VairogsPar Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka, kā aizsargā ierobežotas pieejamības informāciju un kā rīkoties, ja informācija jāizpauž tiesiski vai jāpasargā no neatļautas izmantošanas.
Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu — viss teksts
1Starptautiskajās attiecībās pieaug militārās un spēka
2politikas nozīme. Izmantojot plašu hibrīdo, kiberdraudu,
3konvencionālo un kodoldraudu spektru, autoritāras valstis apdraud
4starptautisko drošību un rietumvalstu demokrātiskās vērtības.
5Autoritāras valstis neievēro vispārpieņemtus starptautisko
6tiesību principus un normas, īstenojot agresīvu un necaurskatāmu
7politiku. Stratēģiskie sāncenši tieši un ar starpnieku palīdzību
8pastāvīgi testē rietumvalstu noturību un vienotību.
1Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ir fundamentāli
2mainījis Eiropas drošības vidi. Izmaiņas saglabāsies ilgtermiņā,
3un kara iznākums noteiks turpmāko Eiropas drošības arhitektūru.
4Izvēršot šo karu, Krievija kārtējo reizi ir apliecinājusi
5gatavību izmantot militāru spēku savu ģeopolitisko mērķu
6sasniegšanai.
1Arvien nozīmīgākus izaicinājumus starptautiskajai drošībai
2radīs Ķīnas pieaugošās globālās ambīcijas. Ķīna intensīvi izmanto
3dažādus politiskos un ekonomiskos līdzekļus, konfrontējošu
4retoriku, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un
5kiberuzbrukumus, lai stiprinātu globālu un reģionālu ietekmi.
6Ķīna cenšas iegūt kontroli pār rietumvalstu tehnoloģiskajiem un
7industriālajiem sektoriem, kritisko infrastruktūru un piegādes
8ķēdēm, apdraudot rietumvalstu rīcības brīvību.
1Krievija vēlas sadalīt pasauli ietekmes sfērās un
2paplašināt savu teritoriju. Lai to sasniegtu, Krievija grauj
3pastāvošo drošības arhitektūru, pārraksta vēsturi, kultivē
4propagandas vēstījumus par Krievijas vēsturiskajām zemēm,
5pieprasa NATO atgriezties pie 1997. gada robežām un
6nepaplašināties uz austrumiem, kā arī pieprasa ASV samazināt savu
7klātbūtni Eiropā.
1Krievija neuzskata starptautiskos līgumus un konvencijas,
2kā arī vispārpieņemtus starptautisko tiesību principus un normas
3par sev saistošām. Krievijas brutālā karadarbība, vardarbība pret
4civiliedzīvotājiem un citi kara noziegumi Ukrainā skaidri
5apliecina, ka Krievija izmantos līdzīgu taktiku arī citos
6militāros konfliktos.
1Baltkrievija ir kļuvusi par Krievijas satelītvalsti un ir
2politiski pilnībā atkarīga no Krievijas, kalpojot kā atbalsts
3Krievijas ģeopolitisko interešu sasniegšanai tās rietumu
4stratēģiskajā virzienā. Krievijai ir brīva piekļuve Baltkrievijas
5teritorijai, un Krievija Baltkrievijā ir nostiprinājusi savu
6ilgtermiņa ietekmi un militāro klātbūtni.
1Krievijas autoritārais režīms transformējas totalitārā
2sistēmā. Lai nodrošinātu savu stabilitāti un drošību, režīms ar
3represijām vēršas pret jebkuru opozīcijas izpausmi, kontrolē masu
4medijus, ierobežo vārda un izteiksmes brīvību. Lai saglabātu
5Krievijas sabiedrības atbalstu režīmam, Kremļa propaganda
6Krievijas karu pret Ukrainu melīgi pasniedz kā "karu pret
7kolektīvajiem rietumiem" un "jauno Tēvijas karu".
8Pārliecinošs sabiedrības vairākums Krievijā atbalsta Kremļa
9īstenoto politiku un uzskata, ka valsts attīstās pareizā
10virzienā.
1Demokrātisku reformu potenciāls Krievijā saglabājas zems.
2Krievijas sabiedrībā ir vērojama vienaldzība un apātija attiecībā
3uz iespējām ietekmēt politiskos procesus valstī. Nav sagaidāms,
4ka Krievijas sabiedrība izrādīs vēlmi pēc pārmaiņām, un jebkurām
5izmaiņām režīma vadībā būs tikai dekoratīvs raksturs. Lai
6nodrošinātu valdošā režīma stabilitāti, sabiedrības kontroles
7līmenis Krievijā turpinās palielināties. Sabiedrības
8konsolidācija un atbalsts ļaus režīmam īstenot agresīvu
9ārpolitiku.
1Krievija turpinās būt nedemokrātiska, naidīgi noskaņota un
2oportūnistiska valsts. Krievija ir galvenais ilgtermiņa
3eksistenciālais drauds Latvijas drošībai. Koncepcijas darbības
4laikā Krievijas radīto draudu līmenis Latvijas drošībai
5nesamazināsies, un, mainoties politiskajiem un militārajiem
6apstākļiem, tas var pieaugt.
