšanu.

1Efektīva informācijas apmaiņa un savlaicīga valsts vadības

2informēšana par iespējamo apdraudējumu ir priekšnosacījums

3sekmīgai valsts aizsardzībai.

1Valsts ārējās robežas efektīva kontrole ir būtisks faktors

2gan agrās brīdināšanas, gan valsts aizsardzības nodrošināšanai.

3Tādēļ valsts ārējās sauszemes robežas pārvaldība jāveido kā

4integrēts civilo un militāro līdzekļu kopums ar integrētu

5komandvadību, savietojamām tehnoloģijām, procedūrām un reaģēšanas

6spējām miera un valsts apdraudējuma laikā. Valsts robežsardzei,

7kas kara laikā nonāk NBS sastāvā, ir jābūt savietojamai ar NBS

8vienībām gan ekipējuma, gan apmācības, gan procedūru jomās.

93.1.3. Pilsoniskās sabiedrības

10iesaiste valsts aizsardzībā

1Lai stiprinātu valsts aizsardzību, ir jāveicina Latvijas

2tautas pašapziņa un vēlme aizsargāt savu valsti, radot tam

3labvēlīgus apstākļus. Latvija var sevi aizsargāt pat gadījumā, ja

4tai jāsaskaras ar militāru pārspēku. Visu nosaka tautas

5gribasspēks un pareizi izvēlēta militārā stratēģija. Latvijas

6ģeogrāfija ir piemērota tam, lai pretinieka rīcības brīvība būtu

7ierobežota, radot tam maksimālus zaudējumus.

1Valsts aizsardzība ir beznosacījuma. Katra pilsoņa

2pienākums ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties

3agresoram.

1Patriotismu veicina bruņoto spēku redzamība un klātbūtne

2visos Latvijas reģionos, militārās profesijas prestižs, uzticība

3NBS un informētība par valsts aizsardzību. NBS klātbūtne

4sabiedrībā tiek nodrošināta, sniedzot atbalstu civilajai

5sabiedrībai, piedaloties parādēs, sabiedriskos pasākumos un

6organizējot mācības apdzīvotās vietās.

1Patriotismu sekmē jauniešu garīga un fiziska attīstība, kā

2arī Latvijas vēstures izpratne.

1Zemessardze un Jaunsardze ir primārais instruments

2sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā. Plašu sabiedrības

3iesaisti nodrošina šo institūciju pieejamība un pievilcīgums.

1Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā

2NBS struktūra. Zemessardze dod iespēju brīvprātīgi kalpot savai

3valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību. Zemessardzes

4integrācija NBS kopējā struktūrā ir uzskatāma par vienu no NBS

5attīstības plāna īstenošanas pamatelementiem, tādējādi nodrošinot

6resursu efektīvu personāla plānošanu.

1Jaunsardzes mērķis ir līdz 2024. gadam iesaistīt 10% skolu

2jauniešu. Savukārt līdz 2018. gadam mērķis ir nodrošināt iespēju

36% skolu jauniešu vecumā no 10 līdz 21 gadam (aptuveni 9500

4jauniešu) piedalīties Jaunsardzē.

1Ir atjaunota rezerves karavīru apmācība, integrējot

2rezerves karavīrus pastāvīgajās NBS vienības kara laika

3struktūrās.

1Valsts piedāvā apgūt valsts aizsardzības pamatus

2vispārizglītojošajās mācību iestādēs.

33.1.4. Informācijas telpa un

4kiberdrošība

1Informācijas telpa un informācijas tehnoloģijas ietekmē

2sabiedrības funkcionēšanu miera laikā, hibrīda un konvencionāla

3kara gadījumos.

1Informatīvās telpas drošībai svarīga ir stratēģiskās

2komunikācijas spēju stiprināšana nozaru ministriju un valdības

3līmenī, kā arī efektīva starpnozaru koordinācija.

1Latvijas interesēs ir, lai demokrātijas un brīvības normas

2netiek izmantotas, apzināti ietekmējot Latvijas sabiedrību,

3mazinot ticību Latvijas valstiskumam un Eiropas pamatvērtībām, kā

4arī iedzīvotāju vēlmi aizstāvēt Latvijas valsti. Tādēļ Latvijas

5informatīvajā telpā tiek nodrošināta Latvijas valstiskās

6identitātes un pamatvērtību aizsardzība un netiek pieļauta kara,

7naida, neiecietības kurināšana un Latvijas valstiskās

8pastāvēšanas pamatvērtību noliegums.

