11. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka valsts ir

izveidojusi triju līmeņu pensiju sistēmu, lai īstenotu personai

Satversmes 109. pantā garantētās tiesības uz sociālo

nodrošinājumu vecuma gadījumā. Likumdevējs, samazinot iemaksu

likmi fondēto pensiju shēmā un tādējādi mainot iepriekš noteikto

kārtību, esot ierobežojis personai Satversmes 109. pantā

noteiktās pamattiesības.

Tiesībsargs pauž viedokli, ka Pieteikuma iesniedzēja tiesības

uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā tiešā veidā neesot

aizskartas, jo personai vēl neesot iestājies attiecīgais risks,

kas dod tiesības pretendēt uz sociālo nodrošinājumu vecuma

gadījumā. Neesot iespējams arī prognozēt, vai šāds aizskārums

reāli varētu rasties, personai sasniedzot pensijas vecumu, jo tas

esot atkarīgs gan no individuāliem apstākļiem, piemēram, personas

veiktajām iemaksām, izraudzītā ieguldījumu plāna darbības, gan

arī no ārējiem faktoriem, piemēram, pastāvošās pensiju sistēmas

un valsts ekonomiskajām iespējām. Taču no Satversmes 109. panta

kopsakarā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem dokumentiem

izrietot valsts pienākums izveidot sociālās drošības sistēmu, to

respektēt un aizsargāt no nepamatotas iejaukšanās. Līdz ar to

personai esot tiesības aizstāvēt savas intereses pret valsts

veiktajiem pasākumiem, kas, pēc šīs personas ieskata, varētu

ietekmēt tai nākotnē garantētās tiesības.

Tiesībsargs uzsver, ka likumdevējs nav mainījis nedz

pensionēšanās noteikumus, nedz arī pensijas aprēķināšanas

kārtību. Līdz ar to esot secināms, ka nākamajām paaudzēm

saglabājas tiesības uz pensiju atbilstoši veiktajām iemaksām.

Likumdevējs esot mainījis iemaksu sadalījumu starp pirmo un otro

pensiju līmeni. Valstij esot plaša rīcības brīvība attiecībā uz

pensiju sistēmas izveidi, tāpēc, pēc Tiesībsarga domām, šādam

lēmumam esot politisks raksturs.

Tiesībsargs norāda, ka, samazinoties pieejamiem resursiem,

valstij esot tiesības koriģēt valsts obligāto sociālās

apdrošināšanas iemaksu sadalījumu starp pirmo un otro pensiju

līmeni, lai nodrošinātu pensiju sistēmas stabilitāti un

ilgtspējīgu darbību. Tādējādi esot pamats uzskatīt, ka

apstrīdētās normas pieņemtas, balstoties uz saprātīgiem

apsvērumiem un cenšoties līdzsvarot sabiedrības un atsevišķu

personu intereses.

Papildus tam Tiesībsargs pauž viedokli, ka pensiju sistēmai

vajagot spēt savlaicīgi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem.

Tādējādi personas neesot pasargātas no saprātīgām un pamatotām

izmaiņām pensiju sistēmas darbībā. Bez tam persona pati esot

atbildīga par savu nodrošinājumu vecumdienās, un šo atbildību tai

esot tiesības realizēt, piedaloties pensiju trešajā līmenī.