7Apdraudējuma scenāriji
1Īstermiņā Krievija izmantos hibrīdās karadarbības
2instrumentus, lai vājinātu rietumvalstis un šķeltu to vienotību.
3Turpināsies pret rietumvalstīm, tai skaitā, Latviju, vērstais
4informatīvais karš, pieaugs kiberuzbrukumu biežums un
5intensitāte. Rietumvalstu drošību turpinās apdraudēt sabotāžas
6mēģinājumi pret to kritiskās infrastruktūras objektiem. Lai
7pastiprinātu politisko un ekonomisko spiedienu, Krievija kā
8potenciālos ieročus pret rietumvalstīm izmantos enerģētiku,
9migrāciju un citus arvien inovatīvākus hibrīdās karadarbības
10līdzekļus. Pret rietumvalstīm vērsts hibrīdais apdraudējums var
11tikt īstenots arī no Baltkrievijas puses.
1Jebkura uzbrukuma gadījumā Krievija izmantos nospiedošu
2pārspēku, kuru raksturo fokuss uz masveidīgu kājnieku ofensīvu,
3jaunām un lētām tehnoloģijām, īpaši droniem, un artilērijas
4ugunsjaudu. Kvalitātes trūkumu Krievijas bruņotie spēki kompensē
5ar apjomīgiem resursiem, kurus tie spēj viegli aizvietot.
1Ja Krievija veiks uzbrukumu, Baltkrievija sniegs tai savu
2atbalstu, tādējādi radot papildu izaicinājumus NATO spēku
3reaģēšanai. Lai arī Krievijas kodolieroču potenciāla izvietošana
4Baltkrievijas teritorijā būtiski nemaina spēku samēru, nevar
5izslēgt hibrīdās karadarbības scenārijus šo ieroču sakarā.
1Paredzams, ka pierobežā izvietoto Krievijas bruņoto spēku
2atkopšanās pirmskara apmēros varētu notikt jau tuvāko piecu gadu
3laikā. Krievija mācīsies no karā Ukrainā pieļautajām kļūdām un
4reformēs savus bruņotos spēkus. Šis laika posms Latvijai
5jāizmanto, lai maksimāli stiprinātu savas un sabiedroto
6atturēšanas un aizsardzības spējas.
1Līdz ar Latvijas teritorijas un valstiskās neatkarības
2aizsardzību tiek aizstāvēta demokrātija, vienota vērtību sistēma,
3Latvijas kultūras mantojums un dzīvesveids, kurā centrālā vieta
4ir rūpes par indivīda un sabiedrības kopējo labumu, kurā tiek
5cienīta brīvība, vienlīdzība, solidaritāte un taisnīgums un kurā
6attīstās un sevi pilnveido pilsoniskā sabiedrība.
1Latvijas valsts tālākā attīstība un drošība lielā mērā ir
2saistīta ar kopējo sabiedrības vienotību un balstīšanos kopīgā
3valstiskumu veidojošā vērtību sistēmā, kuras centrā ir Latvija kā
4neatkarīga valsts, tās vēsturiskā attīstība un līdzšinējie
5sasniegumi, kultūra un valoda, iedzīvotāju piesaiste valstiskumam
6un vēlme aizstāvēt mūsu kopīgo vērtībtelpu.
1Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir
2visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no
3individuālā līdz valstiskajam līmenim. Kopējā atbildība tiek
4īstenota ar visaptverošas valsts aizsardzības modeļa palīdzību,
5kas ietver plašu pasākumu kopumu Latvijas atturēšanas un
6aizsardzības spēju stiprināšanai un sabiedrības noturības
7veicināšanai.
1Atturēšanas un aizsardzības pamats ir NATO kolektīvās
2aizsardzības sistēma. Tās funkcionēšanai un attīstībai ir svarīga
3NBS militāro spēju un kaujas gatavības stiprināšana, kas ietver
4militāro spēju attīstību, augstu kaujas gatavību, skaitliski
5lielāku personālsastāvu, savietojamību un integrāciju ar NATO
6sabiedroto spēkiem.
1Rīcības gatavības attīstīšana sākas ar katra indivīda
2personīgo iesaisti, iniciatīvu un atbildību. Tas nozīmē militārās
3izpratnes celšanu, prasmi apieties ar ieročiem, aktīvāku iesaisti
4valsts aizsardzībā, spēju parūpēties par sevi un līdzcilvēkiem,
5kā arī vēlmi iesaistīties iepriekš apzinātā un apgūtā valsts
6aizsardzības atbalsta formā.
1Visas valsts tautsaimniecības gatavība pārvarēt krīzes ir
2priekšnoteikums valsts izdzīvotspējai. Ekonomikas neatkarība un
3noturība nodrošina visu nozaru un jomu turpinātību un valsts
4drošības saglabāšanu krīzes apstākļos. Investīcijas
5tautsaimniecības gatavībā, ražošanas jaudās un elastībā
6pielāgoties sekmē Latvijas aizsardzības stiprināšanu.