1Krīzes vai kara situācijā valsts un privātā sektora

2informācijas un komunikācijas tehnoloģijas var tikt pakļautas

3kiberuzbrukumiem. Tādēļ valsts mērķis ir nodrošināt, ka valsts

4pārvaldē un privātajā sektorā pastāv izpratne par apdraudējumiem

5un riskiem kibertelpā, ir spējas identificēt ļaunprātīgu rīcību

6un valstij ir tehniskie un cilvēku resursi, lai novērstu vai

7mazinātu naidīgas rīcības ietekmi. Valsts attīsta ciešu sadarbību

8starp valsts un privāto sektoru kibertelpas drošības un

9aizsardzības stiprināšanā, tai skaitā nodrošinot kritiskās

10infrastruktūras aizsardzību. Lai stiprinātu informācijas un

11komunikācijas tehnoloģiju drošību un veicinātu sistēmu veidotāju

12un turētāju atbildību, iesaistot plašāku sabiedrību, tiks

13ieviesta atbildīga ievainojamību atklāšanas politika.

1Krīzes un kara laikā valdība nodrošina informācijas un

2kibertelpas aizsardzību, izmantojot aktīvus un pasīvus

3aizsardzības pasākumus, lai nepieļautu iedzīvotāju ārēju

4ietekmēšanu un valdības rīcības paralizēšanu.

1Lai veicinātu izpratni un sniegtu atbalstu moderno

2apdraudējumu situācijās, tiek veidotas speciālas vienības un

3nodrošināta apmācība kiberaizsardzības jautājumos gan

4Zemessardzē, gan Jaunsardzē.

53.2. Atturēšanas politika kā

6līdzeklis ārējo militāro draudu mazināšanā

73.2.1. NATO rīcībspēja un sabiedroto

8klātbūtne Latvijā

1NATO kolektīvās aizsardzības princips un spējas, ko

2sabiedrotie uztur kolektīvi un individuāli, nodrošina agresora

3atturēšanu. Latvijas interesēs ir stipra un solidāra NATO

4pastāvēšana.

1Atturēšanu pastiprina sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā,

2to apjoms ir atkarīgs no abpusējas solidaritātes ar

3sabiedrotajiem, t.sk. no Latvijas pienesuma.

1Efektīva alianses kodolieroču, pretraķešu aizsardzības un

2konvencionālo ieroču kombinācija ir pamats alianses rīcībspējai

3un atturēšanas garants. Latvijas interesēs ir sekmēt alianses

4kodolarsenāla saglabāšanu NATO rīcībā tik ilgi, kamēr pasaulē

5pastāv kodolieroči, kā arī veicināt alianses kodolieroču

6pašreizējā izvietojuma Eiropā saglabāšanu.

1Pretraķešu aizsardzības vairoga izveide Eiropā ir

2pienesums alianses aizsardzības potenciāla stiprināšanai, kas

3jāturpina pielāgot drošības situācijas attīstībai.

1Ticamu un efektīvu alianses atturēšanas politiku veicina

2alianses spēja reaģēt uz augošo apdraudējumu, pieņemot

3savlaicīgus lēmumus jau Ziemeļatlantijas līguma 4.panta ietvaros,

4kas paredz, ka NATO kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien,

5pēc jebkuras NATO dalībvalsts uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras

6dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai

7drošība.

1NATO Reaģēšanas spēki un Sevišķi ātras reaģēšanas

2grupējums ir NATO primārais reaģēšanas instruments krīžu

3gadījumos, kas jāizmanto arī miera laikā atturēšanas nolūkos.

4Latvijas interesēs ir padarīt NATO lēmumu pieņemšanas mehānismu

5pēc iespējas efektīvāku, paredzot savlaicīgu spēku pārgrupēšanu,

6skaidru deklaratīvu politiku, kā arī attiecīgi definētas NATO

7spēku augstākā virspavēlnieka Eiropā tiesības.

1Latvijas interesēs ir panākt ilgtermiņa risinājumu

2sabiedroto nozīmīgai militārajai klātbūtnei Latvijā. Atturēšanu

3sekmē pastāvīga (rotējoša) alianses spēku klātbūtne uz sauszemes,

4jūrā un gaisa telpā, centralizēti koordinējot militāro mācību un

5vingrinājumu ciklu un izvēršot kaujas un kaujas atbalsta spējas,

6kā arī attīstīta nepieciešamā militārā infrastruktūra sabiedroto

7spēku mācību un kaujas ekipējuma izvietošanai.