7Ieguldījumam valsts drošībā un aizsardzībā ir arī atgriezeniska
8ietekme uz kopējo investīciju plūsmu Latvijas ekonomikā, sekmējot
9drošu vidi investoriem. Lai stiprinātu piegāžu ķēžu noturību un
10attīstītu Latvijas militārās rūpniecības kapacitāti, nozīmīga
11loma ir Latvijas aizsardzības industrijas iesaistei
12materiāltehnisko līdzekļu piegādēs.
1Valsts drošība ir tieši atkarīga no sabiedrības kopējās
2atbildības par valsts nākotni un ticības Latvijas valstij un
3vērtībām. Mērķtiecīga kopējās vērtību izpratnes veicināšana un
4pilsoniskās aktivitātes un līdzatbildības stiprināšana veido
5pamatu nesatricināmai sabiedrības noturībai. Eksistenciālu draudu
6apstākļos izdzīvot spēj tāda sabiedrība, kuru vieno kopīgas
7vērtības un piederība valstij.
1Krīzes vai kara apstākļos valsts pārvaldes institūcijām,
2pašvaldībām, privātajam sektoram un sabiedrībai kopumā būs
3jāturpina nodrošināt funkcijas un pakalpojumus, kas ir kritiski
4valsts funkcionēšanai un sabiedrības primāro vajadzību
5nodrošināšanai. Būtisks elements vispārējās noturības un
6rīcībspējas stiprināšanā ir dažāda veida mācību un vingrinājumu
7organizēšana un plānošana miera laikā.
1Katram iedzīvotājam ir jāapgūst un jāpilnveido zināšanas
2un prasmes, lai krīzes vai kara laikā spētu pasargāt ne tikai
3sevi, bet arī savu ģimeni, kopienu un valsti. Iedzīvotājs rūpējas
4par savu gatavību un nepieciešamo resursu nodrošināšanu
5patstāvīgai darbībai krīzes situācijā pirmo 72 stundu laikā bez
6valsts un pašvaldību atbalsta.
1Būtiska ir iedzīvotāju iesaiste valsts aizsardzībā, valsts
2aizsardzības dienestā, Zemessardzē un rezerves karavīru
3apmācībās, praktiskas sadarbības veidošanā ar NBS vienībām,
4pretošanās agresoram plānošanā un īstenošanā, kā arī civilās
5pretošanās, nepakļaušanās un nevardarbīgas pretošanās kultūras
6veicināšanā, pārbaudītas informācijas izplatīšanā par valsts
7drošību un aizsardzību.
1Lai veicinātu iedzīvotāju gribu aizsargāt valsti,
2pilsoniskās audzināšanas jautājumiem jābūt izglītības sistēmas
3sastāvdaļai, veidojot un nostiprinot bērnos un jauniešos
4piederību valstij. No 2024./2025. mācību gada par daļu no
5obligāti apgūstamā satura vidējā izglītībā kļūs valsts
6aizsardzības mācība, nodrošinot izglītojamos ar minimālo prasmju
7kopumu rīcībai krīzes situācijās un kara laikā.
1Katra NVO un reliģiskā organizācija stiprina psiholoģisko
2noturību, nodrošina humanitāro palīdzību, sniedz atbalstu krīzē
3cietušajiem, piedalās civilās aizsardzības un glābšanas
4pasākumos, iesaistās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī
5izplata patiesu un pārbaudītu informāciju. NVO veicina kopienu
6iesaisti iedzīvotāju apmācībā rīcībai krīzes situācijās un
7sabiedrības spēju pašorganizēties.
1Komersanti, kuriem ir pienākums izstrādāt darbības
2nepārtrauktības plānus, paredz savā darbībā pasākumus un rīcību
3valsts apdraudējuma gadījumā, tostarp izvērtējot piegāžu drošības
4un nedraudzīgo valstu ietekmes riskus, kā arī nodrošina personāla
5apmācību un regulāri organizē krīzes mācības.
6Pašvaldību iesaiste
1Katrai nozarei un valsts pārvaldes iestādei ir sava loma
2un pienākumi kara laikā. Valsts pārvaldes iestāžu uzdevums ir
3nodrošināt valsts kritisko funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību
4kara laikā. Ministrijas un to padotības iestādes definē
5pienākumus valsts un sabiedrības noturības stiprināšanā, izstrādā
6trauksmes reaģēšanas un darbības nepārtrauktības plānus,
7nodrošina kritiskā personāla regulāru apmācību rīcībai valsts
8apdraudējumā gadījumā.
1Informācijas telpas aizsardzības mērķis ir veicināt
2Latvijas valsts pārvaldes un sabiedrības noturību pret dažādām
3manipulācijām, tostarp dezinformāciju un informācijas
4ietekmēšanas operācijām. Lai nodrošinātu sabiedrības psiholoģisko
5noturību krīzes situācijās, ir jāveicina sabiedrības izpratne par
6valsts apdraudējumu un potenciālā agresora nodomiem.
1Svarīga ir gan valsts pārvaldes institūciju komunikācijas
2spēja, gan mediju sagatavotības celšana. Aizsardzības ministrija
3pilnveido komunikācijas plānus, veicot kopīgas mācības ar citām
4valsts pārvaldes institūcijām, kā arī iesaistot tajās mediju
5pārstāvjus, un nodrošina krīzes komunikāciju valsts militāra
6apdraudējuma gadījumā.
1Lai nepieļautu naidīgas un rīcībspēju graujošas
2informācijas izplatīšanos, valsts pārvaldes institūcijām
3sadarbībā ar NVO un pilsonisko sabiedrību ir jānodrošina
4sadarbības formāti informācijas telpas aizsardzībai. Ukrainas
5piemērs apliecina, ka aktīva sabiedrības līdzdalība un
6pašorganizēšanās, izmantojot tehnoloģijas, spēj sekmīgi apkarot
7Krievijas propagandu, informācijas operācijas un psiholoģiskās
8operācijas.
1Latvijas kiberdrošības un kiberaizsardzības politikas
2mērķis ir stiprināt Latvijas informācijas un komunikācijas
3tehnoloģiju sistēmu, e-pakalpojumu, finanšu pakalpojumu un
4elektronisko sakaru tīklu noturību, mazinot potenciālās
5ievainojamības un nodrošināt, ka tie turpina funkcionēt ne tikai
6miera, bet arī krīzes un kara apstākļos.
1Ir jānodrošina informāciju un komunikāciju tehnoloģiju
2infrastruktūra ar atbilstošu kiberdrošības aizsardzības līmeni,
3tai skaitā jāizstrādā un jānodrošina rezerves risinājumi, kas
4attiecināmi gan uz valsts, gan privāto sektoru. Gadījumos, ja
5tiek bojāts elektronisko sakaru ārējais perimetrs, ir jānodrošina
6vienotā valsts interneta apmaiņas punkta izmantošana visā valsts
7teritorijā.
1Svarīgi ir turpināt nacionālās aizsardzības industrijas
2atbalsta politiku, lai sekmētu NBS uzdevumu izpildei nepieciešamo
3materiāltehnisko līdzekļu un pakalpojumu piegādes drošību un
4paplašinātu NBS vajadzībām atbilstošo mobilizācijas resursu bāzi.
5Prioritārās jomas ir bruņojums, NBS atbalsta un kaujas tehnikas
6uzturēšana, karavīru individuālā ekipējuma sistēmas, kā arī
7informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
1Ir būtiski stiprināt valsts lomu jomās, kas ir stratēģiski
2svarīgas NBS uzdevumu izpildei, tostarp, pilnveidojot tiesisko
3ietvaru un uzsākot stratēģisko partnerību tādās nodrošinājuma
4jomās kā munīcijas ražošana, transportlīdzekļu uzturēšana,
5papildus nodrošinot mērķtiecīgu stratēģisko partneru sagatavošanu
6nepārtrauktam darbam valsts apdraudējuma laikā. Valstij var
7nākties uzņemties riskus, ko nevar vai negrib privātais
8sektors.
1Ir nepieciešams sekmēt Latvijas industrijas iekļaušanos
2NBS spēju attīstības projektu piegādes ķēdē, tādējādi paplašinot
3ar aizsardzību saistīto industriālo bāzi un zināšanu pārnesi. Lai
4to realizētu, ir nepieciešams īstenot aizsardzības industrijas
5atbalsta pasākumus sadarbībā ar NVO, kā arī apzināt nacionālās
6industrijas kapacitāti un interesi iesaistīties aizsardzības
7spēju nodrošināšanā (industrijas kartēšana).
1NBS kaujas spējas veido profesionālā dienesta vienības,
2Zemessardze jeb teritoriālie spēki, valsts aizsardzības dienests,
3aktīvā rezerve un vispārējā rezerve. NBS attīstība ir vērsta uz
4vienību mobilitāti kopā ar uguns jaudu, izdzīvošanas spēju,
5komandvadības un apgādes decentralizāciju, savstarpējo
6integrāciju un savietojamību ar sabiedroto spēkiem, tehnoloģisko
7attīstību un noturību pret elektronisko karadarbību.
1NBS attīsta spējas, palielinot ugunsjaudu un distances,
2kas pretiniekam liedz brīvi darboties gaisā, jūrā un uz zemes.
3Vienlaikus NBS turpina attīstīt pretgaisa aizsardzības, krasta
4aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota
5lidaparātu spējas, kā arī ieviest bruņojumā kājnieku kaujas
6platformas. Tāpat arī NBS attīsta kaujas nodrošinājuma un
7atbalstošās funkcijas, veidojot krājumus un attīstot medicīnas
8spēju, un loģistikas funkcijas.