1NATO gaisa telpas patrulēšanas misija Baltijas valstīs

2veicina Baltijas gaisa telpas aizsardzību. Sabiedroto dalība NATO

3gaisa telpas patrulēšanas misijā ir NATO klātbūtnes un

4solidaritātes apliecinājums.

1Latvijas interesēs ir veicināt NATO institūciju un

2komandvadības elementu izveidi Latvijā, jo tas sekmē gan Latvijas

3tālāku integrāciju NATO, gan demonstrē sabiedroto klātbūtni. NATO

4komandcentra izveide Latvijā (NATO spēku integrācijas vienība)

5ļauj koordinēt un sniegt praktisku atbalstu NATO kaujas formējumu

6darbībai reģionā militāro mācību vai operāciju gadījumā.

1NATO Izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas

2jautājumos stiprina alianses un Latvijas noturību pret

3izaicinājumiem, ko rada asimetriskās karadarbības apdraudējumi.

4Tā darbība Latvijā ir apliecinājums NATO klātbūtnei un Latvijas

5ieguldījumam aliansē.

63.2.2. Nacionālās atturēšanas

7spējas

1Valsts nodrošina augstas gatavības spēku uzturēšanu miera

2laikā ar spēju maksimāli ātri palielināt šo spēku apjomu līdz

3līmenim, kas nepieciešams atturēšanas vai karadarbības veikšanai.

4Spēku gatavība tiek veicināta, organizējot dažāda līmeņa kaujas

5gatavības pārbaudes un mācības, vingrinot krīzes vadības

6procedūras, pilnveidojot vienību un NBS komandvadības reaģēšanas

7spējas.

1NBS komandvadībai ir jāspēj darboties režīmā, kad katrs

2vienības un apakšvienības komandieris ir spējīgs pastāvīgi

3izvērtēt taktisko situāciju un izvēlēties labāko operacionālo

4risinājumu. Vienībām jāspēj veikt kaujas darbības autonomi,

5nodrošinot pretinieka kavēšanu, rīcībspējas ierobežošanu un

6pretinieka plānu izjaukšanu.

1Zemessardzes vienību pārapbruņošana, ieroču glabāšanas

2decentralizācija un savietojamība ar NBS regulārajām vienībām

3stiprina atturēšanas spējas. Valsts atbildīga darba attiecību

4politika, tai skaitā darba devēju elastīga pieeja Zemessardzes

5apmācību atbalstīšanā un iespēja valsts pārvaldē strādājošajiem

6zemessargiem un rezerves karavīriem apmeklēt apmaksātas mācības

7darba laikā, veicina Zemessardzes kaujas spējas.

83.2.3. Stratēģisko partnerību

9stiprināšana

1Latvijas stratēģiskais sadarbības partneris ir ASV, ar

2kuru atbalstu tiek stiprināta valsts drošība un aizsardzība.

3Latvijas mērķis ir veicināt ASV izpratni par Latvijas

4ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, politisko gribu aizstāvēt

5Latviju kolektīvās aizsardzības ietvaros un panākt ASV militāro

6klātbūtni Latvijā.

1Lai nodrošinātu ASV atbalstu Latvijas drošības interesēm,

2sadarbība ar ASV notiek izpildvaras, lēmējvaras un militārā

3līmenī. Papildus sadarbībai valstiskā līmenī ciešāka sadarbība ar

4ASV nevalstiskajām organizācijām veicina Latvijas drošības

5interešu pārstāvību ASV.

1Lai panāktu efektīvāku ASV iesaisti drošības stiprināšanā,

2ar aizsardzības iepirkumu palīdzību jāattīsta militāri

3industriālā sadarbība, kā arī jādemonstrē solidaritāte ar ASV,

4piedaloties ASV vadītajās militārajās operācijās un attīstot

5savstarpējo militāro savietojamību ar ASV.

1Baltijas valstu sadarbības mērķis ir tālāka militāra

2integrācija, lai sinhronizēti un koordinēti stātos pretim

3drošības izaicinājumiem. Tas prasa savstarpēju paļaušanos un

4uzticību, kopīgu spēku komandvadības elementu veidošanu,

5koordinētu attīstību un savstarpēju savietojamību. Kopējie

6drošības izaicinājumi rada nepieciešamību pēc koordinētas

7Baltijas valstu un Polijas aizsardzības politikas.

1Lielbritānijas kā spēcīgas Eiropas Ziemeļu reģiona

2militārās lielvaras un kodolvalsts izpratne par drošības

3izaicinājumiem reģionā atbilst Latvijas aizsardzības politikas

4interesēm. Tālāka sadarbība ar Lielbritāniju nodrošina Latvijai

5papildu drošības garantijas un sekmē valsts aizsardzības

6spējas.