1Nepieciešams investēt un attīstīt skaitliski ievērojami
2lielāku kaujas spējīgu armiju. Valsts aizsardzības dienesta
3ieviešana nodrošinās personālsastāvu NBS prioritāro spēju
4attīstībai, personālsastāva pieaugumu, kā arī apmācītus rezerves
5karavīrus augstas un vispārējās gatavības rezerves vienībām,
6ilgtermiņā veicinot NBS strukturālu transformāciju.
1NBS, valsts drošības iestāžu un citu atbildīgo institūciju
2savlaicīga spēja identificēt, dokumentēt un pierādīt pret valsti
3īstenotās hibrīdkara aktivitātes ir efektīvas rīcības
4priekšnoteikums. Hibrīdapdraudējuma gadījumā Latvijas valstiskuma
5saglabāšanai un tālākas eskalācijas novēršanai izšķiroša ir
6valsts pārvaldes institūciju rīcībspēja un sadarbība, ātra
7reaģēšana un starptautiskais atbalsts.
1Ņemot vērā ģeogrāfiskos un loģistikas ierobežojumus,
2pēkšņa un negaidīta apdraudējuma gadījumā NBS kopā ar Latvijā
3izvietotajiem sabiedroto spēkiem ir jābūt spējīgiem aizsargāt
4Latvijas teritoriju un civiliedzīvotājus ar visiem to rīcībā
5esošajiem resursiem līdz sabiedroto pastiprinājuma saņemšanai, ja
6tas nav noticis līdz uzbrukumam. Līdz ar sabiedroto
7pastiprinājumu pēkšņa un negaidīta uzbrukuma gadījumā, kā arī
8reģionāla apdraudējuma un eskalācijas gadījumā NBS valsts
9aizsardzību īsteno kopīgi ar NATO augstāko militāro vadību,
10nodrošinot gan sabiedroto spēku uzņemšanu, gan valsts
11aizsardzības uzdevumu izpildi saskaņā ar nacionālajiem un NATO
12aizsardzības plāniem līdz apdraudējuma pilnīgai novēršanai.
1Lai uzturētu augstu NBS kaujas gatavību, pastāvīgi tiek
2organizētas dažāda līmeņa militārās mācības. Vismaz reizi četros
3gados tiek organizētas NBS mācības "NAMEJS", kurās ir
4iesaistīts viss NBS personālsastāvs un veikta materiāltehnisko
5līdzekļu mobilizācija, tai skaitā iesaistot privāto sektoru un
6civilās aizsardzības sistēmu. Mācības tiek organizētas arī ārpus
7militārajiem poligoniem, tostarp katras vienības atbildības
8reģionos. Militāro mācību ciklā tiek integrētas NBS vienību
9kaujas gatavības pārbaudes.
1Lai nodrošinātu NBS ilgstošu noturību militāra konflikta
2gadījumā, svarīga ir stratēģisko rezervju veidošana tādās
3prioritārās jomās kā pārtika, degviela un munīcija. Primāri
4nepieciešams pārtikas un degvielas rezervju veidošanu organizēt
5stratēģisko partnerību ietvaros, kā arī lielajos iepirkumos
6obligāti iekļaut piegādes drošības principus, piegādes kapacitāti
7koncentrējot Latvijas robežās un mazāk paļaujoties uz pārrobežu
8piegādēm, kas jo īpaši būtiski ir kara pirmajās dienās.
1Katru gadu NBS aktualizē Mobilizācijas plānu,
2identificējot iztrūkstošās spēju vajadzības un resursus, kurus
3mobilizācijas gadījumā, lai pildītu NBS uzdevumus, jāpārņem no
4civilā sektora. Tāpat NBS un sabiedroto vajadzībām kara laikā
5nepieciešams pārņemt teritorijas un īpašumus, lai nodrošinātu
6vienību apmācību, spēku integrāciju, uzturēšanu un manevru
7veikšanu. Būtiski ir savlaicīgi identificēt trūkstošos resursus
8un izsniegt mobilizācijas pieprasījumus.
1Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar
2fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem atbilstoši pretinieka
3potenciālajam apdraudējumam ir svarīgs pasākumu kopums valsts
4iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. NBS sadarbībā ar
5Valsts robežsardzi un valsts drošības iestādēm attīsta un trenē
6sadarbības plānus un mehānismus hibrīdo un konvencionālo draudu
7scenārijiem.
8NATO kolektīvā aizsardzība
1Latvijas aizsardzība tiek attīstīta NATO kolektīvās
2aizsardzības ietvaros, kas ir spēcīgākais ienaidnieka atturēšanas
3instruments. NATO ir kodolalianse, kas sniedz kodolatturēšanas
4lietussargu visām organizācijas dalībvalstīm. Latvija nodrošina
5savu lomu šīs nozīmīgās misijas sekmēšanā. Alianses lielākais
6spēks ir tās sabiedroto vienotība, politiskā griba, militārās
7spējas un resursi visas NATO teritorijas un iedzīvotāju
8aizsardzībai.
1Lai atturētu ienaidnieku no uzbrukuma Latvijai un
2nodrošinātu aizsardzību no pirmā centimetra, svarīga ir attīstīta
3un praktiski ieviesta NATO "priekšējās aizsardzības"
4stratēģija. Tas nozīmē lielāku NATO militāro klātbūtni Latvijā
5vismaz brigādes līmenī ar izvietotām materiālajām rezervēm, kas
6papildināta ar gaisa un jūras komponenšu spējam. Izšķiroša ir
7sabiedroto klātbūtnes pastiprināšana ar iezīmētiem papildspēkiem,
8kaujas spējīgiem NATO komandvadības elementiem Latvijā,
9īstenojamiem aizsardzības plāniem, un politiskajām pilnvarām šo
10spēku un militāro štābu tūlītējai iesaistei Latvijas aizsardzībā
11militāras agresijas gadījumā.
1Daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" štābs ir
2NATO militārās komandvadības struktūra Latvijā, kas sadarbībā ar
3NBS veiks valsts aizsardzības operācijas, integrējot nacionālos
4un sabiedroto spēkus un īstenojot gan nacionālās, gan kolektīvās
5aizsardzības uzdevumus. Divīzija tiek attīstīta un trenēta kā
6kaujas spējīga vienība ar nepieciešamajām atbalsta spējām,
7sekmējot sabiedroto valstu pieaugošu ieguldījumu ar personālu un
8spējām.
1Lai atturētu ienaidnieka agresiju, trenētu aizsardzības
2plānu izpildi un veicinātu spēku savietojamību, svarīga ir NATO
3militāro aktivitāšu pastiprināšana jau miera laikā. Tas ietver
4regulāras dažāda apjoma mācības visā NATO teritorijā. Reizi
5četros gados tiks vingrināta plaša mēroga spēku izvēršana
6Latvijas teritorijā, lai trenētu un pārbaudītu gatavību spēku
7uzņemšanai, izvēršanai, integrācijai un operāciju izpildei.
8Stratēģiskās partnerības
1Kritiski svarīga ir stratēģiskās partnerības ar ASV
2nostiprināšana un padziļināšana. Latvijas interesēs ir nodrošināt
3ASV politisko gribu un savlaicīgu militāro gatavību gan
4kolektīvās aizsardzības, gan divpusējās sadarbības ietvaros
5iesaistīties Latvijas aizsardzībā. Nozīmīga ir pastāvīga ASV
6militārā klātbūtne Latvijā ar tādām vienībām, militārām spējām,
7ekipējumu un rezervju krājumiem, kas papildina NBS spējas un ir
8integrēta Latvijas aizsardzības plānos, konflikta situācijās
9nodrošinot spēju nekavējoties iesaistīties Latvijas aizsardzības
10operāciju īstenošanā.
1Būtiska ir politiskā un militārā sadarbība ar Kanādu,
2sekmējot NATO sabiedroto brigādes līmeņa vienības izveidi
3Latvijā, ilgtermiņā panākot pilnvērtīgas kaujas brigādes
4funkcionēšanu Latvijā, kas ir spējīga bez iepriekšēja brīdinājuma
5iesaistīties Latvijas aizsardzībā kopā ar NBS. Kopīgi ieguldījumi
6ar Kanādu gan NATO brigādes, gan tai nepieciešamās
7infrastruktūras, vajadzīgo krājumu izveidē ir priekšnoteikums
8kolektīvo saistību izpildei.
1Baltijas valstu aizsardzības sadarbības padziļināšana un
2integrācija ir priekšnoteikums efektīvākai rīcībai reģiona
3aizsardzībā. Spēja sniegt atbalstu un veikt koordinētas
4aizsardzības operācijas pēkšņa uzbrukuma gadījumā ir kritisks
5kolektīvo aizsardzības pasākumu papildinošs elements. Kopīgi
6plāni un rīcības modeļi savstarpējam atbalstam, kā arī kopīgi
7centieni Baltijas valstu militāro spēju attīstībā ir svarīgi
8tālākās Baltijas valstu sadarbības padziļināšanas virzieni.
1Reģionāla pieeja drošībai kļūst arvien nozīmīgāka
2apdraudējuma rakstura dēļ, kad izšķirošs ir reaģēšanas laiks un
3ātri pieejami resursi. Tādējādi reģionālās sadarbības
4stiprināšana kļūst par stratēģisku nepieciešamību. Latvijai ir
5būtiski nodrošināt, ka Baltijas reģiona aizsardzība tiek
6stiprināta un savstarpēji integrēta ar visām Baltijas jūras
7reģiona valstīm, tādējādi neļaujot pretiniekam gūt militāro
8pārākumu.
1Svarīgi ir nostiprināt Apvienoto reaģēšanas spēku
2formātu, kur vadošā loma ir Apvienotajai Karalistei. Svarīgi ir
3investēt šo spēku kopējā attīstībā un gatavībā aizsardzības
4pasākumiem to atbildībā esošajā reģionā. Tas kalpos kā
5papildinošs un iekļaujošs pasākumu kopums NATO rīcībai,
6vienlaikus nodrošinot šī formāta elastību un ātras rīcības
7iespējas, mazinot laika un ģeogrāfijas izaicinājumus Baltijas
8valstīs.