1Latvijas interesēs ir cieša sadarbība ar Ziemeļeiropas

2valstīm, lai stiprinātu kopējo Baltijas jūras reģiona drošību.

3Sadarbība izpaužas kā informācijas apmaiņa, vienota izpratne par

4drošības izaicinājumiem un kopīgu spēju projektu un aktivitāšu

5īstenošana.

1Latvijas drošību stiprina tādu valstu kā Vācijas un

2Francijas vēlme iesaistīties Latvijas aizsardzības pasākumos.

3Tādēļ Latvijas interesēs ir ciešāka sadarbība ar šīm valstīm.

43.2.4. Dalība starptautiskajā drošības

5politikā

1Latvijas drošības politikas mērķis ir tālāka integrācija

2un savu interešu aizstāvēšana starptautiskajās organizācijās.

3Valsts drošību veicinošs faktors ir atbildīga starptautisko

4saistību uzņemšanās un to ievērošana. Visaptveroša starptautiskā

5sadarbība ir papildu instruments valsts aizsardzības interešu

6aizstāvēšanā.

1NATO ir Latvijas drošības garants, kurā Latvija īsteno

2drošības un aizsardzības politikas intereses, sniedzot

3ieguldījumu kolektīvās aizsardzības stiprināšanā, starptautisko

4krīžu risināšanā un drošības veicināšanā sadarbībā ar

5sabiedrotajiem un partneriem.

1ES spēks ir nemilitāro instrumentu kopumā, kas veicina

2Latvijas spējas stāties pretim nemilitārajam apdraudējumam.

3Sabalansēta šo instrumentu izmantošana, visaptveroša lielākās

4daļas ES institūciju iesaiste drošības un aizsardzības jautājumu

5risināšanā ir priekšnosacījums asimetriskās karadarbības elementu

6apkarošanai, t.sk. iekšējās drošības un mediju telpas

7stiprināšanai.

1Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (turpmāk -

2EDSO) sniedz pienesumu krīžu noregulēšanā, kā arī veicina

3caurskatāmību militārās plānošanas un bruņojuma kontroles

4jautājumos. EDSO deklarēto principu ievērošana ir

5priekšnoteikums, lai panāktu stabilu un paredzamu drošības

6situāciju Eiropā.

1Apvienoto Nāciju Organizācija paver iespēju sniegt

2ieguldījumu globālu drošības izaicinājumu risināšanā, tādējādi

3vairojot Latvijas kā drošības veicinātājas tēlu.

1Latvijas izpratne un iesaiste kopīgo NATO un ES aktuālo

2jautājumu risināšanā, t.sk. tādu, kas, iespējams, tieši neskar

3Latvijas drošību, veicina kopējo solidaritāti un nodrošina

4vienotību starp sabiedrotajiem.

1Latvijas interesēs ir demokrātisku un uz labas pārvaldības

2principiem balstītu valstu attīstība Eiropā un tās kaimiņos, līdz

3ar to Latvija turpinās atbalstīt to valstu centienus, kuras ir

4ceļā uz eiroatlantisko integrāciju.

53.3. Valsts aizsardzības īstenošana

6un ārējā apdraudējuma pārvarēšana

73.3.1. Nacionālo aizsardzības spēju

8stiprināšana

1Karadarbības gadījumā NBS nodrošina valsts aizsardzību,

2iesaistot visus valstī pieejamos līdzekļus normatīvajos aktos

3noteiktajā kārtībā. Valsts aizsardzības sistēmai ir jāspēj

4operatīvi reaģēt un kolektīvās aizsardzības ietvaros nodrošināt

5apdraudējuma pārvarēšanu un novēršanu.

1Situācijā, kad robeža starp miera un kara laiku ir grūti

2nošķirama, ir nepieciešama visu valsts militārās aizsardzības

3instrumentu un resursu gatavība ātri pāriet no ikdienas režīma

4uzdevumu izpildes uz krīzes un kara laika uzdevumu

5risināšanu.

1Valsts aizsardzības sistēmai ir jāspēj efektīvi reaģēt uz

2iespējamu negaidītu vai ierobežota brīdinājuma laika uzbrukumu un

3jāspēj pretoties agresijai konflikta sākotnējā fāzē. Sabiedroto

4spēku klātbūtne veicina spēju pretoties un uzņemt papildus NATO

5un sabiedroto spēkus.