1Stratēģiskās partnerības, kas balstītas uz kopīgu
2izpratni, vērtībām un mērķiem, dod būtisku papildinājumu Latvijas
3atturēšanas un aizsardzības potenciālam un ir nozīmīgs ietvars
4praktiskās sadarbības attīstīšanai arī citās jomās, piemēram,
5ekonomikā, industriju sadarbībā un dažādu kopīgu politisko
6iniciatīvu īstenošanā.
7Ieguldījums starptautiskajā
8drošībā
1Latvija kā Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas
2Drošības un sadarbības organizācijas (turpmāk - EDSO), NATO un ES
3dalībvalsts aktīvi iesaistās esošās starptautiskās kārtības
4uzturēšanā un pilnveidošanā. Latvijas saistību uzturēšana un
5jaunu iespēju attīstīšana šajās starptautiskajās organizācijās ir
6viens no drošību stiprinošiem darba virzieniem.
1ES ir svarīga nozīme kopējā Eiropas drošības potenciāla
2veidošanā un attīstīšanā, Eiropas līmeņa instrumentu izmantošanā
3kopējās drošības stiprināšanai. Latvijas interesēs ir sabalansēta
4un reālos resursos balstīta ES drošības un aizsardzības pīlāra
5attīstība, kas kopumā palielina ES dalībvalstu militāro spēju
6apjomu un to pieejamību kolektīvās aizsardzības vajadzībām. ES
7instrumenti un struktūras ir jāattīsta papildinoši un
8nekonkurējoši ar NATO. Svarīga ir ES ekonomiskā kapitāla
9ieguldīšana vienlīdzīgi visās dalībvalstīs ar mērķi attīstīt
10militāro industriju un mazināt kopējo ES spēju iztrūkumu,
11atbalstot risinājumus, kas sekmē piegāžu ķēžu drošību un spēju
12nodrošināt uzņēmumu spēju funkcionēt krīzes apstākļos.
1Papildu ieguldījumu Latvijas drošības un aizsardzības
2stiprināšanā sniedz ES investīcijas dažādos nemilitārajos
3instrumentos, kas veicina sabiedrības noturību, pievēršoties
4dezinformācijas un stratēģiskās komunikācijas jautājumiem, kā arī
5mazina naidīgu aktoru iespējas ietekmēt politiskos procesus ES un
6tās dalībvalstīs. Svarīga ir visu ES instrumentu un struktūru
7sinerģija un iesaiste hibrīdapdraudējumu novēršanā.
1Latvijas interesēs ir globālās drošības stabilitāte, par
2ko ir jāuzņemas arī nacionāla atbildība, investējot resursus šī
3mērķa sasniegšanā. Latvijas ieguldījums globālajā drošībā ir
4cieši saistīts gan ar kolektīvās aizsardzības saistību
5uzticamību, gan ar kopējās esošās starptautiskās kārtības
6saglabāšanu. Tieši tāpēc būtisks ir turpmākais Latvijas
7ieguldījums starptautiskajās misijās, operācijās un ātrās
8reaģēšanas spēkos, stiprinot Eiropas ārējo drošību un
9starptautisko organizāciju rīcībspēju.
1Dalība starptautiskajās militārajās operācijās, misijās
2un ātrās reaģēšanas spēkos sekmē NBS attīstību un pilnveido NBS
3pieredzi, vienību kaujas gatavību un uzlabo militāro
4savietojamību ar sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem. NBS
5iesaistes apjomu nosaka Latvijas aizsardzības operacionālās
6vajadzības.
1Nozīmīga daļa no pašreiz pastāvošās starptautisko
2regulējumu kārtības ir EDSO ietvaros apstiprinātie bruņojuma
3kontroles mehānismi. Esošajos līgumos iekļautie savstarpējās
4uzticamības veicināšanas principi pēc to mērķa un būtības vēl
5joprojām ir aktuāli, tomēr to efektivitāte un ietekme uz kopējo
6drošību ir tieši atkarīga no visu iesaistīto vēlmes tos
7ievērot.
1Latvijas interesēs ir saglabāt esošo drošības
2arhitektūru, tai skaitā līdz šim izstrādātos uzticamību
3veicinošos pasākumus bruņojuma kontroles jomā, paralēli novēršot
4mēģinājumus ar bruņojuma kontroles mehānismiem mazināt Latvijas
5aizsardzības spēju attīstību un ierobežot valsts aizsardzības
6pasākumu īstenošanu.
1Latvijas drošības interesēs ir nepieļaut Krievijas uzvaru
2karā pret Ukrainu, tāpēc svarīgi ir Ukrainu atbalstīt politiski
3un militāri. Latvija nākotnē redz Ukrainu kā ES un NATO
4dalībvalsti un ciešu Latvijas sabiedroto. Īpaši svarīga būs
5pastāvīga rietumvalstu vienotība, nodrošinot Ukrainai
6nepieciešamo atbalstu.
1Lai sasniegtu noteiktos mērķus, tostarp ieviestu valsts
2aizsardzības dienestu, attīstītu NBS rezervi, kā arī nodrošinātu
3visas aizsardzības resora struktūras ar tām nepieciešamajiem
4ieročiem un citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem, tiek
5palielināts finansējums valsts aizsardzībai. 2024. gadā
6valsts aizsardzības finansējumam tiks atvēlēti 2,4%, bet sākot ar
72025. gadu 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma.
82027. gadā aizsardzības finansējumam sasniegs 3% no IKP.
1Plānojot piešķirtā finansējuma izlietojumu, tiek ievēroti
2NATO noteiktie bruņoto spēku attīstību veicinošie standarti, ne
3vairāk kā 50% atvēlot personāla izdevumiem un ne mazāk kā 20%
4investīcijām militārās tehnikas un ieroču iegādei. Aizsardzībai
5piešķirtie finanšu resursi tiek izmantoti vienīgi valsts
6aizsardzības nodrošināšanai.
1Valsts aizsardzības dienests atbalstīs rīcības gatavības
2kultūru, kurā ikviens vīrietis, un brīvprātīgā kārtā arī
3sieviete, vecumā no 18 līdz 27 gadiem dienestā būs ieguvis
4militāras pamatiemaņas, tādējādi veicinot pozitīvu ilgtermiņa
5ietekmi uz valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu. Lai motivētu
6jauniešus valsts aizsardzības dienestu pildīt brīvprātīgi,
7jāvērtē iespējas piešķirt papildu finanšu līdzekļus budžeta
8studiju vietu vai stipendiju nodrošināšanai.
1Valsts aizsardzības dienestu pabeigušie tiek iekļauti NBS
2rezerves sistēmā, sākotnēji kā augstas gatavības rezerves
3karavīri, vēlāk kā vispārējās rezerves karavīri. Ar valsts
4aizsardzības dienesta palīdzību tiks stiprināts arī NBS jaunākais
5komandējošais sastāvs, dienesta laikā sagatavojot rezerves
6instruktorus un virsniekus.
1Lai nodrošinātu pilnvērtīgu NBS spēju attīstību un
2uzņemošās valsts atbalstu, veicinot sabiedroto apmācību sistēmu
3uzlabojumu, prioritāri tiks nodrošināta nepieciešamās
4infrastruktūras izbūve, attīstot noliktavu tīklus, pilnveidojot
5esošo mācību infrastruktūru, apmācību poligonus un šautuves, kā
6arī palielinot izmitināšanas kapacitāti.
1Katram krājumu veidam (munīcija, degviela, pārtika)
2paralēli rezervju iegāžu plānošanai tiek paredzēta atbilstošas
3infrastruktūras izbūve - munīcijas noliktavas, degvielas
4krātuves, pārtikas uzglabāšanas noliktavas. Krājumu veidošana ir
5sistēmiska ilgtermiņā, regulāri paredzot finanšu līdzekļus to
6papildināšanai, līdz tiek sasniegts NBS kara laika uzdevumu
7izpildei nepieciešamais materiālu apjoms. Vienlaikus ar
8stratēģisko rezervju veidošanu tiek attīstīta nepieciešamā
9noliktavu infrastruktūra to uzglabāšanai.
1Aizsardzības budžets tiks plānots atbilstoši Ministru
2kabineta atbalstītajam pakāpeniskam aizsardzības budžeta
3palielinājumam. Politiskā ambīcija paredz, ka, sākot ar
42027. gadu, aizsardzības budžetam jāsasniedz 3 % no
5prognozētā IKP apjoma. Aizsardzības ministrija Valsts
6aizsardzības koncepciju īstenos tai piešķirto valsts budžeta
7līdzekļu ietvaros.
1Šī koncepcija un uz tās balstītais NBS attīstības plāns
2ir pamats vidēja un ilgtermiņa plānošanas dokumentu izstrādei,
3tostarp aizsardzības ministra izdotajām vadlīnijām valsts
4aizsardzības sistēmas attīstībai un nākamā gada budžeta
5plānošanai. NBS attīstības plānošanas process nodrošina
6koncepcijas īstenošanas pēctecību. Šī procesa ietvaros ir būtiski
7identificēt kritiskās NBS spējas valsts aizsardzības
8pamatuzdevumu izpildei.
1Valsts aizsardzības koncepcijas ieviešana, tostarp notiek
2caur regulārām dažāda līmeņa izspēlēm, mācībām un praktiskiem
3vingrinājumiem valdības, atsevišķu ministriju, pašvaldību,
4privātā un nevalstiskā sektora līmenī, lai celtu rīcības
5gatavības kultūru, izstrādātu un pārbaudītu krīzes vadības
6algoritmus.