1Valsts augstāko amatpersonu lēmumu pieņemšanas

2efektivitāte un reaģēšanas ātrums, novēršot sākotnējos draudu

3avotus, kā arī reaģējot uz negaidītu ārēju militāru uzbrukumu,

4var būt izšķiroši Latvijas valstiskuma saglabāšanai. Tādēļ valsts

5augstākās amatpersonas tiek nodrošinātas ar nepieciešamajiem

6sakaru un citiem līdzekļiem. Turklāt regulāri jāpilnveido

7amatpersonu zināšanas par krīzes vadības procedūrām, lai

8nekavējoties panāktu nepieciešamo lēmumu pieņemšanu.

1Vienlaicīgi NBS komandiera pienākums ir ārēja apdraudējuma

2gadījumā īstenot militāras aizsardzības pasākumus, pat tad - ja

3augstākā valsts vadība ir kavēta pieņemt attiecīgus lēmumus.

1Iekšējās nekārtības, nemieri, kas tiek vadīti vai

2organizēti no ārpuses, izmantojot asimetriskās metodes,

3specvienības un izlūkdienestus, ir jāskata kā slēptais un

4nepieteiktais karš. Šādās situācijās lēmumi par apdraudējuma

5pārvarēšanu jāpieņem nekavējoties, primāri vēršoties pret

6specvienību un izlūkdienestu aktivitātēm.

1Bruņota konflikta vai kara gadījumā valsts militāro

2aizsardzību veic Aizsardzības ministrija un NBS, bet valsts

3civilās aizsardzības sistēma nodrošina atbalstu NBS. Lai

4stiprinātu valsts kopējo aizsardzību, ir nepieciešams noteikt

5Ieslodzījuma vietu pārvaldes lomu un vietu kopējā valsts

6aizsardzības politikā.

73.3.2. NBS uzdevumi un

8spējas

1Lai nodrošinātu pašreizējā draudu situācijā un

2normatīvajos aktos noteikto NBS uzdevumu izpildi, nepieciešams

3attīstīt šādas NBS militārās spējas:

4• spēja ātri reaģēt, novērst un lokalizēt iespējamo

5apdraudējumu maksimāli tuvu tā izcelsmes zonai, efektīvi

6organizējot un plānojot miera laika struktūru, vienību

7ģeogrāfisko izvietojumu un uzdevumus;

8• militāro komandvadības, komunikāciju un informācijas

9tehnoloģiju sistēmu droša un nepieciešamības gadījumā

10decentralizēta darbība, kā arī to funkcionēšanas nepārtrauktība

11jebkuros apstākļos, t.sk. intensīvas elektroniskās karadarbības

12apstākļos;

13• spēja intensīvi un efektīvi pretdarboties pretiniekam ar

14augstas kaujasspējas apbruņojumu un tehnoloģijām, prioritāri

15garantējot NBS sauszemes komponentes pilna spektra operacionālo

16rīcībspēju (kaujas, kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma) un

17aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot efektīvu izlūkošanas,

18pretgaisa aizsardzības, prettanku, taktiskās mobilitātes un

19pret-mobilitātes spēju nodrošināšanai;

20• spēja pretdarboties pretiniekam konvencionāli un

21asimetriski, tai skaitā neitralizēt pretinieka asimetrisko

22karadarbību, speciālās un desanta operācijas. Šī uzdevuma

23izpildes ietvaros NBS nodrošina pretinieka militāras iniciatīvas

24un darbības efektīvu bloķēšanu, demoralizē pretinieku un nodara

25maksimāli iespējamu postījumu tā kaujas spējām;

26• garantēta uzņemošas valsts atbalsta infrastruktūras un

27pieejas ceļu pieejamība, drošība un aizsardzība jebkuros

28apstākļos;

29• aizsardzības ministra tiesības autorizēt infrastruktūras

30objektu iznīcināšanu, ja to prasa NBS operacionālā

31nepieciešamība;

32• spēja izvērst militāru pastiprinājumu robežas kontroles un

33aizsardzības nodrošināšanai, īpaši vēršoties pret specoperācijām

34un ieroču nelikumīgu tranzītu pāri valsts robežām valsts

35apdraudējuma gadījumā;

36• augsta militāra savietojamība, integrācijas un sadarbības

37spēja ar NATO sabiedroto spēku struktūrām un kaujas struktūrām

38vienotai operacionālajai darbībai;

39• stratēģiskās komunikācijas spēju pieejamība, gan nodrošinot

40valsts aizsardzībai kritiski nepieciešamās informācijas

41pieejamību sabiedrībai, gan aizsargājot valsts informatīvo telpu

42miera un kara gadījumā.

1Ņemot vērā izvirzītos uzdevumus un militāro spēju

2prasības, NBS operacionālo spēju kodols ir sauszemes spēku, t.sk.

3Zemessardzes, komponente un Speciālo uzdevumu vienība, agrās

4brīdināšanas spējas, gaisa telpas novērošana un pretgaisa

5aizsardzība. Šo vienību un spēju attīstība ir prioritāte NBS

6resursu plānošanā. Pārējo spēju attīstība ir cieši saistīta ar

7atbalsta sniegšanu sauszemes operācijām un uzņemošās valsts

8atbalsta spēju nodrošināšanu.

1Krīzes gadījumā būtiska ir apgādes sistēmas atbilstība NBS

2vajadzībām jebkuros apdraudējuma apstākļos, nodrošinot vienību

3decentralizētu darbību. NBS veido nepieciešamās materiāltehnisko

4līdzekļu, munīcijas un degvielas rezerves, lai nodrošinātu

5vienību apgādi krīzes un kara laikā.

63.3.3. Kolektīvā aizsardzība:

7mijiedarbība un iesaiste

1Latvijas valsts aizsardzības stūrakmens ir NATO kolektīvas

2aizsardzības sistēma, kas nodrošina, ka uzbrukums Latvijai tiek

3uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei. Latvija kolektīvās

4aizsardzības ietvaros sagaida NATO un sabiedroto individuālo

5atbalstu.

1Latvija ir atbildīga par nepieciešamo valsts atbalsta

2nodrošināšanu sabiedroto spēku uzņemšanai miera un kara laikā.

3Sabiedroto spēku uzņemšanu nodrošina nepieciešamās

4infrastruktūras attīstība un pilnveidota savstarpējā spēju

5savietojamība starp nacionālajiem un sabiedroto bruņotajiem

6spēkiem.

1Sniedzot ieguldījumu infrastruktūras attīstībā,

2koordinējot un nodrošinot sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā,

3NATO papildina un pilnveido spējas uzņemt NATO un sabiedroto

4vienības Latvijas teritorijā.

1Iepriekš noteikti nosacījumi par Latvijas teritorijā

2izvietoto sabiedroto spēku iesaisti uzbrukuma gadījumā, noteikta

3un pārbaudīta komandķēde starp nacionālajiem un sabiedroto

4spēkiem, iepriekš plānota, saskaņota un autorizēta nacionālo un

5sabiedroto bruņoto spēku rīcība ir priekšnosacījumi sekmīgai

6sabiedroto spēku uzņemšanai Latvijas teritorijā.

1Latvijai jānodrošina nepieciešamais atbalsts sabiedroto

2spēku izvēršanai valsts teritorijā krīzes gadījumā, t.sk.

3nepieciešamās teritorijas spēku izvietošanai un tautsaimniecības

4atbalsts ienākošo spēku uzturēšanai.

53.3.4. Latvijas ieguldījums

6kolektīvajā drošībā

1Ņemot vērā stratēģiskās drošības vides izmaiņas, nozīmi

2iegūst sabiedroto vienotība, solidaritāte un gatavība kolektīvas

3aizsardzības saistību īstenošanai, nekavējoties reaģējot uz

4jebkura veida apdraudējumu.

1Uzbrukuma gadījumā pret NATO dalībvalsti Latvija sniedz

2nepieciešamo atbalstu, iesaistoties karadarbībā ar tai

3pieejamajiem līdzekļiem. NBS kaujas spēju attīstībā tiek

4ievērotas NATO militāro spēju attīstības vadlīnijas un

5prasības.

1Latvijas interesēs ir veicināt NATO reaģēšanas spējas un

2sabiedroto spēku savietojamību, tādēļ jau kopš iestāšanās aliansē

3Latvija aktīvi piedalās NATO reaģēšanas spēkos, kas ir sākotnējie

4spēki krīžu risināšanā un kolektīvās aizsardzības nodrošināšanas

5operācijās.

1Latvija veicina NBS vienību izvēršanas spēju attīstību

2atbilstoši NATO kopīgajai politikai, tai skaitā piedaloties

3Sevišķi ātras reaģēšanas spēku grupējumā atbilstoši dažu dienu

4augstākās gatavības standartiem. NBS jāuztur gatavība piedalīties

5NATO vadītajās pilna kaujas spektra operācijās ar kājnieku

6bataljona kaujas grupu līdz sešiem mēnešiem bez rotācijas vai arī

7apakšvienībām, kas nepārsniedz divas kājnieku rotas, vai

8līdzvērtīga lieluma specializētajām apakšvienībām uz laiku līdz

9sešiem mēnešiem ar rotāciju. NBS jūras spēku flotilei jānodrošina

10gatavība piedalīties NATO augstas gatavības spēku pretmīnu cīņas

11operācijās. Latvija plāno regulāru iesaistīšanos arī ES kaujas

12grupās.

1Latvijas saistību izpilde un iesaiste citos reģionos ārpus

2valsts teritorijas ir atkarīga no valsts apdraudējuma līmeņa,

3iespējām konkrētajā apdraudējuma situācijā, kā arī spējām un

4resursiem, kas paliktu valsts aizsardzības vajadzībām, t.sk.

5izvērtējot sabiedroto klātbūtnes faktoru.

1Latvija piedalās kopīgos kolektīvās aizsardzības spēju

2projektos, kas nodrošina visām valstīm kopīgi izmantojamus

3aizsardzības instrumentus.

1Būtisks kolektīvās aizsardzības sistēmas elements ir

2savstarpējā sabiedroto spēku savietojamība, kas tiek attīstīta ar

3dažādu starptautisko mācību un vingrinājumu palīdzību. Latvija

4aktīvi piedalās militārajās mācībās, kas notiek ārpus Latvijas

5teritorijas.

1Latvija deleģē pārstāvjus NATO struktūrās visos līmeņos,

2lai stiprinātu aliansi un pārstāvētu Latvijas intereses.

1Latvijas ieguldījums veicina NATO kopējā finansējuma

2izmantošanu alianses izvēršamo spēju attīstībai, efektīvai NATO

3krīžu reaģēšanas sistēmas darbībai, spējai laicīgi identificēt un

4prognozēt iespējamo apdraudējumu. Latvijai ir būtiski nodrošināt

5NATO infrastruktūras attīstību tās teritorijā.

63.3.5. Valsts aizsardzībai

7nepieciešamie resursi

1Valsts institūcijām, veicot valsts aizsardzības un

2drošības funkcijas miera, valsts apdraudējuma un kara laikā, ir

3jāplāno resursi institūcijām noteikto funkciju īstenošanai.

43.3.5.1. Aizsardzības budžets

1Valsts aizsardzības spēju attīstības priekšnoteikums ir

2atbilstoša aizsardzības finansējuma nodrošināšana. Spēja ieguldīt

3aizsardzībā liecina ne tikai par starptautisko saistību izpildi,

4bet arī demonstrē valsts spēju uzņemties atbildību par valsts

5aizsardzību atbilstoši draudu līmenim.

1Saskaņā ar likumu "Par vidēja termiņa budžeta

2ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" Aizsardzības

3ministrijas budžeta izdevumu apstiprinātais pieaugums 2016. gadā

4sasniedz 1,4% no iekšzemes kopprodukta un 2017. gadā - 1,7% no

5iekšzemes kopprodukta. Latvijas aizsardzības izdevumu

6apstiprinātais palielinājums līdz 2018. gadam ir 2% no iekšzemes

7kopprodukta. Latvija ir apņēmusies šo finansējuma apjomu saglabāt

8turpmākajos gados. Atbilstoši NATO definīcijai šie resursi var

9tikt izmantoti vienīgi aizsardzības vajadzībām. Latvijai

10jāpieturas pie sabalansētas aizsardzības izdevumu struktūras,

11attiecīgi atvēlot mazāk nekā 50% personāla un administratīvajiem

12izdevumiem, 30% - uzturēšanas izdevumiem un vismaz 20% - jauna

13ekipējuma iegādei.

143.3.5.2. Personāls

1Lai spētu pildīt noteiktos valsts aizsardzības uzdevumus,

2nepieciešams palielināt NBS skaitlisko sastāvu, kas primāri

3vērsts uz NBS operacionālo spēju stiprināšanu. NBS struktūra

4balstās uz kaujas vienībām un to darbībai nepieciešamajiem kaujas

5atbalsta, kaujas nodrošinājuma un vadības elementiem. NBS miera

6laikā uztur 17500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500

7profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000

8rezerves karavīrus.

1Savukārt NBS struktūras operacionālās komponentes

2stiprināšana prasa būtiski uzlabot rekrutēšanas kapacitāti,

3ieviest elastīgākus atlases kritērijus un pielāgot profesionālo

4karavīru apmācību programmas, ņemot vērā demogrāfiskās un

5fiziskās sagatavotības tendences Latvijā. Īpaši svarīgi sekmēt

6Jaunsardzes kustības tālāku attīstību, veicinot Jaunsardzes

7popularitāti jauniešu vidū, kā arī stiprinot motivāciju un

8nodrošinot dažādas iespējas turpināt jauniešu un arī plašākas

9sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā - piedaloties militārās

10apmācības kursos, nometnēs, stājoties Zemessardzes rindās vai

11dienestā NBS.

1Nepieciešams nodrošināt Zemessardzes apmācības,

2piedāvājot elastīgu un pievilcīgu iesaistes sistēmu. Darba devēju

3izpratne par zemessargu apmācību nepieciešamību, nodrošinot

4darbiniekiem draudzīgākus darbalaika nosacījumus valsts

5aizsardzības pienākumu izpildes laikā, nodrošina zemessargu

6pilnvērtīgu apmācību.

1Veicinot NBS struktūras ilgtspēju un kapacitāti, tiek

2stiprināta kvalificētu un pieredzējušu speciālistu motivācija un

3saglabāšana dienestā NBS. Šai sakarā ir jāveic karavīru sociālo

4garantiju sistēmas paplašināšana, kā arī jāuzlabo tās sasaiste ar

5personāla karjeras un profesionālās izaugsmes kritērijiem,

6balstoties uz militārajam dienestam nepieciešamo zināšanu,

7operacionālās pieredzes un kvalifikācijas līmeni. Analoģiski

8pasākumi ir arī jāveic attiecībā uz Iekšlietu ministrijas iestāžu

9un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām

10dienesta pakāpēm, lai novērstu krasi atšķirīgās motivācijas

11sistēmas aizsardzības un iekšlietu dienestos, kas varētu novest

12pie iekšējās drošības vājināšanās un nepamatotas konkurences

13radīšanas.

1Lai veicinātu valsts aizsardzību, nepieciešams pilnveidot

2mobilizācijas sistēmu, risinot gan personāla mobilizācijas un NBS

3sastāvā iekļaujamā personāla tiesiskā statusa jautājumus, gan

4nodrošinot NBS nepieciešamo tautsaimniecības resursu pieejamību

5valsts apdraudējuma gadījumā. Svarīgi nodrošināt valsts kontroli

6pār kritisko infrastruktūru, īpaši - komunikāciju jomā, valsts

7apdraudējuma situācijā. Aizsardzības ministrijai būtu prioritāra

8loma mobilizēto resursu izmantošanā krīzes un kara gadījumā.

93.3.5.3. Militārā rūpniecība

1Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko situāciju, Latvijai

2nepieciešams turpināt attīstīt konkurētspējīgu militāro

3rūpniecību, kas krīzes apstākļos samazinātu valsts atkarību no

4citu valstu munīcijas un ekipējuma piegādēm, ļaujot autonomi

5nodrošināt valsts aizsardzības minimālās prasības. Tādējādi

6vietējās industrijas attīstība sniedz ieguldījumu valsts

7aizsardzības militāri operacionālo vajadzību nodrošināšanā.

1Nepieciešams izmantot vietējo zinātniski pētniecisko bāzi

2NBS spēju attīstībai, uzņemoties iespējamos riskus, kas var

3rasties pētnieciskajā procesā un tehnoloģiju, ražošanas

4ieviešanā.

1Aizsardzības budžets līdz 2018. gadam tiks plānots

2atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam paātrinātajam

3aizsardzības budžeta palielinājumam, līdz 2018. gadam sasniedzot

42% no iekšzemes kopprodukta. Aizsardzības ministrija Valsts

5aizsardzības koncepciju īstenos tai piešķirto valsts budžeta

6līdzekļu ietvaros.

1NBS attīstības plāns un šī koncepcija ir pamats vidēja

2termiņa plānošanas dokumentu izstrādē, tostarp aizsardzības

3ministra izdotajām vadlīnijām valsts aizsardzības sistēmas

4attīstībai un nākamā gada budžeta plānošanai.

1NBS attīstības plānošanas procesam ir jānodrošina

2koncepcijas īstenošanas pēctecība. Šī procesa ietvaros ir būtiski

3identificēt kritiskās NBS spējas valsts aizsardzības

4pamatuzdevumu izpildei.

1Valsts aizsardzības koncepcijas ieviešanu nodrošina

2valsts institūcijas atbilstoši savai kompetencei un normatīvajos

3aktos noteiktajiem uzdevumiem.

1Aizsardzības ministrs, pamatojoties uz koncepciju, izdod

2vadlīnijas NBS komandierim par galvenajiem principiem valsts

3aizsardzības operatīvā darba plānošanai.

1Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Saeima Valsts

2aizsardzības koncepciju apstiprina ne retāk kā reizi katrā

3sasaukumā līdz savas darbības otrā gada 1. oktobrim.